Eduards Tisē

Eduards Tisē;
no labās puses: E. Tisē, V. Disnejs, S. Eizenšteins, G. Aleksandrovs (1930)
Personīgā informācija
Dzimis	1897. gada 13. aprīlī ; Liepāja, Krievijas Impērija
Miris	1961. gada 18. novembrī (64 gadi); Maskava, Krievijas PFSR, PSRS
Nodarbošanās	Kinooperators

Eduards Tisē (dzimis 1897. gada 13. aprīlī Liepājā, miris 1961. gada 18. novembrī Maskavā) bija latviešu izcelsmes padomju kinooperators.^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1897. gadā Liepājā Kazimira Tisē ģimenē. 1914. gadā pabeidza mācības Glezniecības un fotomākslas studijā Liepājā un kļuva par Krievijas impērijas armijas kinooperatoru. Filmēja Pirmā pasaules kara, Krievijas pilsoņu kara notikumus, tāpat filmējis Ļeņinu.^[1] Aleksandra Arkatova filma "Signāls" (1918) bija pirmais Tisē pilnmetrāžas darbs.^[2] 1921. gadā sāka strādāt par pedagogu Vissavienības Kinematogrāfiskajā institūtā.^[1]

1924. gadā viņu pieaicināja par operatoru Sergeja Eizenšteina filmā "Streiks". Viņu sadarbībā tapa vairākas filmas. 1926. gadā Berlīnē abi apmeklēja Universum Film AG filmu studiju, lai iepazītos ar jaunām filmēšanas tehnikām. 1929. gada augustā Tisē, Eizenšteins un Grigorijs Aleksandrovs devās komandējumā uz Rietumeiropu, bet 1930. gada maijā — uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kur piedalījās vairākos Holivudas filmu projektos: The Glass House, Sutter's Gold, An American Tragedy un citos. Tā paša gada decembrī Meksikā sāka filmēt ¡Que viva México!, bet kad jau 75 000 metri filmas bija nofilmēti, Staļina telegramma lika visiem atgriezties Maskavā. Viss nofilmētais materiāls palika ASV.^[2] Tisē daudz izmantoja mēmā kino laikmeta Parvo Debrī kameru, un pat dažās skaņu filmu sekvencēs atgriezās pie tās, kā, piemēram, kinoepopejā "Aleksandrs Ņevskis".^[3] Kā režisors Tisē bija uzņēmis trīs filmas, no kurām "Nemirstīgais garnizons" saņēma Goda diplomu 1956. gada Venēcijas kinofestivālā.^[4]

Miris 1961. gada 18. novembrī Maskavā, apbedīts Novodevičjes kapsētā.

Piemiņa

Eduarda Tisē vārdā ir nosaukta iela Liepājā un uzņemta dokumentālā filma "Eduards Tisē".^[1]

Apbalvojumi

1935. gadā Eduards Tisē saņēmis Krievijas PFSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu, 1948. gadā — Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.^[1] Trīskārtējs Staļina pēmijas laureāts (1946, 1949, 1950). Divas reizes apbalvots ar Darba Sarkanā Karoga ordeni (1939, 1950).

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 519. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
↑ ^2,0 ^2,1 «Eduard Tisse.». Internet Encyclopedia of Cinematographers. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2015. gada 25. janvārī.
↑ «Parvo Debrie model L.». vanalphenav.nl. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. janvārī. Skatīts: 2015. gada 25. janvārī.
↑ «Edouard Tissé». kinoglaz.fr. Skatīts: 2015. gada 25. janvārī.

Ārējās saites

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lat-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 519. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.

[tisscyclo-2] 2,0 ^2,1 «Eduard Tisse.». Internet Encyclopedia of Cinematographers. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2015. gada 25. janvārī.

[3] «Parvo Debrie model L.». vanalphenav.nl. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. janvārī. Skatīts: 2015. gada 25. janvārī.

[4] «Edouard Tissé». kinoglaz.fr. Skatīts: 2015. gada 25. janvārī.

[1]

[2]

[3]

[4]