Autoceļš A7 (Latvija)

(Pāradresēts no A7)

A7 autoceļš Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle) ir augstākās kategorijas Latvijas autoceļš, kas savieno galvaspilsētu Rīgu ar Bausku un tālāk ar Lietuvas robežu, daļa no Via Baltica.[1] A7 no Rīgas apvedceļa līdz robežai ietilpst starptautiskajā autoceļā E67, bet ar A10 sakrītošajā posmā Rīgā — E22. Autoceļa kopgarums ir 85,6 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)
Autoceļš A7 pie Iecavas stacijas
Autoceļš A7 pie Iecavas stacijas
Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)
Rīga—Bauska—Lietuvas robeža (Grenctāle)
Garums 85,6 km
    ārpus pilsētas 74,6 km
    pilsētā 8,9 km
Segums asfalts
Reģions Zemgale
E ceļš E67 E22
Maršruts
Apdzīvota vieta Rīga A2 A6 A8 A10 P1 P4
A un P ceļu sakrītošs posms A6 A8 A10 P4 (Satekles, Lāčplēša iela)
Vairāklīmeņu krustojums A6 P4 E22
Upe, kanāls Daugava (Salu tilts)
Ar citu A ceļu sakrītošs posms A8 A10 (Salu tilts)
Vairāklīmeņu krustojums A8 A10E22
Vairāklīmeņu krustojums Jāņa Čakstes gatve
Apdzīvotas vietas beigas Rīga
Ceļa atzarojums V1
Ceļa atzarojums V3
Ceļa atzarojums V2
Apdzīvota vieta Ķekava
Upe, kanāls Ķekaviņa
Aplis A5 E67
Ceļa atzarojums P89
Upe, kanāls Ķekaviņa
Upe, kanāls Misa
Ceļa atzarojums V27
Apdzīvotas vietas sākums Iecava
Ceļa atzarojums P92
Ceļa atzarojums V7
Ceļa atzarojums V9
Upe, kanāls Iecava
Ceļa atzarojums P93
Apdzīvotas vietas beigas Iecava
Ceļa atzarojums V1037
Krustojums P94
Ceļa atzarojums V1018
Ceļa atzarojums V1005
Ceļa atzarojums V1035
Ceļa atzarojums P87
Apdzīvotas vietas sākums Bauska; Kalna iela
A un P ceļu sakrītošs posms P87 (Kalna iela)
Upe, kanāls Mēmele
Aplis P103
Apdzīvotas vietas beigas Bauska; Zaļā iela
Ceļa atzarojums V1022
Ceļa atzarojums V1042
Ceļa atzarojums V1021
Ceļa atzarojums V1023
Ceļa atzarojums V1024
ES robeža Grenctāle; Karogs: Lietuva LietuvaA10 E67

Ķekavas apvedceļšLabot

2003. gadā tika veikta priekšizpēte, lai noteiktu vajadzību pēc Ķekavas apvedceļa. 2004. gadā tika turpināta izpēte, lai tehniski un ekonomiski pamatotu apvedceļa izbūvi, kā arī notika projekta publiskā apspriešana. Tika izvēlēts viens no trīs piedāvātajiem apvedceļa maršruta variantiem. 2006. gadā tika izstrādāts rekonstrukcijas projekts esošajam A7 posmam no Rīgas robežas līdz 25. kilometram, kā arī skiču projekts Ķekavas apvedceļam. Tika uzsākta arī zemju iegāde abu projektu realizēšanai. Kopējās projektēšanas izmaksas bija 560,000 Ls. Esošā A7 posma daļēja rekonstrukcijas tika pabeigta 2013. gadā. 2009. gadā tika sagatavoti informatīvie ziņojumi Ministru kabinetam par Ķekavas apvedceļa realizāciju, ietverot projekta realizācijai veicamo pasākumu plānu, kā arī projekta sagatavošanas un realizācijas finansēšanas avotus, taču saistībā ar Finanšu ministrijas pieprasījumu aktualizēt A2/E77 posma Rīgas apvedceļš-"Sēnīte" izbūvi, Ķekavas apvedceļa tālāka virzīšana tika apturēta.[2] 2014. gada 7. oktobrī Satiksmes ministrija pieņēma lēmumu īstenot Ķekavas apvedceļa būvniecību kā publiskās - privātās partnerības (PPP) projektu.

2019. gada sākumā VAS "Latvijas Valsts Ceļi" izsludināja pieteikšanos Ķekavas apvedceļa PPP projektam, konkursa uzvarētāja paziņošana plānota 2020. gada martā, būvniecība līdz 2023. gadam. Kopējais Ķekavas apvedceļa garums plānots 17,5 km, no tiem 11,1 km plānoti kā četru joslu brauktuve, bet 6,4 km – brauktuve ar divām joslām. Projekts ietver arī četrus divlīmeņu krustojumus, četrus tuneļus, vienu tiltu, septiņus rotācijas apļus un paralēlos ceļus 14,4 km garumā.[3]

VēstureLabot

2015. gada 30. janvārī izsludināts konkurss par A7 posma Jenči-Iecava (25,0-42,9km) seguma atjaunošanu.[4]

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot