Vera Muhina (krievu: Вера Мухина; 1889–1953) bija Latvijas krievu izcelsmes tēlniece.[1]

Vera Muhina
Вера Мухина
Vera Muhina
Personīgā informācija
Dzimusi 1889. gada 1. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1953. gada 6. augustā (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās tēlniece

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimusi 1889. gada 1. jūlijā Rīgā, Maskavas forštates lieltirgotāja Ignata Muhina ģimenē. Māte nomira ar tuberkulozi, kad Verai bija divi gadi, tāpēc bērnību viņa pavadīja Feodosijā, Krimā (1892—1904). Pēc ģimnāzijas beigšanas pārcēlās uz Maskavu, kur mācījās zīmēšanu dažādu mākslinieku studijās. Līdz Pirmā pasaules kara sākumam turpināja mācības Parīzē (1912—1914).

Pēc kara dzīvoja Padomju Krievijā un PSRS, piedalījās Ļeņina monumentālās propagandas plāna realizēšanā. 1937. gadā izveidoja monumentu "Strādnieks un kolhozniece" PSRS paviljonam Pasaules izstādē Parīzē. Kopš 1939. gada šī 24 metrus augstā skulptūra atrodas pie izstāžu kompleksa ieejas Maskavā, kopš 1947. gada tā ir kinostudijas "Mosfiļm" emblēma.

Mirusi 1953. gada 6. augustā Maskavā.

Vera Muhina, iespējams, ir arī Padomju Savienībā populāro glāžu "graņonku" (250 ml stikla glāžu ar skaldnēm) autore.

Pēc Otrā pasaules kara, atsākoties padomju okupācijai, bija plāni nojaukt Brīvības pieminekli; ar šiem plāniem saistītie dokumenti ir pazuduši, lai gan iespējams, ka daži dokumenti saglabājušies vēl neatslepenotos Krievijas arhīvos, tomēr pagaidām vēsturniekiem nākas izdarīt secinājumus, tikai pamatojoties uz mutvārdu liecībām. Pirmais mēģinājums notika jau 1945. gadā, kad Latvijas PSR tautas komisāru padome izteica priekšlikumu atjaunot Pētera Lielā pieminekli. Ņemot vērā, ka šis piemineklis senāk atradās tikai dažus metrus no vietas, kurā patlaban ir Brīvības piemineklis, tā atjaunošana automātiski prasītu Brīvības pieminekļa iznīcināšanu. Nav zināms, ar ko beidzās šī plāna apspriešana, bet pastāv uzskats, ka pieminekli izglāba tēlniece Vera Muhina — viņas dēls apgalvo, ka Muhina piedalījusies sapulcē, kurā tika lemts pieminekļa liktenis un, kad jautāts viņas viedoklis, esot izteikusies, ka piemineklim ir izcila mākslinieciska vērtība un tā nojaukšana aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas. Tomēr nav atrasti dokumenti, kas apliecinātu, ka tā tiešām bijis.[2]

  1. www.russia-ic.com par Veru Muhinu, (angliski)
  2. Evija-Puķe Jansone. Padomju skulptūru karaliene. Žurnāls "Leģendas", 2013. g. aprīlis, 36.—37. lpp.