Bārtavas līdzenums

Bārtavas līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienē Kurzemes dienvidrietumos.[1] Stiepjas vairāk kā 70 km garumā ziemeļu—dienvidu virzienā no Medzes līdz Lietuvas robežai gar Baltijas jūras piekrasti. Ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, austrumos pa kādreizējo Baltijas ledus ezera krastu — ar Vārtājas viļņoto līdzenumu. Augstākais punkts ir Pūsēnu kalna kāpa 36,8 m vjl ziemeļos no Jūrmalciema.

Bārtavas līdzenums
Bārtavas līdzenums
Bārtavas līdzenums pie Baidzeles
Novietojums Kurzeme
Valstis Karogs: Latvija Latvija
Ietilpst Piejūras zemienē
Garums 70 km
Platums 5—20 km
Platība 859 km2
Augstākais kalns Pūsēnu kalns
Augstums 36,8 m
Pilsētas Liepāja
Koordinātas 56°20′N 21°10′E / 56.333°N 21.167°E / 56.333; 21.167Koordinātas: 56°20′N 21°10′E / 56.333°N 21.167°E / 56.333; 21.167
Bārtavas līdzenums (Latvija)
Bārtavas līdzenums
Bārtavas līdzenums

ĢeoloģijaLabot

Līdzenuma pamatiežu virsu ziemeļdaļā veido galvenokārt augšdevona nogulumi — dolomīti, dolomītmerģeļi, smilšakmeņi, kas atsedzas pie Kapsēdes. Uz dienvidiem no Liepājas izplatīti karbona, triasa un juras karbonātieži, smilts, smilšakmeņi, aleirolīti, māls.

Pamatiežus klāj līdz 30 m bieza kvartāra nogulumu sega — galvenokārt glacigēnie un starpleduslaikmeta smilšainie un aleirītiskie nogulumi, ko lielā līdzenuma daļā sedz dažādo Baltijas jūras attīstības stadiju limnoglaciālie nogulumi (smilts, grants, aleirīti, sapropelis, oļi un laukakmeņi).

ReljefsLabot

Reljefs veidojies pēcleduslaikmetā Baltijas ledus ezera un Baltijas jūras abrāzijas un akumulācijas procesu ietekmē. Virsa līdzena vai nedaudz viļņota, lēzeni pazeminās no 10—20 m vjl austrumdaļā līdz 0—8 m vjl vidusdaļā. Gar piekrasti stiepjas kāpu zona; augstākās kāpas atrodas pie JūrmalciemaLatvijas augstākā kāpa Pūsēnu kalns (36,8 m vjl), Pāļu kalns (36,4 m vjl) un Ķupu kāpa (34,1 m vjl).

KlimatsLabot

Klimats mēreni silts un mitrs ar izteiktu Baltijas jūras ietekmi, ko nosaka valdošie rietumu un dienvidrietumu vēji. Ziemas vēsas, mākoņainas, ar atkušņiem. Gada vidējā temperatūra ir 6,75 °C; janvārī — –3,0 °C, jūlijā — 16,5 °C. Bezsala periods 173 dienas — visgarākais Latvijā. Nokrišņi 700—800 mm. Sniega sega nepastāvīga; izveidojas pēc decembra beigās un janvāra sākumā, saglabājas līdz marta vidum, tās biezums ap 10—20 cm.

HidrogrāfijaLabot

Upju tīklu veido Baltijas jūras piekrastes upes — Bārta ar Jēčupi un Toseli, Otaņķe, Ālande, Dorupe. Upēm raksturīgs mazs kritums un rāms plūdums.

Ezeri aizņem 9 % līdzenuma teritorijas. Pēc izcelsmes tie ir Litorīnas jūras relikti, lagūnu ezeri — lieli un sekli. Lielākie ir Liepājas ezers, Papes ezers un Tosmares ezers. Daudz purvu, kas aizņem 11 % teritorijas.

AtsaucesLabot

  1. Latvijas daba. 1. sējums. Rīga : Preses nams. 1994. 135. lpp.