Decembra klimats Latvijā

Decembra klimats Latvijā. Ziemas pirmā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir no −4,3, −4,4 grādiem Gulbenē un Alūksnē līdz 0,0, −0,1 grādiem Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Pāvilostā un Ventspilī). Decembrī visaukstākais laiks gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 1978. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no −15 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz −6 grādiem jūras ietekmei visvairāk pakļautajā vietā — Kolkā. Trešais un piektais visaukstākie decembri ir bijuši 2002. un 2001. gados, tomēr tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 3—5 grādus augstāka. Savukārt vissiltākais laiks decembrī gan kopumā Latvijā, gan atsevišķās tās vietās ir bijis 2006. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no +2,5 grādiem Alūksnē līdz +6,5 grādiem Pāvilostā. Desmit vissiltāko decembru skaitā kā 7., 8. un 9. ir bijuši 2000., 2004. un 2003. gadi, tomēr tad mēneša vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija 3 grādus zemāka. Kopumā Latvijā decembra vidējā gaisa temperatūra ir −1,1 °C.

Decembra klimats Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Vidējā	−1,1 °C	−0,3 °C
Minimālā	−42,9 °C	−31,9 °C
Maksimālā	+12,5 °C	+11,8 °C
Nokrišņi
Mēnesī	174 mm (Latvija) 87,1 mm (Rīga)
Diennaktī	49 mm (Latvija) 19 mm (Rīga)
Vējš
10 min. summa	24 m/s (1965)
Vēja brāzmas	40 m/s (1961)
Citi gada notikumi

Decembris ir gada vistumšākais mēnesis, Saule tajā noslīd viszemāk, lai pēc tam atkal sāktu savu ceļu augšup. Vidēji 8—12 dienās ar sauli tās vidējais spīdēšanas ilgums ir tikai 2—2,5 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra turpina samazināties: vidēji Latvijā no −1 grāda mēneša sākumā līdz −4 grādiem mēneša beigās. Visaukstākajā Latvijas daļā — galējos austrumu rajonos — diennakts vidējā gaisa temperatūra mēneša laikā noslīd no −3 līdz −6 grādiem, bet vissiltākajā — Baltijas jūras piekrastē — tikai mēneša vidū iestājas ziema — diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili noslīd zem 0 °C.

Temperatūra

Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no −2 līdz +2 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no +10 līdz +13 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 2006. gada 5.—6. decembrī. Mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir no −2 līdz −7 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no −43 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) līdz −22, −26 grādiem Kurzemes rietumos — Baltijas jūras piekrastē, un ir uzstādīta galvenokārt 1978. gada 30. un 31. decembrī.

Nokrišņi

Decembrī vidēji 17—21 dienā ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 54 mm. Latvijas austrumu un centrālajos rajonos jau 75—80% no visiem nokrišņiem ir sniega un slapja sniega veidā, Baltijas jūras piekrastē gan lietus vēl ir vairāk — ap 40%. Mēneša nokrišņu daudzums ir 40—70 mm centrālajos un austrumu rajonos un 50—80 mm Latvijas rietumu daļā ar maksimumu Kurzemes un Vidzemes rietumu nogāzēs. Ar nokrišņiem visbagātākais decembris kopumā Latvijā ir bijis 1999. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija 80 mm. Līdz šim vislielākais decembra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos ir reģistrēts 1949. gadā Liepājas rajonā: Pāvilostā tas sasniedza 174, Rucavā — 171, Liepājā — 170 un Cīravas pagastā — 168 mm. Decembrī Vidzemē vislielākais nokrišņu daudzums ir bijis 143 mm (1999. gadā Mazsalacā), Latgalē — 169 mm (1892. gadā Rēzeknē) un Zemgalē — 120 mm (1974. gadā Bauskas rajona Mežotnē). Vismazāk nokrišņu decembrī gan kopumā Latvijā, gan vairumā tās vietu ir bijis 1953. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 11 mm, bet Kurzemē vietām mēneša nokrišņu daudzums bija tikai 4—5 mm.

Decembrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 2—4 mm. Līdz šim novērojumu stacijās decembrī vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir bijis 49 mm, tas reģistrēts 1999. gada 16. decembrī Ventspils rajona Tārgales pagasta Vičakos, ievērojams nokrišņu daudzums — 40 mm — 1961. gada 25. decembrī ir bijis arī Vidzemē — Limbažos.

Vējš

Decembrī Latvijā pārsvarā pūš dienvidu un dienvidrietumu, Baltijas jūras piekrastē dienvidaustrumu vēji. Mēneša vidējais vēja ātrums sauszemes teritorijā ir 3—4, jūras piekrastē 4—6 m/s. Novembris, decembris un janvāris kopumā Latvijā ir mēneši, kad vidējais vēja ātrums gada gaitā ir vislielākais. Jūras vējiem atklātos piekrastes rajonos katru gadu decembrī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8,0—10,7 m/s), bet Baltijas jūras piekrastē vidēji reizi 25 gados var tikt novērotas vētras (20,8—24,4 m/s). Līdz šim vislielākais Latvijā decembrī reģistrētais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums ir 24 m/s (1965. gada 6. decembrī Liepājā). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākās vēja brāzmas decembrī kopumā Latvijā ir bijušas 1961. gada 6. decembrī Ventspilī, kur tās sasniedza 40 m/s, iekšzemē vislielākās vēja brāzmas ir bijušas 34 m/s (1971. gada 22. decembrī Alūksnē un Daugavpilī).

Sniegs

Normai atbilstošos temperatūras apstākļos decembrī Latvijā parasti izveidojas stabila sniega sega. Visagrāk — mēneša pirmajā dekādē — tas notiek galējos austrumu rajonos, tālāk process pakāpeniski virzās uz rietumiem un visvēlāk — decembra beigās un janvāra sākumā — stabila sniega sega izveidojas Baltijas jūras piekrastē. Mēneša gaitā sniega krājumi pakāpeniski pieaug — pirmās dekādes vidējais sniega segas biezums ir no 2 cm Baltijas jūras piekrastē līdz 6 cm Alūksnē, bet trešajā dekādē Baltijas jūras piekrastē tas ir 3—4, bet Alūksnē jau 11 cm. Atsevišķās dienās sniega segas biezums decembrī var sasniegt ap pusi metra.

Visbiezākā sniega sega decembrī ir reģistrēta 2009. gada 17. decembrī Kolkā — 75 cm. 2010. gada 31. decembrī Kalnciemā sniega segas biezums sasniedza 57 cm, 1925. gada 29. un 30. decembrī Gulbenē sniega segas biezums bija 54—56 cm, 1942. gada 4. decembrī Cēsu rajona Priekuļos — 52 cm, bet pašā Baltijas jūras piekrastē — Ventspilī 1980. gada 7. decembrī sniega segas biezums bija 48 cm. Ne tikai auksts, bet arī bagāts ar sniegu bija 2001. gada decembris: sniega krājumi mēneša gaitā pakāpeniski pieauga un Vecgada vakarā visu Latviju klāja no 10 līdz pat 52 cm (Limbažos) bieza sniega sega.

Ilggadīgie dati liecina, ka līdz šim visbiezākā mēneša vidējā sniega sega decembrī — vidēji 23 centimetri — ir bijusi 1937. gadā. 2010. gada decembris kļuvis par otro ar sniegiem visbagātāko decembri ar vidējo sniega segas biezumu 22 cm. Trešais ar sniegu visbagātākais decembris Latvijā ir bijis 1981. gadā, kad vidējais sniega segas biezums bija 17 cm.

Sniega sega Ziemassvētkos

Kopš 1920. gada vienpadsmit Ziemassvētkos — 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015., 2016. un 2019. gadā — sniegs nebija visā Latvijā. Vēl četros gados, kopš 1961. gada — 1971., 1972., 2007. un 2011. gadā — sniega sega bija tikai atsevišķās vietās un tās vidējais biezums valstī nesasniedza pat vienu centimetru. Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru.

Citas parādības

Gada gaitā novembris un decembris ir mēneši, kad iekšzemes rajonos visbiežāk tiek novērota migla. Decembrī visvairāk — vidēji 7—10, maksimāli līdz 17—21 dienai mēnesī migla var būt Alūksnē, Gulbenē un Kurzemes augstienē. Visretāk — vidēji 2—4, maksimāli 7—11 dienas mēnesī — migla ir jūras piekrastes rajonos. Decembris un janvāris ir mēneši, kad Latvijā visbiežāk veidojas apledojums. Decembrī tas visbiežāk ir Valsts austrumu daļā (ar maksimumu Alūksnē un Zosēnos — vidēji 3—4, maksimāli 14—17 reizes mēnesī) un visretāk — jūras piekrastes rajonos. Visilgākais apledojuma periods — 41 diena — ir bijis no 1996. gada 4. decembra līdz 1997. gada 13. janvārim Gaiziņkalnā. Ziemai iestājoties, palielinās dienu skaits ar sarmu un puteni. Sarma visbiežāk — vidēji 5—6, maksimāli 18—23 dienas mēnesī — ir Austrumlatvijas augstieņu rajonos, visretāk — jūras piekrastē. Putenis visbiežāk ir Vidzemē — vidēji — 5 (Rūjienā un Alūksnē), maksimāli — 20 (Priekuļos) dienas mēnesī.

Mēneša meteoroloģiskie ekstrēmi

Latvijā reģistrētie decembra meteoroloģiskie ekstrēmi
Raksturojums	Dati	Vieta	Datums
Absolūtais gaisa temperatūras minimums	−42,9 °C	Zosēni	1978. gada 30.—31. decembris
Absolūtais gaisa temperatūras maksimums	+12,5 °C		1947. gada 4. decembris
Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī	174 mm	Pāvilosta	1949. gads
Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī	49 mm	Ventspils rajona Tārgales pagasta Vičaki	1999. gada 16. decembris
Visbiezākā sniega sega	75 cm	Kolka	2009. gads 17. decembris
Visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā)	24 m/s	Liepāja	1965. gada 6. decembris
Visstiprākās vēja brāzmas	40 m/s	Ventspils	1961. gada 6. decembris

Skatīt arī

• Latvija
• Latvijas klimats
• Decembris

Atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

Ārējās saites

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)