Džuzepe Garibaldi

Džuzepe Garibaldi (itāļu: Giuseppe Garibaldi; dzimis 1807. gada 4. jūlijā; miris 1882. gada 2. jūnijā) bija Itālijas militārais un politiskais līderis. Itālijas nacionālais varonis.

Džuzepe Garibaldi Giuseppe Garibaldi Personīgā informācija Dzimis 1807. gada 4. jūlijā Nica, Francijas Pirmā impērija (Francija) Miris 1882. gada 2. jūlijā (74 gadi) Kaprēra, Itālijas karaliste (Sardīnija, Itālija) Nodarbošanās revolucionārs, politiķis Paraksts

Dzīvesgājums

Dzimis 1807. gadā Nicā jūrnieka Domenika Garibaldi un viņa sievas Rozas ģimenē. Jaunībā viņš strādāja uz kuģa par matrozi, bet vēlāk kļuva par kuģa kapteini. 1833. gada aprīlī Taganrogas ostā iestājās slepenajā biedrībā "Jaunā Itālija", kuras mērķis bija Itālijas apvienošana. 1833. gada novembrī Ženēvā tikās ar Džuzepi Madzīni, vēlāk iestājoties karbonāru biedrībā. 1834. gada februārī piedalījās Madzīni organizētajā sacelšanās Pjemontā, aizmuguriski tika notiesāts uz nāvi, tomēr aizbēga uz Marseļu Francijā.

Vēlāk viņš devās uz Dienvidameriku. Piedalījās nemiernieku pusē Farrapusas karā Brazīlijā. Šajā karā viņš satika savu sievu Anitu, kura kļuva par viņa cīņubiedri. 1841. gadā pāris pārcēlās uz Montevideo un apprecējās. Kolorado partijas pusē, vadot itāļu leģionārus, piedalījās Urugvajas pilsoņu karā. Leģenda vēsta, ka šeit Garibaldi kaujinieki pirmoreiz ietērpās sarkanos kreklos, kas bija paredzēti kādai lopkautuvei. Kļuvis slavens kā drosmīgs un pārgalvīgs cīnītājs, Džuzepe Garibaldi 1848. gadā kopā ar grupu itāliešu atgriezās Itālijā.

Nākamajā gadā viņš palīdzēja aizstāvēt Romas republikāņus pret pāvesta atbalstītājiem — franču spēkiem. Pēc sakāves atkal bija spiests doties trimdā. Viņš pabija ASV, Ķīnā, Peru, Filipīnās.

1854. gadā viņš atgriezās Itālijā. Nodibināja un vadīja Pjemontas Alpu mednieku (Cacciatori delle Alpi) karaspēka daļas Otrā Itālijas neatkarības kara laikā. Nikni uzbruka Kavūram par dzimtās Nicas atdošanu Francijai.

1860. gadā notika iespējams visslavenākā Garibaldi militārā akcija. Vadot t.s. Tūkstoša ekspedīciju, Garibaldi no 11. maija, kad izcēlās Sicīlijā, līdz oktobrim ieņēma Abu Sicīliju karalisti, un pievienoja to Pjemontai.

1862. gadā Garibaldi no Dženovas devās uz Palermo, kur, sapulcinot brīvprātīgos, devās ieņemt pāvesta varā esošo Romu. Pret viņu šoreiz uzstājās itāļu karaspēks, un 1862. gada 29. augustā Aspromontes kaujā Kalabrijā Garibaldi tika sakauts, ievainots un krita gūstā. Vēlāk viņš tika atbrīvots. 1866. gadā Garibaldi atkal komandēja Alpu medniekus pret austriešiem Trešā Itālijas neatkarības kara laikā. 1867. gadā atkal neveiksmīgi devās cīņā pret Pāvesta valsti un atkal tika ievainots, arestēts un pēc kāda laika atbrīvots.

Pēdējos dzīves gadus Garibaldi pavadīja Kaprēras salā pie Sardīnijas, kur arī miris un apglabāts.

Piemiņa

Kārļa Zāles veidotā Garibaldi pieminekļa atklāšana Petrogradā (1919).

Garibaldi vārdā nosauktas vairāk nekā 5400 ielas un laukumi dažādās Itālijas pilsētās un ciemos.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džuzepe Garibaldi.