Atvērt galveno izvēlni
Latvijas klimats
Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs
Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris
Oktobris | Novembris | Decembris
Latvijas klimats
Rīgas klimats

Oktobra klimats Latvijā. Oktobra vidējā gaisa temperatūra ir no 5,0—5,3 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos (Alūksnē, Zosēnos) līdz 8,1—8,3 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā). Oktobrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās tika novērots 1976. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +0,3, +0,6 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos līdz +4 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Desmit visaukstāko pēdējos vairāk kā 80 gados oktobra mēnešu skaitā kā otrais ir 2002., bet kā desmitais — 2003. gada oktobris. Savukārt vissiltākais laiks oktobrī ir bijis 1967. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 9 grādiem Valsts austrumu daļā līdz 11—12 grādiem jūras piekrastes rajonos. Otrais vissiltākais oktobris ir bijis 2006. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 8 grādiem austrumu rajonos līdz 11 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Ceturtais vissiltākais rudens vidus mēnesis ir bijis 2000. gadā. Kopumā Latvijā oktobra vidējā gaisa temperatūra ir 6,6 °C.

Oktobra klimats Latvijā
Temperatūra
Latvija Rīga
Vidējā +6,6 °C +7,1 °C
Minimālā −14,7 °C −8,7 °C
Maksimālā +24,9 °C +23,4 °C
Nokrišņi
Mēnesī 244 mm (Latvija)
174,6 mm (Rīga)
Diennaktī 74 mm (Latvija)
39 mm (Rīga)
Vējš
10 min. summa 30 m/s (1967)
Vēja brāzmas 48 m/s (1967) [P 1]
Citi gada notikumi

Oktobrī vidēji 20—23 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir vairs tikai 4—4,5 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā samazinās no 9 grādiem mēneša sākumā līdz 4 grādiem mēneša beigās. Oktobra sākumā, ar diennakts vidējās gaisa temperatūras pāreju zem +10 grādiem Baltijas jūras piekrastē, Latvijā izbeidzas augu aktīvas veģetācijas periods. Mēneša vidū Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos diennakts vidējā gaisa temperatūra jau noslīd zem +5 °C, kas liecina par augu veģetācijas sezonas izbeigšanās Latvijā sākumu. Visilgāk — līdz 3.5. novembrim (vidējie datumi) augu veģetācija turpinās Latvijas rietumos — Baltijas jūras piekrastē.

Satura rādītājs

TemperatūraLabot

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no 8 līdz 11 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no 21 līdz 25 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 1966. un 1981. gados. Lai gan mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +2, +6 grādi, sals oktobrī jau var būt visai intensīvs. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no −6, −10 grādiem Baltijas jūras piekrastē līdz −16 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) un ir uzstādīta gan pagājušā gadsimta dažādos gados (1912., 1956., 1979., 1988. un citos gados), gan 2002. gadā, kad 21. un 22. oktobrī Baltijas jūras piekrastē gaisa temperatūra noslīdēja līdz −10, bet Vidzemes augstienē līdz −16 grādiem.

NokrišņiLabot

 
Lorupes grava. 1998. gada 11. oktobris.
 
Ilgs rudens. 2009. gada 19. oktobris.

Oktobrī vidēji 15—18 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 66 mm. Valsts robežās mēneša nokrišņu daudzums svārstās no 50–60 mm Zemgalē, Latgalē un Vidzemes austrumu daļā līdz 75–95 mm Kurzemes un Vidzemes rietumu rajonos — augstieņu rietumu nogāzēs. Ar nokrišņiem visbagātākais oktobris kopumā Latvijā ir bijis 1974. un 1997. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 138–142 mm. Līdz šim vislielākais oktobra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos ir reģistrēts 1974. gadā Tukuma rajona Slampes pagastā — 211 mm, kā arī 1905. gadā Liepājā un 1980. gadā Aizputē — 206 mm. Latvijas centrālajā daļā vislielākais nokrišņu daudzums oktobrī ir bijis 1999. gadā Jelgavas rajona Līvbērzes pagastā — 244 mm. Arī Vidzemē oktobra vislielākais nokrišņu daudzums ir bijis virs 200 mm — 1952. gadā Madonā — 206 mm, bet Latgalē oktobra vislielākais nokrišņu daudzums bija 176 mm — 1974. gadā Jēkabpilī. Vismazāk nokrišņu oktobrī kopumā Latvijā ir bijis 2015., 1951., 1979., 1987. un 1953. gados,[1] tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 12–25 mm un daudzviet mēneša nokrišņu daudzums bija zem 10 mm.

Oktobrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 3–5 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir reģistrēts 2014. gada 14. oktobrī Dobelē — 74 mm (iepriekš 1956. gada 7. oktobrī Tukuma rajona Slampes pagastā — 63 mm).[2][3]

VējšLabot

Oktobrī Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidrietumiem. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3—4, jūras piekrastē 4–6 m/s. Pašā Baltijas jūras piekrastē katru gadu oktobrī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8,0—10,7 m/s), vidēji reizi 10—15 gados var tikt novērotas vētras (20,8—24,4 m/s), bet aptuveni reizi 100 gados vēja ātrums var sasniegt ļoti stipras vētras spēku (28,5—32,6 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā oktobrī reģistrētais vēja ātrums ir un 30 m/s (1967. gada 18. oktobrī Ventspilī un Liepājā). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas ir bijušas 48 m/s (1967. gada 18. oktobrī Liepājā) — tās ir bijušas pašas stiprākās līdz šim Latvijā reģistrētās vēja brāzmas ne tikai oktobrī, bet arī visā gadā. 1967. gada 18. oktobrī 40 m/s stipras vēja brāzmas tika atzīmētas arī Bauskā, Rucavā un Viļānos.

Sniega segaLabot

 
Rudens Dzegužkalnā, Rīgā. 2005. gada 15. oktobris.

Oktobra pirmajā pusē visos Latvijas reģionos jau var novērot pirmās sniega segas izveidošanos. Parasti tā ir īslaicīga — no atsevišķām dienām līdz pāris nedēļām, bet sniega segas biezums atsevišķās dienās un vietās var sasniegt 20—30 un pat vairāk centimetrus. Visbiezākā oktobrī sniega sega — 39 cm — reģistrēta 2003. gada 27. oktobrī Rīgā. Tā uzsniga vienas diennakts laikā un tikpat ātri, divu diennakšu laikā, izkusa. Atsevišķos aukstos rudeņos oktobra beigās var izveidoties pat pastāvīga sniega sega (1992. gada 23. oktobrī Alūksnē).

Citas parādībasLabot

Migla oktobrī piekrastes rajonos ir vidēji 2—4, kontinentālajā daļā 4—8 reizes mēnesī, atsevišķos gados Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos sasniedzot 17—19 dienas mēnesī. Arvien retāk iespējams pērkona negaiss — tikai atsevišķos gados līdz 1—4 dienām mēnesī. Toties biežākas ir ziemai raksturīgas atmosfēras parādības kā putenis, sarma, apledojums un slapja sniega nogulums. Atsevišķos gados Latvijas austrumu daļā putenis var būt līdz pat 3—5 reizēm mēnesī. Apledojums visbiežāk ir Alūksnē — vidēji reizi divos gados, bet maksimāli līdz pat 7 reizēm mēnesī. Atsevišķos gados līdz pat 5 dienām mēnesī apledojums ir novērots Rīgā, Skrīveros un Zosēnos.

Mēneša meteoroloģiskie ekstrēmiLabot

Latvijā reģistrētie oktobra meteoroloģiskie ekstrēmi
Raksturojums Dati Vieta Datums
Absolūtais gaisa temperatūras minimums −14,7 °C
Absolūtais gaisa temperatūras maksimums +24,9 °C
Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī 244 mm Jelgavas rajona Līvbērzes pagasts 1999. gads
Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī 74 mm Dobele 2014. gada 14. oktobris
Visbiezākā sniega sega 39 cm Rīga 2003. gads 27. oktobris
Visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā) 30 m/s Ventspils
Liepāja
1967. gada 18. oktobris
Visstiprākās vēja brāzmas 48 m/s Liepāja 1967. gada 18. oktobris

Skatīt arīLabot

Piezīmes un atsaucesLabot

PiezīmesLabot

  1. Pašas stiprākās līdz šim Latvijā reģistrētās vēja brāzmas ne tikai oktobrī, bet arī visā gadā kopumā.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot