Pols Sezans
Pols Sezans (franču: Paul Cézanne; dzimis 1839. gada 19. janvārī, miris 1906. gada 22. oktobrī) bija franču postimpresionisma gleznotājs. Viņš ir dzimis un miris Eksanprovansā, Francijas dienvidos. Sezans dzīvoja dažādu mākslas stilu pārejas posmā; atšķirīgi mākslas darbi tiek piesaistīti vairākiem mākslas stiliem. Viņa sākotnējie darbi tiek saistīti ar romantismu, bet dzīves nogalē gleznotie ir saistīti ar reālismu. Sezans ļoti daudz laika pavadīja analizējot impresionistu darbus. Jaunībā Sezans piedalījās impresionistu izstādēs, taču, sastopoties ar sabiedrības noraidījumu, nolēma doties uz dzimto Ēksu. Būdams turīgs viņš varēja atļauties brīvi nodoties mākslinieciskiem eksperimentiem, neraizējoties vai gleznas varēs pārdot. Savos darbos Sezans tiecās apvienot formas skaidrību un harmoniju, kas bija raksturīga vecmeistaru, piemēram Pusēna gleznām, ar impresionistu ideju, ka jāglezno "no dabas".[1]
| Pols Sezans | |
|---|---|
 | |
| Pilnais vārds | Pols Sezans |
| Dzimis | 1839. gada 19. janvārī |
| Miris |
1906. gada 22. oktobrī Eksanprovansa |
| Tautība | francūzis |
| Nozares | Glezniecība |
| Mākslas virziens | postimpresionisms |
Dzīve
labot šo sadaļuPols Sezāns ir dzimis 1839. gada 19. janvārī Francijas dienvidu pilsētā Eksanprovansā turīgā buržuāziskā ģimenē. Burbonas koledžā, kur studēja Sezans, viņš sadraudzējās ar topošo rakstnieku Emīlu Zolā. Pēc tam Sezans Ēksas Universitātē studēja juristos, bet neabsolvēja šo skolu. Viņš pievērsās glezniecībai. Sezāna tēvs nebija apmierināts ar dēla izvēli, bet, neskatoties uz to, turpināja viņu finansiāli atbalstīt.
Stils
labot šo sadaļuPols Sezans nespēja pieņemt daudzus impresionisma stilam raksturīgos nosacījumus, it sevišķi par improvizējumu kā vienīgo atklāsmes līdzekli, lai atainotu mākslinieka izjūtas. Sezans radīja savu individuālo stilu, kam bija raksturīga formu un krāsu saliedētība. Padarot stabilākas formas un visas gleznas telpas kompozīciju, tika skaidrāka padarīta arī šī jaunā stila robeža no impresionisma, kam savukārt bija raksturīgas izplūdušas un neģeometriskas, dabā pat neesošas formas.
Sezans visvairāk gleznoja klusās dabas ainavas. Tām bija raksturīgs minimāls ēnu lietojums vai arī to nelietojums vispār. Ēnu un refleksu vietā Sezans izmantoja izteiktas attēlojamo priekšmetu kontūras, lai radītu apjoma ilūziju. Tāpat ar kontūrlīnijām tika atdalīts arī ļoti līdzīgu krāsu toņu klājums, kas arī bija viena no Sezana glezniecības manieres raksturīgākajām pazīmēm. Viens no labākajiem šāda gleznojuma piemēriem ir Sezana glezna "Zilā vāze".[2][3]
-
Klusā daba ar aizkaru (ap 1898.g) -
Arlekīns (1888-1890.g.) -
Peldētājas (1894.g.) -
Trīs bumbieri (1888-1890)
_-_Google_Art_Project.jpg)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ E. H. Gombrihs Mākslas vēsture, Zvaigzne ABC ISBN 978-9984-04-645-7 538. lpp.
- ↑ Pols Sezans Atjaunināts: 2010. gada 30. janvārī
- ↑ Le vase bleu (The Blue Vase) Arhivēts 2010. gada 11. februārī, Wayback Machine vietnē. Atjaunināts: 2010. gada 30. janvārī
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pols Sezans.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- (latviski) Pols Sezans liis.lv
- (angliski) Paul Cézanne The Columbia Encyclopedia, Sixth Edition