Ēriks Hānbergs
Ēriks Hānbergs (dzimis 1933. gada 29. maijā Birzgales pagastā) ir latviešu rakstnieks, publicists un žurnālists.[1] Rakstījis māksliniecisko un dokumentālo prozu, biogrāfijas un publicistiku.[2] Prozai tipisks augsts dokumentālisms, negāciju kritika, humors, ietilpīgi dialogi.[1] Bijis autors daudziem skatuves humoristiskiem monologiem, tai skaitā Edgaram Liepiņam.[3]
| ||||||||||
| ||||||||||
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1933. gada 29. maijā Birzgales pagasta "Rimeņos" zemnieka Kārļa Hānberga un viņa sievas Irmas ģimenē.[4] Mācījās Birzgales pamatskolā, Vecumnieku vidusskolā, Cēsu Skolotāju institūtā un Liepājas Pedagoģiskajā institūtā (1954—1957).[5]
Strādāja Liepājas pilsētas un rajona laikrakstu redakcijās (1958—1962), tad par korespondentu un nodaļas vadītāju laikrakstā "Cīņa" (1962—1988).
1976. gadā žurnāls "Karogs" publicēja viņa garo stāstu "Pirmā grēka līcis".
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija redaktora un direktora biedrs (kopā ar Andri Jakubānu) laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" (1990—1995) un laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" (1995—1998).[1]
Kopā ar Aivaru Berķi un Imantu Ziedoni uzsāka konkursu par sakoptāko lauku sētu. Informāciju par labākajām Ē. Hānbergs apkopoja grāmatā “100 lauku sētas Latvijā”.[5] Aizsācis grāmatu sēriju “Jakubāna un Hānberga bibliotēka”.
Rīgas Latviešu biedrības domnieks un 17 gadus viens no tās Omulības klubiņa vadītājiem, desmit gadus — Ordeņu kapitula loceklis,[6] 2003. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.[5]
Andžils Remess par viņu uzrakstījis grāmatu "Nezināmais Hānbergs".[5]
Darbi
labot šo sadaļu- "Pirmā grēka līcis" (1977)
- "Taka rudzu laukā" (1981, stāstu krājums)
- "Plikie un pusplikie" (1983, stāstu krājums)
- "Biķu alus" (1985, stāstu krājums)
- "Un atskrēja melns teļš" (1986)
- "Kartupeļu stāsti" (1988)
- "Edgars Liepiņš" (1990, kopā ar Maiju Augstkalnu)
- "Jaunsaimnieka izpalīdze" (1997)
- "Mirklīši" (2000)
- "Vāgūzis" (2004, kopā ar Uldi Briedi)
- "100 lauku sētas Latvijā" (2007, kopā ar Aivaru Berķi un Dainu Bruņinieci)
- "Jaušības un nejaušības" (2008, miniatūras)
- "Labāko stāstu izlase" (2008)
- "Mantojuma kumeļš" (2013)
- "Atgūšana un iegūšana saprātā un neprātā" (2016)
- "Mana Tērvetes ieelpa" (2017)
- "Alfrēds Čepānis vaļsirdībās" (2021)
- "Atceries Ernu!" (2022)
- "Trīs tējkarotes cukura" (2023)
- "Tintis Tinte un kaķa aprūpētājs dakteris Sigrēns Brics" (2023)
- "Amizantais? Katram savs Imants Ziedonis" (2023)
- "Manas vakardienas šodienās" (2024, stāstu krājums)
Lugas
labot šo sadaļu- "Pirmā grēka līcis"
- "Plikie un pusplikie"
- "Ērtas dzīvošanas mirklīši"
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Ēriks Hānbergs». Literatūra (lv-LV). Skatīts: 2024-07-15.
- ↑ «Iznākusi Ērika Hānberga grāmata par politiķi Alfrēdu Čepāni». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-26.
- ↑ ««Kad ņem uz «urrā», ejam uz lielāku publiku»: Edgaram Liepiņam 90». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-26.
- ↑ Mūsu laukiem ir nākotne. Ēriks Hānbergs svin 85. dzimšanas dienu la.lv 2018. gada 29. maijā
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 Dzintra Dzene, “Ogres Vēstis Visiem”. «Ērikam Hānbergam – 90!». www.aprinkis.lv (lv-lv), 2023-06-08. Skatīts: 2025-02-26.
- ↑ «Omulību meistars Ēriks Hānbergs 90. jubileju atzīmē ar trīs jaunām grāmatām». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2025-02-26.