Mirdza Ķempe
Mirdza Austra Alma Ķempe (precējusies Ādamsone, vēlāk Naikovska; dzimusi 1907. gada 9. februārī [v.s. 27. janvārī] Liepājā, mirusi 1974. gada 4. decembrī Rīgā) bija latviešu dzejniece. Latvijas PSR Tautas dzejniece (1967). Indijas Višvabharati universitātes goda doktore (1972). Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle (1973).
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļu
Dzimusi Liepājas rakstveža Jāņa Ķempes un šuvējas Līnas Emīlijas (dzimušas Skutules) ģimenē.[1][2] Mācījusies Liepājas 1. pamatskolā (1915—1919), tad Liepājas Valsts vidusskolā, ko pabeidza 1925. gadā. Viņas pirmais dzejolis "Ne jums!" 1923. gadā publicēts laikrakstā "Kurzemes Vārds". Tai pašā gadā pārtulkojusi Puškina "Mocarts un Saljeri". 1927. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, bet studijas pārtrauca un 1928. gadā sāka strādāt Rīgas radiofonā par diktori, vēlāk par tulkotāju un korespondenti (1930—1940). 1931. gadā Mirdza Ķempe apprecējās ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu, vēlāk laulība tomēr izjūk.[3]
1930. gados Ķempe darbojās galvenokārt kā tulkotāja. No 1928. gada līdz 1941. gadam bija diktore Rīgas radiofonā. Pēc Latvijas okupācijas iecelta par Rīgas radiofona literāro raidījumu nodaļas vadītāju (1940—1941). Sākoties karadarbībai Latvijas teritorijā, viņa 1941. gada jūnijā devās bēgļu gaitās uz Padomju Savienību, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā un Maskavā, strādādama LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, no 1942. gada leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju.
Pēc Sarkanās armijas pretuzbrukuma 1944. gada rudenī atgriezās Latvijā. Strādāja Latvijas PSR Valsts Leļļu teātrī par māksliniecisko vadītāju līdz 1947. gadam.[2]
1943. gadā Ķempe kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri. No 1948. gada līdz 1972. gadam bija dzejas konsultante Latvijas Rakstnieku savienībā, audzinot vairākas dzejnieku paaudzes. Veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakarus ar Indiju.
Mirusi 1974. gada 12. aprīlī. Apbedīta Rīgā, Raiņa kapos.[4][5] 1989. gadā Ķempes dzimtajā pilsētā Liepājā novietots Mirdzas Ķempes piemiņas tēls. Rīgā un Liepājā Mirdzas Ķempes vārdā ir nosauktas ielas.
Darbi
labot šo sadaļuDzeja
labot šo sadaļu- Rīta vējš, Rīga: VAPP grāmatu apgāds, 1946.
- Drauga vārdi, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība,1950.
- Mieram un dzīvībai, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951.
- Es nevaru klusēt, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība,1959.
- Skaudrā liesma, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1961.
- Gaisma akmenī, Rīga: Liesma,1967.
- Cilvēka ceļš, Rīga: Liesma, 1969.
- Ērkšķuroze, Rīga: Liesma, 1973.
Izlases
labot šo sadaļu- Dzejas, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1955
- Mīlestība, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1958. - LPSR Valsts prēmija
- Mirkļu mūžība, Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1964 - PSRS Valsts prēmija
- Mīlestības krāšņais koks, Rīga: Liesma, 1977.
- Izlase, Rīga: Zvaigzne, 1982.
- Tevis dēļ, Madona: Madonas tipogrāfija, 1994.
- Kas paliek? - vaicāju. Tu teici: - Mīla, Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.
- Savāda dvēsele, Rīga: Tapals, 2008.
Miniatūras un citi darbi
labot šo sadaļu- Dzintara spogulis, Rīga: Liesma, 1968.
- Mīlestības tuvskati [Mirdzas Ķempes un Erika Ādamsona sarakste], Rīga: Pils, 1998.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Liepājas Sv. Annas luterāņu draudzes kristīto reģistrs. - 1907.g. - Nr.87[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 «Pirms 40 gadiem mirusi dzejniece un tulkotāja Mirdza Ķempe». irliepaja.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. augustā. Skatīts: 2016. gada 12. augustā.
- ↑ «Dzeja neglābj no sevis pašas». senioriem.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 12. augustā.
- ↑ «Mirdza Ķempe». nekropole.info.
- ↑ «Pirms 40 gadiem mirusi dzejniece un tulkotāja Mirdza Ķempe». irliepaja.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-25.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mirdza Ķempe.
