Dalībnieks:Kleivas/Smilšu kaste

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija

United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization (angļu), Organisation des Nations unies pour l'éducation, la science et la culture (franču)
UNESCO karogs
Abreviatūra	UNESCO
Izveidots	1945. gada 16. novembris
Tips	Specializēta aģentūra
Juridiskais statuss	Aktīva
Galvenā mītne	Parīze, Francija
Dalībnieki	[UNESCO dalībvalstu uzskaitījums
Ģenerāldirektore	Irina Bokova
Tīmekļa vietne	www.unesco.org

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) (angļu: United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization; franču: Organisation des Nations unies pour l'éducation, la science et la culture) ir ANO specializēta aģentūra. Tā mērķis ir veicināt mieru un drošību, veicināt starptautisko sadarbību ar izglītības, zinātnes un kultūras reformām, lai palielinātu vispārējo cieņu pret taisnīgumu, tiesiskumu un cilvēktiesībām, kopā ar pamatbrīvību izsludinātajā Apvieno Nāciju Hartā. Tā ir mantiniece Tautu Savienības Starptautiskajai komitejai intelektuālajā sadarbībā.

UNESCO ir 195 dalībvalstis un deviņas asociētās dalībvalstis. Lielākā daļa no birojiem ir biroju "kopas", kas aptver trīs un vairāk valstis. Taču pastāv arī atsevišķi valstu un reģionālie biroji.

UNESCO izvirzīto mērķu izpildi īsteno piecās — izglītības, dabas zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu, kultūras, komunikācijas un informācijas — darbības jomās. UNESCO sponsorē projektus, kas ietver rakstītprasmi, tehniskās un skolotāju apmācības programmas, starptautiskās zinātnes programmas, neatkarīgu mediju veicināšanu un preses brīvību, reģionālos un kultūrvēstures projektus, kultūras daudzveidību, pasaules literatūras tulkojumus, starptautiskos sadarbības līgumus, nodrošinot pasaules kultūras un dabas mantojumu (UNESCO Pasaules mantojuma objekts), un, lai saglabātu cilvēktiesības un mēģināt pārvarēt pasaules digitālo plaisu. UNESCO ir Apvienoto Nāciju Attīstības grupas loceklis.

UNESCO mērķis ir "miera sekmēšana un celšana, nabadzības izskaušana, ilgstspējīga attīstība un starpkultūru dialogs izglītībā, zinātnē, kultūrā, komunikācijā un informācijā". Citas organizācijas prioritātes ietver sasniedzamu, kvalitatīvu izglītību visiem un mūžizglītību, risinot jaunās sociālās un ētiskās problēmas, veicinot kultūru daudzveidību, miera kultūru un iekļaušanos zināšanu sabiedrībā, izmantojot informāciju un komunikāciju.

Plaši mērķi un konkrēti uzdevumi starptautiskajai sabiedrībai, kurā ir izklāstīti starptautiski atzīmi attīstības mērķi, tostarp Tūkstošgades attīstības mērķi, ir pamatā visiem UNESCO uzstādītajām stratēģijām un darbībām.

UNESCO apbalvojumi

UNESCO pasniedz 22 apbalvojumus izglītībā, zinātnē, kultūrā un mierā:

• Fēliksa Hofoēta Boignija miera balva

L'Oréal-UNESCO apbalvojums "Sievietēm zinātnē"

• L'Oréal-UNESCO apbalvojums "Sievietēm zinātnē"
• UNESCO Karaļa Sedžonga rakstītprasmes balva
• UNESCO Konfūcija rakstītprasmes balva
• UNESCO/Emīra Džabera al-Ahmāda al-Džabera al-Sabā balva kvalitatīves izglītības veicināšanai personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem
• UNESCO Karaļa Hamads ibn Isa al Kalifa balva par informācijas un komunikācijas tehnoloģijām izglītībā
• UNESCO/Karaļa Hamdana bin Rašīda al-Maktūma balva par izcilām praksēm un skolotāju darbu efektivitātes uzlabošanu
• UNESCO/Kalinga balva zinātnes popularizēšanā
• UNESCO/Pastēra Institūta medaļa par izcilu ieguldījumu zinātnes attīstībā, kam ir labvēlīga ietekme uz cilvēka veselību.
• UNESCO/Sultāna Kabūsa balva vides saglabāšanā
• Lielais Lībijas ūdensvada Starptautiskā ūdens balva par ūdensresursu nodrošināšanu neauglīgajās zonās
• Mišela Batisa apbalvojums par biosfēras rezervātu pārvaldīšanu
• UNESCO/Bilbao balva Cilvēktiesību kultūras veicināšanā
• UNESCO balva miera izglītībā
• UNESCO-Madandžēta Singa balva tolerances un nevardarbības veicināšanu
• UNESCO/Starptautiskā Hosē Martī balva
• UNESCO/Avicennas balva ētikas zinātnē
• UNESCO/Huana Boša balva Sociālo zinātņu pētījumu veicināšanā Latīņamerikā un Karību jūras reģionā
• Šardžāna balva arābu kultūrā
• Melinas Merkuri starptautiskā balva kultūrainavu saglabāšanā un pārvaldībā
• IPDC-UNESCO balva lauku komunikācijā
• UNESCO/Giljermo Kano Pasaules preses brīvības balva
• UNESCO/Jikji Pasaules atmiņu balva

Neaktīvās balvas

• Karlosa Finleja balva mikrobioloģijā (neaktīva kopš 2005)
• Starptautiskā Simona Bolivara balva (neaktīva kopš 2004)
• UNESCO balva par cilvēktiesību izglītību
• UNESCO/Obianga Nguema Mbasogo starptautiskā balva par dzīves zinātnes pētniecību (neaktīva kopš 2010)
• UNESCO balva mākslas veicināšanai

UNESCO starptautiskās dienas

UNESCO ir izveidojis/dibinājis vairākas starptautiski atzīmējamās dienas.

Janvāris

• 27. janvāris — Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena

Februāris

• 11. februāris — Starptautiskā Sievietes un meitenes zinātnē diena
• 13. februāris — Pasaules radio diena
• 21. februāris — Starptautiskā dzimtās valodas diena

Marts

• 8. marts — Starptautiskā sieviešu diena
• 20. marts — Starptautiskā Frankofonijas diena
• 21. marts — Starptautiskā novrūza diena
• 21. marts — Pasaules dzejas diena
• 21. marts — Starptautiskā rasu diskriminācijas novēršanas diena
• 22. marts — Pasaules ūdens diena

Aprīlis

• 6. aprīlis — Starptautiskā sporta attīstības un miera diena
• 23. aprīlis — Pasaules grāmatu un autortiesību diena
• 30. aprīlis — Starptautiskā džeza diena

Maijs

• 3. maijs — Pasaules preses brīvības diena
• 5. maijs — Āfrikas Pasaules mantojuma diena
• 21. maijs — Pasaules kultūras daudzveidības, dialoga un attīstības diena
• 22. maijs — Pasaules bioloģiskās daudzveidības diena
• 25. maijs — Āfrikas diena/Āfrikas nedēļa

Jūnijs

• 5. jūnijs — Pasaules vides diena
• 8. jūnijs — Pasaules okeānu diena
• 17. jūnijs — Pasaules diena cīņai pret pārtuksnešošanos un sausumu

Jūlijs

• 18. jūlijs — Nelsona Mandelas starptautiskā diena
• 26. jūlijs — Mangrovju ekosistēmas saglabāšanas starptautiskā diena

Augusts

• 9. augusts — Starptautiskā pasaules pamatiedzīvotāju diena
• 12. augusts — Starptautiskā jaunatnes diena
• 23. augusts — Starptautiskā diena vergu tirdzniecības un tās atcelšanas atcerei

Septembris

• 8. septembris — Starptautiskā rakstībprasmes diena
• 15. septembris — Starptautiskā demokrātijas diena
• 21. septembris — Starptautiskā miera diena
• 28. septembris — Vispārējās informācijas pieejamības starptautiskā diena

Oktobris

• 5. oktobris — Pasaules skolotāju diena
• Oktobra otrā trešdiena — Starptautiskā katastrofu mazināšanas diena
• 17. oktobris — Starptautiskā diena nabadzības novēršanai
• 20. oktobris — Pasaules statistikas diena
• 27. oktobris — Pasaules audiovizualizācijas mantojuma diena

Novembris

• 2. novembris — Pret žurnālistiem vērsto noziegumu starptautiskā diena
• 5. novembris — Pasaules romānu valodas diena
• 10. novembris — Pasaules zinātnes diena mieram un attīstībai
• Novembra 3. trešdiena — Pasaules filozofijas diena
• 16. novembris — Starptautiskā tolerances diena
• 25. novembris — Starptautiskā dienu vardarbībai pret sievieti
• 29. novembris — Starptautiskā Palestīnas iedzīvotāju solidaritātes diena

Decembris

• 1. decembris — Pasaules AIDS diena
• 3. decembris — Starptautiskā invalīdu diena
• 10. decembris — Cilvēktiesību diena
• 18. decembris — Starptautiskā migrantu diena
• 19. decembris — Arābu valodas pasaules diena

Dalībvalstis

UNESCO veido 195 valstis un 10 asociētās locekles. Atsevišķas UNESCO dalībvalstis nav neatkarīgas valstis, kas ir papildus dalībnieku savu valstu komitejām. UNESCO dalībvalstis lielākoties ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis (izņemot Lihtenšteinu, Kuka Salas, Niue, un Palestīna).

1946. gada 4. novembrī UNESCO dibināja ASV, Austrālija, Brazīlija, Čehija, Dānija, Dienvidāfrikas Republika, Dominikāna, Ēģipte, Francija, Grieķija, Indija, Kanāda, Ķīna, Libāna, Lielbritānija, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Saūda Arābija, Slovākija un Turcija. Jaunākās dalībvalstis, kas UNESCO pievienojās 2011. gadā bija Dienvidsudāna, Kirasao, Palestīnas autonomija un Sintmārtena.

Biroji

Miera dārzs, UNESCO galvenajā mītnē, Parīzē. Šo dārzu dāvināja Japānas valdība. To projektējos amerikāņu — japāņu mākslinieks Isamu Noguči un uzstādīja japāņu dārzu arhitekts Toemons Sano 1958. gadā.

UNESCO galvenā mītne atrodas Parīzē, Fontenuā laukumā (Place de Fontenoy).

UNESCO biroji atrodas visā pasaulē un tiek iedalīti četros primārajos biroju veidots, pamatojoties uz to funkcijām un ģeogrāfisko pārklājumu:

• klasterbiroji (vairāku valstu birojs),
• nacionālie biroji,
• reģionālie biroji,
• koordinācijas biroji.

Biroju uzskaitījums pa reģioniem

Sarakstā apkopoti visi UNESCO biroji. Atsevišķi biroji ir vairākām dalībvalstīm vienuviet.

Arābu valstis

• Ammāna — Jemenas nacionālais birojs un Irākas nacionālā biroja pagaidu birojs.
• Beirūta — Arābu valstu reģionālais izglītības birojs un Jordānijas, Irākas, Libānas, Palestīnas Valsts un Sīrijas klasterbirojs.
• Doha — AAE, Bahreinas, Jemenas, Kataras, Kuveitas, Omānas un Saūda Arābija klasterbirojs.
• Hartūma — Sudānas nacionālais birojs.
• Irāka — Irākas nacionālais birojs (šobrīd atrodas Jordānijas galvaspilsētā Ammānā.
• Kaira — Arābu valstu reģionālais zinātnes birojs un Ēģiptes, Lībijas un Sudānas klasterbirojs.
• Rabāta — Alžīrijas, Marokas, Mauritānijas un Tunisijas klasterbirojs.
• Rāmalla — Palestīnas autonomijas nacionālais birojs.

Āfrika

• Abidžana — Kotdivuāras nacionālais birojs.
• Abudža — Nigērijas nacionālais birojs.
• Adisabeba — Āfrikas Savienības un Āfrikas ekonomikās komisijas koordinācijas birojs.
• Akra — Beninas, Ganas, Kotdivuāras, Libērijas, Nigērijas un Sjerraleones klasteru birojs.
• Bamako — Burkinafaso, Gvinejas, Mali un Nigēras klasterbirojs.
• Brazavilla — Kongo Republikas nacionālais birojs.
• Bužumbura — Burundi nacionālais birojs.
• Dakara — Āfrikas reģionālais izglītības birojs un Gambijas, Gvinejas-Bisavas, Kaboverdes un Senegālas klasterbirojs.
• Dāresalāma — Komoru, Madagaskaras, Mauritānijas, Seišelu un Tanzānijas klasterbirojs.
• Džūba — Dienvidsudānas nacionālais birojs.
• Harare — Botsvānas, Malāvijas, Mozambikas, Zambijas un Zimbabves klasterbirojs.
• Jaunde — CĀR, Čadas un Kamerūna klasterbirojs.
• Kinšasa — Kongo DR nacionālais birojs.
• Librevilla — Ekvatoriālās Gvinejas, Gabonas, Kongo DR, Kongo Republikas un Santomes un Prinsipi klasterbirojs.
• Maputu — Mozambikas nacionālais birojs.
• Nairobi — Āfrikas reģionālais zinātnes birojs un Burundi, Dienvidsudānas, Džibuti, Eritrejas, Kenijas, Ruandas, Somālijas un Ugandas klasterbirojs.
• Vindhuka — Namībijas nacionālais birojs.

Āzija un Klusais okeāna reģions

• Apija — Austrālijas, Fidži, Jaunzēlandes, Kiribati, Kuka Salu, Māršalu salu, Mikronēzijas, Nauru, Niue, Palau, Papua-Jaungvinejas, Samoa, Tokelau (asociētā locekle), Tongas, Tuvalu, Vanuatu un Zālamana Salu klasterbirojs.
• Bangkoka — Āzijas un Klusā okeāna reģiona reģionālais izglītības birojs un Laosas, Mjanmas, Taizemes un Vjetnamas klasterbirojs.
• Daka — Bangladešas nacionālais birojs.
• Džakarta — Āzijas un Klusā okeāna reģiona reģionālais zinātnes birojs un Austrumtimoras, Brunejas, Filipīnu, Indonēzijas un Malaizijas klasterbirojs.
• Hanoja — Vjetnamas nacionālais birojs.
• Islāmābāda — Pakistānas nacionālais birojs.
• Kabula — Afganistānas nacionālais birojs.
• Katmandu — Nepālas nacionālais birojs.
• Ņūdeli — Bangladešas, Butānas, Indijas, Maldīvijas, Nepālas un Šrilankas klasterbirojs.
• Pekina — Dienvidkorejas, Japānas, Ķīnas, Mongolijas un Ziemeļkorejas klasterbirojs.
• Pnompeņa — Kambodžas nacionālais birojs.
• Taškenta — Uzbekistānas nacionālais birojs.
• Teherāna — Afganistānas, Irānas, Pakistānas un Turkmenistānas klasterbirojs.

Eiropa un Ziemeļamerika

• Almati — Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas un Uzbekistānas klasterbirojs.
• Brisele — Eiropas Savienības koordinācijas birojs.
• Maskava — Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Krievijas un Moldovas klasterbirojs.
• Ņujorka — ANO Ņujorkas koordinācijas birojs.
• Ženēva — ANO Ženēvas koordinācijas birojs.
• Venēcija — Eiropas reģionālais kultūras un zinātnes birojs.

Latīņamerika un Karību eģions

• Brazilja — Brazīlijas nacionālais birojs.
• Gvatemala — Gvatemalas nacionālais birojs.
• Havana — Latīņamerikas un Karību reģiona reģionālais kultūras birojs un Arubas, Dominikānas, Haiti un Kubas klasterbirojs.
• Kingstona — Antigvas un Barbudas, Bahamas, Barbadosas, Belizas, Britu Virdžīnu (asociētā locekle), Dominikas, Gajānas, Grenādas, Jamaikas, Kaimanu Salu (asociētā locekle), Kirasao (asociētā locekle), Sentkitsas un Nevisas, Sentlūsijas, Sentvinsentas un Grenadīnas, Sintmārtenas (asociētā locekle), Surinamas un Trinidadas un Tobago klasterbirojs.
• Kito — Bolīvijas, Ekvadoras, Kolumbijas un Venecuēlas klasterbirojs.
• Lima — Peru nacionālais birojs.
• Mehiko — Meksikas nacionālais birojs.
• Montevideo — Latīņamerikas un Karību reģiona reģionālais zinātnes birojs un Argentīnas, Brazīlijas, Čīles, Paragvajas un Urugvajas klasterbirojs.
• Portoprensa — Haiti nacionālais birojs.
• Sanhosē — Gvatemalas, Hondurasas, Kostarikas, Meksikas, Nikaragvas, Panamas un Salvadoras klasterbirojs.
• Santjago — Latīņamerikas un Karību reģiona reģionālais izglītības birojs un Čīles nacionālais birojs.

External links

• UNESCO.org Official UNESCO website
• WikiProject UNESCO