Mirdza Ķempe

Mirdza Ķempe;
Personīgā informācija
Dzimusi	1907. gada 9. februārī ; Liepāja, Grobiņas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Mirusi	1974. gada 12. aprīlī (67 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība	latviete
Dzīvesbiedrs	Eriks Ādamsons; Linards Naikovskis
Literārā darbība
Nodarbošanās	dzejniece
Valoda	latviešu valoda
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Mirdza Austra Alma Ķempe (precējusies Ādamsone, vēlāk Naikovska; dzimusi 1907. gada 9. februārī [v.s. 27. janvārī] Liepājā, mirusi 1974. gada 4. decembrī Rīgā) bija latviešu dzejniece. Latvijas PSR Tautas dzejniece (1967). Indijas Višvabharati universitātes goda doktore (1972). Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle (1973).

Biogrāfija labot šo sadaļu

Eriks Ādamsons un Mirdza Ķempe jūrmalā (1930. gadi).

Dzimusi Liepājas rakstveža Jāņa Ķempes un šuvējas Līnas Emīlijas (dzimušas Skutules) ģimenē.^[1]^[2] Mācījusies Liepājas 1. pamatskolā (1915—1919), tad Liepājas Valsts vidusskolā, ko pabeidza 1925. gadā. Viņas pirmais dzejolis "Ne jums!" 1923. gadā publicēts laikrakstā "Kurzemes Vārds". Tai pašā gadā pārtulkojusi Puškina "Mocarts un Saljeri". 1927. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, bet studijas pārtrauca un 1928. gadā sāka strādāt Rīgas radiofonā par diktori, vēlāk par tulkotāju un korespondenti (1930—1940). 1931. gadā Mirdza Ķempe apprecējās ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu, vēlāk laulība tomēr izjūk.^[3]

1930. gados Ķempe darbojās galvenokārt kā tulkotāja. No 1928. gada līdz 1941. gadam bija diktore Rīgas radiofonā. Pēc Latvijas okupācijas iecelta par Rīgas radiofona literāro raidījumu nodaļas vadītāju (1940—1941). Sākoties karadarbībai Latvijas teritorijā, viņa 1941. gada jūnijā devās bēgļu gaitās uz Padomju Savienību, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā un Maskavā, strādādama LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, no 1942. gada leļļu teātrī par literārās daļas vadītāju.

Pēc Sarkanās armijas pretuzbrukuma 1944. gada rudenī atgriezās Latvijā. Strādāja Latvijas PSR Valsts Leļļu teātrī par māksliniecisko vadītāju līdz 1947. gadam.^[2]

1943. gadā Ķempe kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri. No 1948. gada līdz 1972. gadam bija dzejas konsultante Latvijas Rakstnieku savienībā, audzinot vairākas dzejnieku paaudzes. Veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakarus ar Indiju.

Mirusi 1974. gada 12. aprīlī. Apbedīta Rīgā, Raiņa kapos.^[4]^[5] 1989. gadā Ķempes dzimtajā pilsētā Liepājā novietots Mirdzas Ķempes piemiņas tēls. Rīgā un Liepājā Mirdzas Ķempes vārdā ir nosauktas ielas.