Māris Čaklais

Māris Čaklais;
Māris Čaklais 1973. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1940. gada 16. jūnijā ; Saldus, Latvija
Miris	2003. gada 13. decembrī (63 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Māsas	Raita Vilcāne
Dzīvesbiedre	Inta (Zariņa), Valda (Freimute), Sandra Volšteine, Ieva Čaklā
Bērni	Elīna Čaklā; Ingmārs Čaklais; Imants Čaklais
Literārā darbība
Valoda	latviešu
Rakstīšanas laiks	1965.—2003.
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte
Apbalvojumi	Triju Zvaigžņu ordenis (2000)
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Māris Čaklais (dzimis 1940. gada 16. jūnijā Saldū, miris 2003. gada 13. decembrī Rīgā) bija latviešu dzejnieks un publicists. Ir izdoti 16 viņa dzejoļu krājumi, 5 dzejas izlases, 5 bērnu dzejas izlases, 4 eseju un 4 prozas grāmatas.

Biogrāfija

Dzimis 1940. gadā Saldū Friča Alberta Čaklā un viņa sievas Veras ģimenē. Mācījās Jaunmuižas, Pampāļu un Padures pamatskolās.^[1] 1954. gadā beidza Lutriņu septiņgadīgo skolu, 1958. gadā Saldus vidusskolu, 1964. gadā absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un Filoloģijas fakultāti.

No 1960. līdz 1966. gadam bija laikraksta "Literatūra un Māksla" literārais līdzstrādnieks, no 1962. līdz 1963. gadam arī laikraksta "Padomju Jaunatne" līdzstrādnieks, no 1966. līdz 1969. gadam izdevniecības "Liesma" līdzstrādnieks. Pēc tam no 1969. gada līdz 1973. gadam strādāja par laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļas vadītāju, līdz 1981. gadam par literāro līdzstrādnieku. No 1987. līdz 1991. gadam bija laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenais redaktors.

No 1990. gada Māris Čaklais piedalījās "Radio Brīvā Eiropa" programmas veidošanā, no 1996. līdz 1997. gadam bija Starptautiskā P.E.N. kluba Latvijas centra prezidents, no 1998. līdz 1999. gadam laikraksta "Rīgas Balss" kultūras nodaļas redaktors un no 1999. līdz 2000. gadam — laikraksta "Literatūra un Māksla Latvijā" literatūras nodaļas redaktors. 2000. gadā Māris Čaklais Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Eiropas rakstnieku akcijā "Literatūras ekspresis Eiropa 2000". No 2000. līdz 2003. gadam viņš bija žurnāla "Karogs" galvenais redaktors.^[2] Miris 2003. gada 13. decembrī un apglabāts Meža kapos Mākslinieku kalniņā.

Personīgā dzīve

No 1963. gada līdz 1966. gadam M. Čaklais bija laulībā ar kritiķi Intu Čaklo (1941-2016).^[2] Nākamā laulība no 1967. gada viņam bija ar aktrisi Valdu Čaklo (1938-1973). 1968. gada 11. decembrī viņš kļuva par tēvu meitai Elīnai un 1971. gada 27. aprīlī dēlam Ingmāram.^[2] Trešā laulība no 1974. līdz 1980. gadam bija ar aktrisi Sandru Volšteini (dzim. 1943), 1974. gada 23. jūlijā viņiem piedzima dēls Imants.^[2] Pēdējās divas laulības M. Čaklajam bija ar Ievu Čaklo laikā no 1980. līdz 1995. gadam un no 1998. līdz 2003. gadam.^[2]

Apbalvojumi

1976. gadā — Andreja Upīša prēmija
1980. gadā — Latvijas Komjaunatnes prēmija
1985. gadā — LPSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukums
1994. gadā — F. Nansena starptautiskā prēmija
2000. gadā — Literatūras gada balva
2000. gadā — Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks
2002. gadā — Herdera balva (Vīnes universitātē)^[2]

Bibliogrāfija

Dzeja

Pirmdiena. Rīga: LVI, 1965.
Kājāmgājējs un mūžība. Rīga: Liesma, 1967.
Lapas balss. Rīga: Liesma, 1969.
Zāļu diena. Rīga: Liesma, 1972.
Sastrēgumstunda. Rīga: Liesma, 1974.
Cilvēks, uzarta zeme. Rīga: Liesma, 1976.
Strautuguns. Rīga: Liesma, 1978.
Pulksteņu ezers. Rīga: Liesma, 1979.
Kurzemes klade. Rīga: Liesma, 1982.
Cilvēksauciena attālumā. Rīga: Liesma, 1984.
Labrīt, Heraklīt! Rīga: Liesma, 1989.
Mīlnieks atgriežas noziegumvietā. Rīga: Zinātne, 1989.
Slepeni ugunskuri. Rīga: Teātra anekdotes, 1992.
Izgāja bulvārī brīvība. Itaka (ASV): Mežābele, 1994.
Viņi dejoja vienu vasaru. Rīga: Likteņstāsti, 1996.
Vientuļš riteņbraucējs. Rīga: Preses nams, 1997.
Mana mājas lapa tavai mājas lapai. Rīga: Jānis Roze, 2000.
Desmit mīlas dziesmas Rīgai. Rīga: Pētergailis, 2000.
Pagaidu latvietis. Rīga: Elpa, 2002.

Dzejas izlases

Uz manām trepēm. Rīga: Liesma, 1979.
Četri balti krekli. Rīga: Liesma, 1991.
Spīdola un putnusuņi [50 mīlas dzejoļi]. Rīga; Likteņstāsti, 1997.
Dzeguzes balss. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.

Bērnu dzeja

Bimm-bamm. Rīga: Liesma, 1973.
Minkuparks. Rīga: Liesma, 1978.
Ķocis. Rīga: Liesma, 1984.
Aprīļa pilieni. Rīga: Liesma, 1990.
Uzraksti uz sētas. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.

Esejas un proza

Dzer avotu, ceļiniek [ceļa piezīmes]. Rīga: Liesma, 1969.
Saule rakstāmgaldā. [esejas]. Rīga: Liesma, 1975.
Nozagtā gliemežnīca [esejas]. Rīga: Liesma, 1980.
Profesionālis un ziedlapiņas [esejas]. Rīga: Liesma, 1985.
Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas [pasakas]. Rīga: Likteņstāsti, 1996.
Impērijas pēdējās kapeikas [lūzumlaika dienasgrāmata]. Rīga: Likteņstāsti, 1997.
Im Ka. Imants Kalniņš laikā un telpā [par Imantu Kalniņu]. Rīga: Jumava, 1998.
Laiks iegravē sejas [uzmetumi memuāriem] Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2000.
Gaismas kungs jeb Sāga par Gunaru Birkertu. [par Gunaru Birkertu] Rīga: Pētergailis, 2002.
Jautrā govs, skumjā govs. [pasakas] Rīga: Madris, 2002.
Izaicinājums. Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga [par V.Vīķi-Freibergu] Rīga: Pētergailis, 2003.
Raksti. 1. sējums [1960-1973]. Rīga: Mansards, 2017.
Raksti. 2. sējums [1974-1978]. Rīga: Mansards, 2020.

Literatūra par Māri Čaklo

Māra Čaklā dārzā. Rīga: Nordik, 2000.
Māris Čaklais laikabiedru redzējumā. Rīga: Aplis, 2004.
Ieva Čaklā. bet - debesīs iesiets mezgls. Rīga: Latvijas Avīze, 2008.
Rolfs Ekmanis. Harmonizer of disharmony. Latvian poet and editor Māris Čaklais. Journal of Baltic Studies. Vol 40. No. 2. June 2009. pp. 215–243 (angliski), latviskā versija jaunagaita.net
Ceļojums dzejnieku pasaulē: Māris Čaklais. Egils Plaudis. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013.

Atsauces

↑ Māris^{[novecojusi saite]} Latvijas Universitātes stāsti
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 Māris Čaklais

Ārējās saites

Oficiālā mājaslapa

[1] Māris^{[novecojusi saite]} Latvijas Universitātes stāsti

[autogenerated1-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 ^2,4 ^2,5 Māris Čaklais

[1]

[2]