Gaisa mitrums
Gaisa mitrums ir ūdens tvaiku daudzums gaisā. Ūdens tvaiks ir gāzveida stāvoklis un tas ir neredzams. Mitruma ietekmē rodas nokrišņi, rasa vai migla. Augsts mitruma daudzums samazina ķermeņa svīšanas efektivitāti, jo sviedri grūtāk iztvaiko no ādas; līdz ar to cilvēks var pārkarst.
Gaisa mitrumu raksturo šādi lielumi: absolūtais, relatīvais un specifiskais. Absolūtais mitrums ir ūdens tvaika masa vienā kubikmetrā gaisa. Relatīvais mitrums ir ūdens tvaika parciālspiediena attiecība pret piesātināta tvaika parciālspiedienu tajā pašā temperatūrā.
Gaisa mitruma veidiLabot
Absolūtais mitrumsLabot
Absolūtais mitrums ir ūdens tvaika masas, , attiecība pret kopējā gaisa un ūdens tvaika maisījumu , ko var izteikt šādi:
Absolūtais mitrums atmosfērā svārstās no nulles līdz 30 gramiem uz kubikmetru, ja gaiss tiek piesātināts pie 30 °C.
Gaisa absolūtais mitrums, atšķirībā no relatīvā, nemainās, mainoties gaisa temperatūrai vai spiedienam, ja vien netiek sasniegts rasas punkts, kad sākas mitruma kondensācija no gaisa.
Relatīvais mitrumsLabot
Relatīvais mitrums ir ūdens tvaika parciālspiediena attiecība pret piesātināta tvaika parciālspiedienu tajā pašā temperatūrā. Relatīvo mitrumu izsaka procentos un to var aprēķināt pēc šādas formulas:
Relatīvais mitrums ir svarīgs rādītājs, ko izmanto laika prognožu noteikšanai, jo tas norāda uz nokrišņu, rasas, vai miglas iespējamību.
MērījumiLabot
Ir vairākas ierīces, kuras lieto, lai noteiktu un regulētu mitrumu. Ierīces, ko izmanto, lai noteiktu gaisa mitrumu, sauc par psihrometriem vai higrometriem. Mitrums tiek mērīts arī globālā mērogā, izmantojot satelītus. Šie satelīti ir spējīgi noteikt ūdens koncentrāciju troposfērā, augstumā starp 4 km un 12 km. Satelītiem, kas var izmērīt ūdens tvaiku ir sensori, kas ir jutīgi pret infrasarkano starojumu. Ūdens tvaiks īpaši absorbē un atkārtoti izstaro starojumu šajā spektra joslā.
Skatīt arīLabot
Ārējās saitesLabot
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |