Pape

Pape ir ciems Latvijas un Kurzemes galējos dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā starp Baltijas jūru un Papes ezeru pie Papes kanāla. Sastāv no Papes Priediengala ziemeļos, Papesciema vidusdaļā un Papes Ķoņu ciema dienvidos. Ar pagasta centru Rucavu Papi savieno vietējas nozīmes ceļš V1221 (Rucava–Pape). Attālums līdz Rucavai — 9 km, Liepājai — 52 km, Palangai Lietuvā — 39 km, Rīgai — 270 km.

Pape
Mazciems
Papes bāka
Pape
Koordinātas: 56°09′23″N 21°01′47″E
Valsts	Latvija
Novads	Dienvidkurzemes novads
Pagasts	Rucavas pagasts
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	28
Pasta nodaļa	Rucava (LV-3477)
Pape Vikikrātuvē

Ciems atrodas Papes dabas parka teritorijā. Kopš 1966. gada šeit atrodas Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Papes ornitoloģiskā stacija, kas nodarbojas ar putnu migrācijas pētījumiem.

Pape pirmoreiz pieminēta 1253. gadā līgumā par Kursas sadalīšanu kā Papissen vāciski un Popissen latīniski. Pēc Pirmā pasaules kara Pape bija viens no Kurzemes lielākajiem zvejniekciemiem ar vairāk nekā 100 mājām. Latvijas PSR laikā Papes apkārtnē atradās Padomju Savienības aviācijas militārais poligons, uz kuru lidoja kara lidmašīnas un helikopteri no apkārtējās teritorijas, kā arī bija ierīkota nozīmīga raķešu bāze.

Papes Ķoņu zvejnieku ciems ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Papes Ķoņu ciema "Vītolniekos" atrodas Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle. Tāpat valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi ir zemnieku sētas "Agatnieki", "Boži", "Ezermaļi un "Jūrkalni" Papes Priediengalā, bet Papes bākas tornis ir valsts nozīmes industriālais piemineklis.

Papes muižā (Papenhof) (tagad "Ezerskola" Papes ezera ziemeļaustrumu krastā Nīcas pagastā) ir dzimis vācbaltiešu izcelsmes krievu admirālis Dmitrijs fon Felkerzāms (1846—1905).

Ārējās saites

• LĢIA vietvārdu datubāze
• Dabas parks "Pape"