Kolkasrags

zemesrags Kurzemes ziemeļos, Latvijā

Kolkasrags (lībiešu: Kūolka nanā) ir Kurzemes pussalas tālākais ziemeļu punkts Talsu novada Kolkas pagastā. Zemesrags atdala Baltijas jūru no Rīgas līča. Dienvidos no Kolkasraga atrodas ciems Kolka.

Kolkasrags
Kolkasrags
Kolkasrags (Latvija)
Kolkasrags
Kolkasrags
Ģeogrāfija
Atdala Rīgas līcis
Irbes šaurums
Koordinātas 57°45′33″N 22°36′15″E / 57.75917°N 22.60417°E / 57.75917; 22.60417Koordinātas: 57°45′33″N 22°36′15″E / 57.75917°N 22.60417°E / 57.75917; 22.60417
Administrācija
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Talsu novads
Pagasts Kolkas pagasts
Kolkasrags Vikikrātuvē

Saskaroties jūras un līča ūdeņiem, veidojas virpuļi, kas ir bīstami peldētājiem. No Kolkasraga uz ziemeļaustrumiem stiepjas aptuveni 6—7 kilometrus gara un 2 metrus dziļa sēre, kuras pamatā ir dolomīta sēklis. Sēres galā atrodas Kolkas bāka, kura uz mākslīga paaugstinājuma tika uzcelta 1884. gadā, bet kopš 1985. gada šī bāka darbojas automātiski. Kolkasrags ir pazīstams kā putnu vērošanas vieta, jo šeit ir intensīvākais putnu migrācijas ceļš Latvijas teritorijā. Dažās aprīļa dienās ik stundu to pārlido 30—50 tūkstoši putnu.[nepieciešama atsauce]

Nosaukums Kolka saistāms ar Baltijas somu valodās izplatītu vārdu: tas pielīdzināms igauņu — kolgas, kolk, somu kolkka — kakts, stūris, nostūris, igauņu valodā sastopama arī nozīme — jūras līcis. Tomēr lībiešu valodā šis vārds zināms tikai kā vietvārds, tādēļ pieļaujams, ka "Kolka" ir igauņu izcelsmes nosaukums. Lībiešu lietotais Kolkasraga apzīmējums Kūolka nanā burtiski tulkojams kā "Kolkas deguns".[1]

 
Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas (1915).

Kolkasrags ir viena no rakstu avotos vissenāk pieminētajām vietām Latvijas teritorijā (vēsturiskais tā nosaukums bija Domesnes).[2] Mervalas rūnu akmens, kas tiek datēts ap 1040. gadu, piemin vikingu Svenu, kas bieži braucis ap Kolkasragu (Tumisnis) uz Zemgali (Simkala).[1]

Kolkasraga sērē guļ neskaitāmu laivu un kuģu atliekas. Senatnē šo sēkli dēvēja par "ļaunā milža Toma degunu".[3]

Nostāsti vēstī, ka Kolkasragā, brīdinot jūrniekus, senatnē tika dedzināti ugunskuri. Laiku pa laikam jūras laupītāji pārvietojuši ugunskurus uz Zilajiem kalniem, un kuģi uzskrējuši sēkļos. Vietējie iedzīvotāji sevi agrāk sauca par “rāndalist” — jūrmalniekiem.[nepieciešama atsauce]

  1. 1,0 1,1 «Par Kolku» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-19. Skatīts: 2023-04-04.
  2. «Ziņas par Dundagas novada Kolkas pagastu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 27. februārī.
  3. http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/old_docs/kolkas_pag3.doc[novecojusi saite]

Ārējās saites

labot šo sadaļu