Vecie kapi ir kapi, kas atrodas Liepājā starp Tirdzniecības kanālu un Kaiju ielu. Tie tiek uzskatīti par pilsētas vecākajiem kapiem. To platība ir 4,31 ha.[1]

Vecie kapi
Vispārēja informācija
Atvēršana 1587. gads, iespējams 13. gadsimts
Atrašanās vieta Liepāja
Valsts Valsts karogs: Latvija Latvija
Koordinātas 56°30′57″N 21°00′21″E / 56.51583°N 21.00583°E / 56.51583; 21.00583Koordinātas: 56°30′57″N 21°00′21″E / 56.51583°N 21.00583°E / 56.51583; 21.00583
Īpašnieks Liepājas pašvaldība

Kapsētas izveidošana, iespējams, sākusies 13. gadsimtā, un ir domājams, ka šeit ir atradusies pirmā apmetne pilsētas teritorijā.[2] Pirmās apstiprinātās ziņas ir datējamas ar 1587. gadu.[3] Dokumentos no šī laika ir minēts, ka vietējie iedzīvotāji pielūdzot elku dievības, un ka viņi apglabā mirušos savu senču atdusas vietā. Trūcīgākie pilsētas iedzīvotāji šeit turpināja apbedījumus 17. un 18. gadsimtā, kamēr turīgākie savus tuviniekus apglabāja pie Svētās Annas baznīcas. 1810. gadā visi apbedījumi no baznīcas tika pārvesti uz kapsētu. Kapu rietumu daļā parasti apbedīja latviešus, austrumu daļā — vāciešus, bet ziemeļaustrumos — pareizticīgos.[2]

Vecākie kapu pieminekļi saglabājušies no 19. gadsimta. Gan pieminekļi, gan žogi, kā arī kapličas bija ar augstu māksliniecisko vērtību, tomēr kapsēta ir tikai daļēji saglabājusies. Kapi vairākkārt izdemolēti jau kopš Pirmā pasaules kara, tomēr vislielāko postu radīja padomju vara.[4] 1961. gadā kapsētu apbedījumiem slēdza, un no 1950. līdz 1980. gadam pastāvošā vara to sistematizēti vandalizēja. Pēc pilsētas izpildkomitejas lēmuma 1978. un 1979. gadā, lai uzbūvētu termoelektrocentrāli, 50 metri kapsētas joslas ar buldozeriem tika norakta. Lai gan lēmums paredzēja pārapbedīšanu, 70. gadu beigās zemi, kaulus un zārkus izbēra Liepājas nomales purvājā. Pēc neatkarības atgūšanas kapi tika daļēji sakopti, un tiek veikti jauni apbedījumi.

Kapsēta ir pēdējā atdusas vieta daudziem Liepājas vēsturē nozīmīgiem iedzīvotājiem — slaveno arhitektu Berči dzimtai, pilsētas mēriem Karlam Gotlībam Ūliham, Teodoram Breikšam, arī Antonam Vitem un Joahimam Lorencam Hikem, rakstnieces Zentas Mauriņas tuviniekiem un citiem.[3]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Kapsētas, līgumu noslēgšana un maksas pakalpojumi». Kapsētas, līgumu noslēgšana un maksas pakalpojumi (latviešu). Skatīts: 2022-02-02.
  2. 2,0 2,1 Līga Sāne-Alksne. Ceļvedis Liepājas arhitektūrā. Liepāja : Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde, 1991. 91–92. lpp.
  3. 3,0 3,1 «Vecie kapi bez svētkiem». www.diena.lv. Skatīts: 2022-02-02.
  4. «Iedzīvotāji satraucas par Liepājas Veco kapu nākotni un vēsturisko vērtību iznicināšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-02.