Džeimss Maksvels
Džeimss Klārks Maksvels (angļu: James Clerk Maxwell, dzimis 1831. gada 13. jūnijā, miris 1879. gada 5. novembrī) bija skotu fiziķis un matemātiķis. Londonas Karaliskās biedrības loceklis (1860).
| ||||||||||||||
|
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džeimss Maksvels |
Mācījies Edinburgas Universitātē (1847—50), beidzis arī Kembridžas Universitāti (1854). Māršala koledžas, Londonas Karaliskās koledžas un Kembridžas Universitātes profesors. Kembridžas Universitātes Kevendiša laboratorijas dibinātājs un vadītājs (no 1871). Klasiskās elektrodinamikas pamatlicējs; viens no statistiskās fizikas un gāzu kinētiskās teorijas pamatlicējiem. Veicis zinātnisko darbu arī optikā, mehānikā. 1859. atklājis statistisko molekulu sadalījumu pēc ātrumiem (Maksvela sadalījums). Noteicis sakarības starp galvenajiem siltumfizikālajiem parametriem (1860; Maksvela termodinamikas sakarības). Pētījis gāzu viskozitāti, difūziju un siltumvadītspēju. Formulējis teorēmu elastības teorijā (Maksvela teorija). Attīstījis krāsu redzes teoriju (1861), radījis vienu no pirmajām krāsu kvantitātes mērīšanas iekārtām. Maksvelu uzskata par aditīvo krāsu teorijas tēvu: viņš palūdza fotogrāfu Tomasu Sutonu nofotografēt rūtainu skota pleda strēli trīs reizes — vispirms ar sarkanu, tad ar zaļu un, visbeidzot, ar zilu krāsu filtru. Visi trīs attēli tika izgatavoti un tad projicēti uz ekrāniem, izmantojot atsevišķus projektorus. Kad šos trīs attēlus apvienoja, tika iegūts pilnībā krāsains attēls, tādējādi nodemonstrējot aditīvo krāsu principu.
1855.—1865. gadā izveidojis elektromagnētiskā lauka teoriju, ko formulējis vienādojumu sistēmas veidā (Maksvela vienādojumi). Šajā teorijā ieviesis nobīdes strāvas jēdzienu, paredzējis elektromagnētiskos viļņus (1865) un to izplatīšanos telpā ar gaismas ātrumu, izvirzījis ideju, ka gaismai ir elektromagnētisko viļņu daba (1865). Aprēķinājis gaismas spiedienu (1873). 1873. gadā darbā “Elektrība un magnētisms” publicēja vienotu teoriju par elektrību un magnētismu.
Elektromagnētisma teorija ir mūsdienu klasiskās fizikas pamatā. 1879. Maksvels publicēja H. Kevendiša pētījumus elektrībā.
Maksvela sadalījums
labot šo sadaļuSadalījumu devis Dž. K. Maksvels 1859. gadā. Makroskopiskas fizikālas sistēmas (parasti gāzes) molekulu sadalījums pēc to ātruma, impulsa vai enerģijas, pastāvot saistītam līdzsvaram ar apkārtējo vidi un molekulām kustoties pēc klasiskajiem fizikas likumiem. Izmantojot Maksvela sadalījumu, iegūst dažādu fizikālās sistēmas lielumu vidējās vērtības. Maksvela sadalījuma uzskatāmai interpretācijai izmanto grafiskās metodes. Maksvela sadalījumu var iegūt no Gibsa sadalījuma klasifikācijas statistiskajā fizikā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džeimss Maksvels.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)