Atvērt galveno izvēlni

Mirdza Austra Alma Ķempe (precējusies Ādamsone, vēlāk Naikovska; dzimusi 1907. gada 9. februārī [v.s. 27. janvārī] Liepājā, mirusi 1974. gada 4. decembrī Rīgā) bija latviešu dzejniece. Latvijas PSR Tautas dzejniece (1967). Indijas Višvabharati universitātes goda doktore (1972). Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle (1973).

Mirdza Ķempe
Mirdza Ķempe
Personīgā informācija
Dzimusi 1907. gada 9. februārī
Liepāja, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1974. gada 12. aprīlī (67 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība latviete
Dzīvesbiedrs Ēriks Ādamsons
Linards Naikovskis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece
Valoda latviešu valoda

BiogrāfijaLabot

 
Eriks Ādamsons un Mirdza Ķempe jūrmalā (1930. gadi).

Dzimusi Liepājas rakstveža Jāņa Ķempes un šuvējas Līnas Emīlijas (dzimušas Skutules) ģimenē.[1][2] Mācījusies Liepājas 1. pamatskolā (1915—1919), tad Liepājas Valsts vidusskolā, ko pabeidza 1925. gadā. Viņas pirmais dzejolis "Ne jums!" 1923. gadā publicēts laikrakstā "Kurzemes Vārds". Tai pašā gadā pārtulkojusi Puškina "Mocarts un Saljeri". 1927. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, bet studijas pārtrauca un 1928. gadā sāka strādāt Rīgas radiofonā par diktori, vēlāk par tulkotāju un korespondenti (1930—1940). 1931. gadā Mirdza Ķempe apprecējās ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu, vēlāk laulība tomēr izjūk.[3]

1930. gados Ķempe darbojās galvenokārt kā tulkotāja. No 1928. gada līdz 1941. gadam bija diktore Rīgas radiofonā. Pēc Latvijas okupācijas iecelta par Rīgas radiofona literāro raidījumu nodaļas vadītāju (1940—1941). Sākoties karadarbībai Latvijas teritorijā, viņa 1941. gada jūnijā devās bēgļu gaitās uz Padomju Savienību, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā un Maskavā, strādādama LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, no 1942. gada leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju.

Pēc Sarkanās armijas pretuzbrukuma 1944. gada rudenī atgriezās Latvijā. Strādāja Latvijas PSR Valsts Leļļu teātrī par māksliniecisko vadītāju līdz 1947. gadam.[2]

1943. gadā Ķempe kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri. No 1948. gada līdz 1972. gadam bija dzejas konsultante Latvijas Rakstnieku savienībā, audzinot vairākas dzejnieku paaudzes. Veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakarus ar Indiju.

Mirusi 1974. gada 12. aprīlī. Apbedīta Rīgā, Raiņa kapos.[4] 1989. gadā Ķempes dzimtajā pilsētā Liepājā novietots Mirdzas Ķempes piemiņas tēls. Rīgā un Liepājā Mirdzas Ķempes vārdā ir nosauktas ielas.

DarbiLabot

DzejaLabot

  • Rīta vējš (2013)
  • Drauga vārdi (1950)
  • Mieram un dzīvībai (1951)
  • Es nevaru klusēt (1959)
  • Skaudrā liesma (1961)
  • Gaisma akmenī (1967)
  • Cilvēka ceļš (1969)
  • Ērkšķuroze (1973)

IzlasesLabot

  • Dzejas (1955)
  • Mīlestība (1957) - LPSR Valsts prēmija
  • Mirkļu mūžība (1964) - PSRS Valsts prēmija
  • Mīlestības krāšņais koks (1977)
  • Izlase (1982)

MiniatūrasLabot

Lielākais miniatūru krājums ir "Dzintara spogulis", liela daļa no miniatūrām ir par bērnību.

AtsaucesLabot

  1. Liepājas Sv. Annas luterāņu draudzes kristīto reģistrs. - 1907.g. - Nr.87
  2. 2,0 2,1 «Pirms 40 gadiem mirusi dzejniece un tulkotāja Mirdza Ķempe». irliepaja.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. augustā. Skatīts: 2016. gada 12. augustā.
  3. «Dzeja neglābj no sevis pašas». senioriem.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 12. augustā.
  4. «Mirdza Ķempe». nekropole.info.