Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)

Ziemeļu priekšpilsēta ir Liepājas apkaime, kas atrodas starp Jaunliepājas un Karostas apkaimēm.

Liepājas administratīvais iedalījums 1954. gada ASV militārajā kartē: Kara osta, Tosmares priekšpilsēta (tagad Zaļā birze), Ziemeļu priekšpilsēta, Jaun Liepāja, Vec Liepāja, Dienvidu priekšpilsēta (tagad Dienvidrietumu rajons un Ezerkrasts).

Vēsture

Pēc dzelzceļa līnijas Liepāja—Romni uzbūvēšanas 1871. gadā izveidojās pilsētas daļa, ko sāka dēvēt par Jaunliepāju (vācu: Neu-Libau). Aiz ostas dzelzceļa līnijas atradās Velnciems ar sīkām zemnieku saimniecībām, pļavām, ganībām, krūmājiem, retu mežu un purviem. Tirdzniecības ostas tuvumā pie dzelzceļa atzara uzcēla eļļas ekstrakcijas rūpnīcu un 1898. gadā anilīna krāsu rūpnīcu „Pfaff & Krulls” tagadējā O. Kalpaka ielā 38, bet 1899. gadā čuguna un tērauda iztrādājumu rūpnīcu „Pluto”. 1900. gadā angļu tīģeļtērauda liešanas fabrika no Šefīldas „Saville & Co” atvēra ražotni augstākās kvalitātes tēraudu instrumentu izgatavošanai. Vēl tālāk uz ziemeļiem 1890. gadā sāka būvēt Liepājas cietoksni un 1901. gadā pabeidza kanāla būvi, kas Velnciemu norobežoja no Karostas un Tosmares, kur atradās kuģu remontu rūpnīca. 1911. gadā "Krievu-Austrumāzijas kuģniecība" tā sauktajās "Ēģiptes pļavās" netālu no Nobelu petrolejas spīķeriem Emigrantu ielā 3/5 (tagad Flotes ielā) uzcēla emigrantu karantīnas māju 8000 cilvēkiem ar 52 guļamzālēm.

Pēc Pirmā pasaules kara šo rūpnīcu teritoriju atdalīja no Jaunliepājas un 1926. gadā Velnciemā uzbūvēja Liepājas pirmo kara lidlauku, bet 1935. gadā izveidoja Liepājas civilo aerodromu ar angāru, remontdarbnīcām, kantori un komandanta telpu. 1932. gada 28. decembrī Velnciemu pārdēvēja par Ziemeļu priekšpilsētu. 1920. un 1930. gados Ziemeļu priekšpilsētā izveidoja Ziemupes, Saraiķu, Medzes, Sakas un Pulvera ielas. 1937. gadā Kuršu ielas galā, Kalpaka tilta tuvumā (tagadējās fabrikas "Lauma" vietā) uzbūvēja Latvijas pasta un telegrāfa departamenta jaunās gaisa ostas angārus ar pasažieru telpām. Lielajā angārā bija paredzētas vietas 6 lidmašīnām. Celmu un Šķēdes ielu stūrī tika atklāta kafejnīca «Lidosta». Satiksmi ar aerodromu uzturēja Karostas tramvaja līnija un īpaša vieglā automašīna no Pilsētas viesnīcas.

Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā Liepājas pilsētu sadalīja trīs administratīvos rajonos, kuros ietilpa Vecliepāja, Jaunliepāja un Ziemeļu rajons. 1977. gadā pabeidza tekstilrūpniecības uzņēmuma "Lauma" celtniecību, tā ražošanas korpusi aizņēma 11 ha, bet 1981. gadā strādājošo skaits sasniedza 5000 cilvēku. 1979. gada 1. septembrī Ziemeļu priekšpilsētā sāka darboties Liepājas 7. vidusskola, bet 1991. gadā Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskola.

2005. gadā Ziemeļu priekšpilsētā dzīvoja 22% no Liepājas iedzīvotāju kopskaita, turpretī Vecliepājā dzīvoja 26%, Ezerkrastā – 16%, Karostā – 10%, Dienvidrietumu rajonā – 8%, Jaunliepājā – 8%, Tosmarē – 6%, Zaļajā birzē – 6%, bet Jaunajā pasaulē <1% no iedzīvotāju kopskaita.

• 
  Topošās Ziemeļu priekšpilsētas (oranžā krāsā) un Jaunliepājas karte (1900). „Pluto” (1), „Saville & Co” (2), „Kieler & Co” eļļas fabrika (4), Anilīna krāsvielu fabrika „Pfaff & Krulls” (5)
• 
  Liepājas Ziemeļu aerodroms starp Ziemeļu priekšpilsētu (Libau-Nord) un Kara Ostu Otrā pasaules kara laikā.
• 
  Liepājas karte ar bijušajām un esošajām tramvaja līnijām (2020)