Viktorija (karaliene)
Viktorija jeb Aleksandrīna Viktorija (angļu: Alexandrina Victoria, dzimusi 1819. gada 24. maijā, mirusi 1901. gada 22. janvārī) bija Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene no 1837. gada 20. jūnija līdz 1901. gada 22. janvārim, kad nomira. No 1876. gada 1. maija viņa bija arī Indijas imperatore. Apvienotās Karalistes monarha tronī viņa bija 63 gadus, 7 mēnešus un 2 dienas – tajā laikā bija visilgāk valdījušais monarhs britu vēsturē. Šis laiks vēsturē ir iegājis kā Viktorijas laikmets. Šis periods ir iezīmējies ar industriālām, politiskām un zinātniskām, un militārām pārmaiņām Apvienotajā Karalistē, kā arī ar plašu Britu impērijas ekspansiju. Viktorija bija pēdējais Hannoveres dinastijas monarhs Apvienotajā Karalistē.
.svg){kind=small}
Viktorija bija prinča Eduarda, Kentas un Straternas hercoga (karaļa Džordža III ceturtā dēla), un Saksijas-Koburgas-Zālfeldas princeses Viktorijas meita. Pēc viņas tēva un vectēva nāves 1820. gadā viņa tika audzināta viņas mātes un viņas auditora Džona Konroja stingrā pārraudzībā. Viņa mantoja troni 18 gadu vecumā pēc viņas tēva trīs vecāko brāļu nāvēm bez neviena leģitīma mantinieka. Būdama konstitucionāls monarhs, Viktorija privāti tiecās iespaidot valdības politiku un ministru izvēles; publiski viņa kļuva par nacionālu ikonu, kura tika asociēta ar stingriem personālās moralitātes standartiem.
Viktorija apprecēja savu pirmās pakāpes brālēnu Saksijas-Koburgas un Gotas princi Albertu 1840. gadā. Viņu bērni ieprecējās daudzās Eiropas karaliskajās un dižciltīgajās ģimenēs, izpelnoties Viktorijai "Eiropas vecmāmiņas" iesauku un izplatot hemofiliju Eiropas karaļnamos. Pēc Alberta nāves 1861. gadā Viktorija ieslīka dziļās sērās un izvairījās no iziešanas sabiedrībā. Viņas noslēgtības rezultātā īslaicīgi spēkā pieņēmās republikāniskās kustības, bet viņa atguva savu popularitāti sava vadīšanas laika otrajā pusē. Viņas zelta un dimanta jubilejas bija publisku svinību laiki. Viņa nomira Vaitas salā 1901. gadā. Viņas pēctecis bija viņas dēls Eduards VII no Saksijas-Koburgas un Gotas dinastijas; Viktorija bija pēdējais britu monarhs no Hannoveres dinastijas.
Dzimšana un ģimene Labot
Šī sadaļa jāpapildina. |
Viktorijas tēvs bija princis Eduards, Kentas un Straternas hercogs, Apvienotās Karalistes valdošā karaļa Džordža III ceturtais dēls. Līdz 1817. gadam Eduarda brāļa meita Velsas princese Šarlote bija vienīgais leģitīmais Džordža III mazbērns. Viņas nāve 1817. gadā izraisīja pēctecības krīzi un lika spiedienu uz Kentas hercogu un viņa neprecētajiem brāļiem precēties un radīt bērnus. 1818. gadā viņš apprecēja Saksijas-Koburgas-Zālfeldas princesi Viktoriju, vācu firstieni, atraitni, ar diviem bērniem ‒ Karlu (1804-1856) un Feodoru (1807-1872) ‒ no pirmās laulības ar Emihu Karlu, otro Leiningenas firstu. Viņas brālis Leopolds bija princeses Šarlotes atraitnis. Kentas hercoga un hercogienes vienīgais bērns, Viktorija, piedzima plkst. 4.15 1819. gada 24. maijā Kensingtonas pilī, Londonā.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viktorija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- «Queen Victoria: The woman who redefined Britain’s monarchy» (angļu). bbc.co.uk.
Hannoveres dinastijas valdnieks 
| ||||
|---|---|---|---|---|
| Priekštecis: Viljams IV |
Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karaliene 1837.-1901. |
Pēctecis: Eduards VII | ||
| Priekštecis: amats izveidots |
Indijas imperatore 1876.-1901. |
Pēctecis: Eduards VII | ||
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |