Anrī Ruso
Anrī Ruso (franču: Henri Rousseau; dzimis Anrī Žiljēns Felikss Ruso (Henri Julien Félix Rousseau) 1844. gada 21. maijā, miris 1910. gada 2. septembrī) bija franču postimpresionisma mākslinieks. Gleznošanu apguvis pašmācības ceļā. Viņš tiek uzskatīts par vienu no spilgtākiem naivisma pārstāvjiem, kura darbi ietekmēja arī sirreālisma attīstību. Ruso visu mūžu nostrādāja nodokļu birojā, par ko viņa draugs Alfrēds Žarī deva viņam iesauku "muitnieks" (le douanier ).[1]
| Anrī Ruso | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1844. gada 21. maijā Lavāla, Majenna .svg){kind=small} Francija |
| Miris |
1910. gada 2. septembrī (66 gadu vecumā) Parīze, Francija |
| Tautība | franču |
| Nozares | glezniecība |
| Mākslas virziens | postimpresionisms, naivisms |
| Slavenākie darbi | Guļošā čigāniete, Tīģeris tropiskā vētrā |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis strādnieku ģimenē. Ieradās Parīzē 1868. gadā. Uzreiz pēc Francijas-Prūsijas kara sāka strādāt municipālajā birojā, kur iekasēja nodokļus no alkohola pārdošanas. Iemācījās gleznot, kopējot Luvrā izstādītas gleznas. Ruso nekad nav ceļojis, bet sižetus atrada ilustrētās grāmatās, nostāstos vai vienkārši savā iztēlē. Aizrāvās ar spiritismu un apgalvoja, ka dažādi gari nosaka viņa otas triepienus. Viņa darbi bieži atspoguļo eksotiskās ainavas, džungļu zvērus un dīvainus personāžus. Piedalījās Neatkarīgo mākslinieku biedrības izstādēs Salon des indépendants kopš 1886. gada, tur viņa darbi arī tika pamanīti un guva pirmo atzinību. Ruso draudzējās ar Alfrēdu Žarī, Robertu Delonē, Gijomu Apolinēru un vēlāk arī ar Pablo Pikaso. Mākslinieka darbnīca atradās Perel ielā - 2bis, Parīzes 14. apgabalā.
Ruso nomira no kājas gangrēnas Parīzes Nekēra slimnīcā. Viņš tika apbedīts kopējā kapā Banjo kapsētā. 1947. gada 11. septembrī pie viņa dzimtās mājas sienas tika piestiprināta piemiņas plāksne. Tā paša gada 12. oktobrī mākslinieka mirstīgās atliekas tika pārapbedītas Lavālas pilsētas skvērā jardin de la Perrine. Uz viņa kapa ir uzlikts tēlnieka Konstantīna Brankuzi darinātais piemineklis ar Gijoma Apolinēra epitāfiju.[2]
1910. gadā, pateicoties māksliniekam Maksam Veberam, amerikāņu publika atklāja Ruso darbus Ņujorkas galerijā. Vasilijs Kandinskis iekļāva viņa reprodukcijas 1912. gada almanahā Blaue Reiter Almanac. Ruso stils iedvesmoja vairākus modernās mākslas pārstāvjus, kā Andrē Bretons, Renē Magrits, Džordžo de Kīriko.[1]
Galerija
labot šo sadaļu-
Anrī Ruso. Brīvība aicina māksliniekus piedalīties 22. neatkarīgo mākslinieku apvienības izstādē. -
Anrī Ruso. Truša ēdiens (1908) -
-
Anrī Ruso. Sapnis. 1910. Ņujorkas Modernās mākslas muzejs. -
Anrī Ruso. Mandrils džungļos. 1909. -
Puķes ar efejas zaru. 1909. -
Anrī Ruso. Eksotiska ainava. 1908. -
Anrī Ruso. Bērns ar lelli. 1903. -
Anrī Ruso. Francijas neatkarības simtgade. 1892. -
Anrī Ruso. Futbola spēlētāji. 1908. Gugenhaima muzejs, Ņujorka.
.jpg)
_-_A_Centennial_of_Independence_-_Google_Art_Project.jpg)
Atsauces un piezīmes
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Henri Rousseau.». theartstory.org. Skatīts: 2015. gada 24. aprīlī.
- ↑ «Henri Rousseau dit "Le Douanier".». Lavāla pilsētas mājas lapa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 24. aprīlī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Anrī Ruso.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)