Ezerkrasts

apkaime Liepājā

Ezerkrasts ir Liepājas apkaime, kas atrodas Liepājas ezera krastā uz dienvidiem no Vecliepājas un rietumos robežojas ar Dienvidrietumu rajonu.

Liepājas administratīvais iedalījums 1954. gada ASV militārajā kartē: Kara osta, Tosmares priekšpilsēta (tagad Zaļā birze), Ziemeļu priekšpilsēta, Jaun Liepāja, Vec Liepāja, Dienvidu priekšpilsēta (tagad Dienvidrietumu rajons un Ezerkrasts).
Liepājas karte ar bijušajām un esošajām tramvaja līnijām (2020).

No 1899. līdz 1908. gadam uz dienvidiem no pilsētas uzbūvēja Dienvidu nocietinājumus un Pērkones kanālu. Pēc 1934. gada izveidojās Dienvidu priekšpilsēta, kurā nosaukumus ieguva jaunprojektētās Saldus, Paurupes, Embūtes, Kandavas, Priekules, Tukuma, Vaiņodes, Svētes, Papes, Nidas, Pampāļu, Usmas, Dunikas, Rojas, Cieceres, Reiņa meža, Rūpniecības, Ugāles, Sārnatu, Airītes, Kalētu, Ilmājas, Kalvenes, Rāvas, Gramzdas, Dzērves, Ulmales, Amatas, Tebras, Ķoniņu, Dunalkas, Rudbāržu ielas, Ventas un Daugavas prospekti. Šobrīd no minētajām izzudušas ir Paurupes, Embūtes, Kalētu, Ilmājas, Gramzdas, Aizputes un Gaviezes ielas.[1]

Pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā Liepājas pilsētu sadalīja trīs administratīvos rajonos, kuros ietilpa Vecliepāja, Jaunliepāja un Ziemeļu rajons.[2] Dienvidu priekšpilsēta gar Klaipēdas šoseju un Ganību ielu līdz pilsētas robežai ilgu laiku palika mazapbūvēta.

1975. gadā sāka būvēt jaunu mikrorajonu Liepājas ezera un Pērkones kanāla malā. Uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus, to nodēvēja par "Ezerkrastu". 1992. gadā Lauku ielā 54 bijušā bērnudārza telpās nodibināja Liepājas Ezerkrasta sākumskolu.

2005. gadā Ezerkrastā dzīvoja 16% no Liepājas iedzīvotāju kopskaita, turpretī Vecliepājā dzīvoja 26%, Ziemeļu priekšpilsētā – 22%, Karostā – 10%, Dienvidrietumu rajonā 8%, Tosmarē – 6%, Jaunliepājā – 8%, Zaļajā birzē – 6%, bet Jaunajā pasaulē <1% no iedzīvotāju kopskaita.[3]

2013. gadā pabeidza Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanu no Dienvidrietumu rajona līdz Ezerkrastam, izveidojot tramvaja apgriešanās apli tiešā Liepājas ezera piekrastes tuvumā.

  1. BEZVĀRDU IELAS LIEPĀJĀ[novecojusi saite] kurzemes-vards.lv 1998. gada 21. maijā
  2. [1] Silvija OZOLA. LIEPĀJAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMA KONCEPCIJAS UN PILSĒTVIDES ATTĪSTĪBA ATJAUNOTAJĀ LATVIJAS REPUBLIKĀ (1990–2015). Latvijas Universitātes 73. konference 2015. gada 5. – 6. februārī
  3. KAROSTĀ VISVAIRĀK GADOS JAUNU IEDZĪVOTĀJU[novecojusi saite] Sarmīte Pelcmane, kurzemes-vards.lv 2006. gada 25. janvārī