COVID-19

koronavīrusa slimība, kas pirmoreiz tika diagnosticēta 2019. gadā
Šis raksts ir par 2019. gada koronavīrusa slimību. Par slimības uzliesmojumu pasaulē skatīt rakstu COVID-19 pandēmija.
COVID-19 norises varianti Ķīnas populācijā: 81% pacientu bija viegla slimības gaita bez ārstēšanas slimnīcā, 14% bija smags plaušu karsonis, 5% bija septisks šoks un daudzu orgānu mazspēja, 2,3% iestājās nāve.

2019. gada koronavīrusa slimība jeb COVID-19 (no angļu: Coronavirus disease 2019) ir elpceļu infekcijas slimība, ko izraisa SARS-CoV-2 vīruss. Tā ir radniecīga citai infekcijas slimībai — SARS. COVID-19 sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnā, bet 2020. gada janvārī tā sāka izplatīties arī citur pasaulē. Slimībai raksturīgās pazīmes ir drudzis, klepus un apgrūtināta elpošana. Nereti attīstās plaušu karsonis un citas komplikācijas, kas var beigties ar nāvi.

Slimības pazīmesLabot

SimptomiLabot

Simptomu biežums[1]
Simptoms Varbūtība
Paaugstināta temperatūra 87,9%
Sauss klepus 67,7%
Nogurums 38,1%
Krēpu veidošanās 33,4%
Elpas trūkums (aizdusa) 18,6%
Muskuļu un locītavu sāpes 14,8%
Kakla iekaisums 13,9%
Galvassāpes 13,6%
Drebuļi 11,4%
Nelabums vai vemšana 5,0%
Iesnas 4,8%
Caureja 3,7%
asins spļaušana 0,9%
Acu asarošana 0,8%

2019. gada koronavīrusa slimības (COVID-19) inkubācijas periods ir no 2 līdz 14 dienām, bet visbiežāk 5 dienas.[2] Galvenie simptomi ir drudzis, sauss klepus,[3] dažkārt arī apgrūtināta elpošana.[3] Daļai inficēto simptomi var būt ļoti viegli vai neparādās vispār. Smagos gadījumos vīruss izraisa plaušu karsoni un citas komplikācijas.[4] Slimība parasti nav nāvējoša, ja inficētajam nav kāda cita hroniska saslimšana un novājināta imūnsistēma.[5][6]

Pēc Ķīnas Slimību kontroles un prevencijas centra datiem 80,9% COVID-19 gadījumu Ķīnā bija ar vieglu, 13,8% ar smagu, bet 4,7% ar kritisku gaitu (elpošanas mazspēja, septisks šoks, daudzu orgānu mazspēja).[7]

Slimības ilgums parasti ir no 2 līdz 4 nedēļām, bet smagākos gadījumos var būt pat 6 nedēļas. Par imunitātes ilgumu pēc saslimšanas precīzu ziņu pagaidām nav, bet tiek pieļauts, ka tā ir īslaicīga.

MirstībaLabot

Izveseļošanās no šī koronavīrusa ir atkarīga no cilvēka imūnsistēmas stāvokļa, vairums no mirušajiem ir bijuši ar novājinātu imunitāti.[8]

Mirstība ir ārkārtīgi atkarīga no slimnieka vecuma: ļoti veciem cilvēkiem (virs 80 gadu vecuma) tā bija 14,8%, 70—79 gadus veciem ap 8%, 60—69 gadus veciem ap 3,6%, 50—59 gadus veciem 1,3%, 40—49 gadus veciem 0,4%, bet par 39 gadiem jaunākiem tikai 0,2%. Neviens saslimušais bērns zem 10 gadu vecuma nebija miris no šīs koronavīrusu infekcijas. Mirstība Ķīnā no COVID-19 bija 2,3%, kas 10-20 reizes pārsniedz mirstību gripas infekcijas laikā (apmēram 0,1% ASV populācijā).[9]

Nāves gadījumi (%) pēc vecuma un valsts
Vecums 80+ 70—79 60—69 50—59 40—49 30—39 20—29 10—19 0—9
Ķīna (11. februāris)[10] 14,8 8,0 3,6 1,3 0,4 0,2 0,2 0,2 0,0
Itālija (12. marts)[11] 16,9 9,6 2,7 0,6 0,1 0,1 0,0 0,0 0,0
Dienvidkoreja (15. marts)[12] 9,5 5,3 1,4 0,4 0,1 0,1 0,0 0,0 0,0

Augsta riska grupasLabot

Pēc ASV Slimību kontroles un prevencijas centra datiem smaga COVID-19 gaita biežāk ir:

  1. slimniekiem vecumā virs 65 gadiem,
  2. slimniekiem ilgstošas veselības aprūpes iestādēs un pansionātos,
  3. slimniekiem ar ļaundabīgām slimībām, saņemot ķīmijterapiju,
  4. slimniekiem ar hroniskām elpceļu slimībām,
  5. slimniekiem ar hroniskām sirds slimībām,
  6. slimniekiem ar lielu aptaukošanos, diabētu, hroniskām nieru un aknu slimībām,
  7. slimniekiem ar nomāktu imunitāti un smēķētājiem.

IzplatībaLabot

Pamatraksts: COVID-19 pandēmija
 
Elektronu mikroskopa attēls, kurā ir redzams SARS-CoV-2 vīruss (dzeltenā krāsā), kas izraisīja COVID-19 pandēmiju.

Pirmie saslimšanas simptomi novēroti kādai personai 2019. gada 1. decembrī. Slimības izplatība sākās Ķīnā, pēc tam tā pārgāja uz citiem reģioniem, it īpaši Eiropu, Dienvidkoreju un Irānu.

2019-nCoV izplatās no cilvēka uz cilvēku. Infekcijai raksturīgs pilienu un kontakta izplatīšanās ceļš, bet tas var izplatīties arī ar fekāliju starpniecību. Nozīmīgs inficēšanās ziņā ir tuvs kontakts bez aizsargmasku lietošanas un roku nemazgāšana pēc tualetes apmeklējuma.[13]

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. Report of the WHO-China Joint Mission on Coronavirus Disease 2019 (COVID-19), pages 11—12 World Health Organization (angliski)
  2. «Symptoms of Novel Coronavirus (2019-nCoV)». Centers for Disease Control and Prevention (CDC). 2020. gada 31. janvāris. Skatīts: 2020. gada 2. februāris. (angliski)
  3. 3,0 3,1 «Experts explain the latest bulletin of unknown cause of viral pneumonia». Wuhan Municipal Health Commission. 2020. gada 11. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 11. janvāris. Skatīts: 2020. gada 11. janvāris.
  4. Jaunais koronavīruss Ķīnā: kas par to zināms?, tvnet.lv. Atjaunināts: 2020. gada 24. janvārī.
  5. «WHO Director-General's statement on the advice of the IHR Emergency Committee on Novel Coronavirus». who.int. (angliski)
  6. Risks ir zems, bet arī Latvijā aicina būt vērīgiem jaunā koronavīrusa dēļ, apollo.lv. Atjaunināts: 2020. gada 24. janvārī.
  7. How does the new coronavirus compare with the flu? livescience.com 2020. gada 19. februārī
  8. Sarah Boseley, Hannah Devlin, Martin Belam. «What is coronavirus and what should I do if I have symptoms?». theguardian.com. The Guardian, 2020. gada 27. februāris. Skatīts: 2020. gada 27. februāris.
  9. How does the new coronavirus compare with the flu? livescience.com 2020. gada 19. februārī
  10. http://weekly.chinacdc.cn/en/article/id/e53946e2-c6c4-41e9-9a9b-fea8db1a8f51
  11. https://www.epicentro.iss.it/coronavirus/bollettino/Bollettino-sorveglianza-integrata-COVID-19_12-marzo-2020.pdf
  12. https://www.cdc.go.kr/board/board.es?mid=a30402000000&bid=0030
  13. Pētnieki atklāj jaunu veidu, kā var inficēties ar koronavīrusu "Covid-19" apollo.lv 2020. gada 25. februārī