Centrāleiropa

Centrāleiropa jeb Viduseiropa ir ekonomiskajā, politiskajā un ģeogrāfiskajā izpratnē plaši lietots jēdziens, lai gan pietiekami precīzas tā definīcijas nav. Vairumā gadījumu tajā iekļauj Austriju, Beniluksa valstis (Beļģija, Luksemburga un Nīderlande), Čehiju, Lihtenšteinu, Poliju, Vāciju, Slovākiju, Slovēniju, Šveici un Ungāriju.

Centrāleiropas valstis saskaņā ar The World Factbook (2009), Encyclopædia Britannica un Brockhaus Enzyklopädie (1998)

Centrāleiropas valstis (Mitteleuropa) atbilstoši "kultūras telpas" koncepcijai

Vēsture

Pēc Romas impērijas (Rietumromas) sabrukuma, Centrāleiropā periodiski iebruka arvien jaunas klejotāju tautas. Sākotnēji tie bija huņņi 4.—5. gadsimtā. Vēlāk kontrole pār Panonijas līdzenumu — Centrāleiropas stratēģiski svarīgāko reģionu — nokļuva ostgotu, bet pēc tam langobardu rokās. Savukārt Karpatu austrumu daļā bija apmetušies gepidi. 6.—7. gadsimtā lielākā Centrāleiropas un Austrumeiropas daļa nokļuva avāru un to sabiedroto slāvu kontrolē. 8. gadsimta beigās avārus sakāva franki sava karaļa Kārļa Lielā vadībā. Panonijas līdzenumā izveidojās slāvu Morāvijas karaliste un Balatonas kņaziste, 9. gadsimta beigās to sāka apdzīvot ungāri. Apmēram šajā pat laikā Pšemislu dinastijas valdnieki izveidoja Bohēmijas karalisti, kura vēlāk kļuva par Čehiju.

15. gadsimtā Centrāleiropā sākās reliģiskie konflikti — Husītu kari (1420—1434), kas 16. gadsimtā turpinājās kā reformācijas kustība. Postošs izrādījās arī 17. gadsimts ar Trīsdesmitgadu karu (1618—1648) un cīņu ar Osmaņu impērijas ekspansiju, kas tika apturēta 1683. gada kaujā pie Vīnes, pateicoties Polijas-Lietuvas karaspēka palīdzībai karaļa Jana III Sobeska (1629—1696) vadībā.

Pēc Otrā pasaules kara Centrāleiropa ar "Dzelzs priekškaru" bija sadalīta divās daļās. Pēc PSRS sabrukuma (1990—1991), tās satelītvalstis (Austrumu bloks) un savienotās republikas (Padomju Sociālistiskās Republikas) kļuva par patstāvīgām valstīm.

Definēšanas grūtības

Sakarā ar ilgstošo 20. gadsimta Eiropas politisko sadalījumu "Rietumos un Austrumos" Aukstā kara laikā, ir grūti precīzi noteikt Centrāleiropas robežas. Līdzīgas grūtības rodas, lietojot arī citus šīs kategorijas jēdzienus, kā Rietumeiropa, Ziemeļeiropa, Austrumeiropa, Dienvideiropa, vai pat Dienvidaustrumeiropa. Rezultātā šie Eiropas reģioni savstarpēji nereti pārklājas, tās vai citas valstis dažādos gadījumos (mediju ziņās, publikācijās, pētījumos utt.) var tikt pieskaitītas dažādiem reģioniem. Tas lielā mērā attiecas arī uz Baltijas valstīm. Dažkārt tās pieskaita Ziemeļeiropai, citreiz Centrāleiropai vai Austrumeiropai (Centrālā un Austrumeiropa), bet citos gadījumos tiek piedāvāts tās skatīt kā atsevišķu Baltijas reģionu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Centrāleiropa.