Modris Zihmanis

Modris Zihmanis;
Personīgā informācija
Dzimis	1927. gada 1. decembrī ; Tērvetes pagasts, Latvija
Miris	2021. gada 8. martā (93 gadi);
Tautība	latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās	dzejnieks
Valoda	latviešu valoda
Rakstīšanas laiks	kopš 1989
Žanri	dzeja, publicistika
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Modris Zihmanis (1927–2021) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, dzejnieks un rakstnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1927. gada 1. decembrī Tērvetes pagasta “Lāčplēšos” policijas ierēdņa ģimenē. Mācījās Tērvetes Annas Brigaderes pamatskolā un Penkules tautskolā (līdz 1943), tad Jelgavas Valsts tehnikumā un Rīgas industriālajā politehnikumā (1944–1946).

Padomju okupācijas laikā Zihmanis 1946. gadā iestājās Latvijas jaunatnes Triju Zvaigžņu organizācijā un Latvijas nacionālo partizānu apvienības Visvalža Brizgas (segvārds Kārlis Krauja) nodaļā. Modris zīmēja shēmas un rasējumus, pēc kuriem partizānu grupas vīri Īles mežā uzbūvēja 54 kvadrātmetrus lielu bunkuru ar sanitāro mezglu un produktu noliktavu.^[1]

Pēc kaujas ar VDK karaspēku viņu 1949. gada 17. martā sagūstīja un deviņus mēnešus pratināja Valsts drošības komitejas ēkā un Rīgas Centrālcietumā. Viņam piesprieda 25 gadus ilgu ieslodzījumu un deportēja uz PSRS Gulaga nometnēm. Džezkazganas akmens lauztuvēs un Stepes lēģerī^[2] viņš piedalījās politieslodzīto streiku organizēšanā, bija iesodzīts Uraļskas un Vladimiras cietumu izolatoros. 1950. gadā ieslodzījumā sāka rakstīt dzeju. 1964. gadā Zihmani atbrīvoja, viņš nelegāli atgriezās Latvijā un strādāja rūpnīcā “Liepājas Metalurgs” un nodarbojās ar puķu audzēšanu. Atmodas kustības laikā 1989. gada decembrī laikraksts "Liepājas vārds" publicēja Zihmaņa tēlojumus "Eglīte važās" un "Jaunais gads". 1994. gadā viņu uzņēma Latvijas Rakstnieku savienībā.^[3]

Miris 2021. gada 8. martā, apglabāts Liepājas Centrālajā kapsētā.

Apbalvojumi

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
Triju Zvaigžņu ordenis
Viestura ordenis, V šķira (2018)
Valsts Aizsardzības fonda Goda zīme “Lāčplēsis”
Aizsardzības ministra apbalvojums “Atzinības Goda Zīme”,
medaļa “Zemessardzei 15 gadi”

Bibliogrāfija

Dzejoļu krājumi

1995: "No manas asinsgrupas" (Sol Vita)
1997: "No mīlestības pergamentiem" (Rīga Preses nams)
2000: "Tēvzemei un jaunībai" (Liepājas Pedagoģijas akadēmija)
2008: "Vēstules Margrietiņai" (Zvaigzne ABC)

Romāni

2003: "Nāves paradīzē" (Valters un Rapa)
2004: "Jensenu pils noslēpums" (LiePa)
2007: "Bandu bērns" (LiePA)

Īsproza

1998: stāstu un atmiņu krājums "Nemesīdas gūstā" (Kurzemes Vārds)
2011: stāsti un tēlojumi "Igreks un Iksa" (Zvaigzne ABC)
2013: "Gaismas augšāmcelšanās" (LiePa)

Darbu tulkojumi

2008: bilingvāla dzejas izlase "Levelek Margaretahoz" / "Vēstules Margrietiņai" (Rietumungārijas Universitāte Sombatheja); atdzejojušui Pusztay Janos, Silvija Ģibiete, Lāsma Gaitniece.
2009: bilingvāls dzejas krājums "Sibirischer Hardrock" / "Sibīrijas smagais roks" (Liepāja); atdzejojušas Silvija Ģibiete un Lāsma Gaitniece.

Atsauces

↑ Mūžībā devies nacionālais partizāns, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Modris Zihmanis sargs.lv 9.03.2021
↑ Zihmanis, M. Par sevi, par dzīvi. Latvijas Vēstnesis, Nr. 28/29; 02.02.1999.
↑ LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Mūžībā devies nacionālais partizāns, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Modris Zihmanis sargs.lv 9.03.2021

[2] Zihmanis, M. Par sevi, par dzīvi. Latvijas Vēstnesis, Nr. 28/29; 02.02.1999.

[3] LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

[1]

[2]

[3]