Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija
United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization (angļu),
Organisation des Nations unies pour l'éducation, la science et la culture (franču)
UNESCO karogs
Abreviatūra UNESCO
Izveidots 1945. gada 16. novembris[1]
Tips Specializēta aģentūra
Juridiskais statuss Aktīva
Galvenā mītne Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Dalībnieki
[UNESCO dalībvalstu uzskaitījums
Ģenerāldirektore
Irina Bokova
Tīmekļa vietne www.unesco.org

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO)[2] (angļu: United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization; franču: Organisation des Nations unies pour l'éducation, la science et la culture) ir ANO specializēta aģentūra. Tā mērķis ir veicināt mieru un drošību, veicināt starptautisko sadarbību ar izglītības, zinātnes un kultūras reformām, lai palielinātu vispārējo cieņu pret taisnīgumu, tiesiskumu un cilvēktiesībām, kopā ar pamatbrīvību izsludinātajā Apvieno Nāciju Hartā.[1] Tā ir mantiniece Tautu Savienības Starptautiskajai komitejai intelektuālajā sadarbībā.

UNESCO ir 195 dalībvalstis[3] un deviņas asociētās dalībvalstis.[4][5] Lielākā daļa no birojiem ir biroju "kopas", kas aptver trīs un vairāk valstis. Taču pastāv arī atsevišķi valstu un reģionālie biroji.

UNESCO izvirzīto mērķu izpildi īsteno piecās — izglītības, dabas zinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu, kultūras, komunikācijas un informācijas — darbības jomās. UNESCO sponsorē projektus, kas ietver rakstītprasmi, tehniskās un skolotāju apmācības programmas, starptautiskās zinātnes programmas, neatkarīgu mediju veicināšanu un preses brīvību, reģionālos un kultūrvēstures projektus, kultūras daudzveidību, pasaules literatūras tulkojumus, starptautiskos sadarbības līgumus, nodrošinot pasaules kultūras un dabas mantojumu (UNESCO Pasaules mantojuma objekts), un, lai saglabātu cilvēktiesības un mēģināt pārvarēt pasaules digitālo plaisu. UNESCO ir Apvienoto Nāciju Attīstības grupas loceklis.[6]

UNESCO mērķis ir "miera sekmēšana un celšana, nabadzības izskaušana, ilgstspējīga attīstība un starpkultūru dialogs izglītībā, zinātnē, kultūrā, komunikācijā un informācijā".[7] Citas organizācijas prioritātes ietver sasniedzamu, kvalitatīvu izglītību visiem un mūžizglītību, risinot jaunās sociālās un ētiskās problēmas, veicinot kultūru daudzveidību, miera kultūru un iekļaušanos zināšanu sabiedrībā, izmantojot informāciju un komunikāciju.[8]

Plaši mērķi un konkrēti uzdevumi starptautiskajai sabiedrībai, kurā ir izklāstīti starptautiski atzīmi attīstības mērķi, tostarp Tūkstošgades attīstības mērķi, ir pamatā visiem UNESCO uzstādītajām stratēģijām un darbībām.

Vēsture labot šo sadaļu

Aktivitātes labot šo sadaļu

Mediji labot šo sadaļu

Oficiālās UNESCO starptautiskās nevalstiskās organizācijas labot šo sadaļu

Institūti un centri labot šo sadaļu

UNESCO apbalvojumi labot šo sadaļu

UNESCO pasniedz 22 apbalvojumus izglītībā, zinātnē, kultūrā un mierā:

 
L'Oréal-UNESCO apbalvojums "Sievietēm zinātnē"

Neaktīvās balvas

UNESCO starptautiskās dienas labot šo sadaļu

UNESCO ir izveidojis/dibinājis vairākas starptautiski atzīmējamās dienas.[9]

Janvāris

Februāris

Marts

Aprīlis

Maijs

Jūnijs

Jūlijs

Augusts

Septembris

Oktobris

Novembris

Decembris

Dalībvalstis labot šo sadaļu

UNESCO veido 195 valstis un 10 asociētās locekles.[10] Atsevišķas UNESCO dalībvalstis nav neatkarīgas valstis, kas ir papildus dalībnieku savu valstu komitejām.[11] UNESCO dalībvalstis lielākoties ir Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis (izņemot Lihtenšteinu, Kuka Salas, Niue, un Palestīna).[12][13]

1946. gada 4. novembrī UNESCO dibināja ASV, Austrālija, Brazīlija, Čehija, Dānija, Dienvidāfrikas Republika, Dominikāna, Ēģipte, Francija, Grieķija, Indija, Kanāda, Ķīna, Libāna, Lielbritānija, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Saūda Arābija, Slovākija un Turcija. Jaunākās dalībvalstis, kas UNESCO pievienojās 2011. gadā bija Dienvidsudāna, Kirasao, Palestīnas autonomija un Sintmārtena.

Struktūra labot šo sadaļu

Biroji labot šo sadaļu

 
Miera dārzs, UNESCO galvenajā mītnē, Parīzē. Šo dārzu dāvināja Japānas valdība. To projektējos amerikāņu — japāņu mākslinieks Isamu Noguči un uzstādīja japāņu dārzu arhitekts Toemons Sano 1958. gadā.

UNESCO galvenā mītne atrodas Parīzē, Fontenuā laukumā (Place de Fontenoy).

UNESCO biroji atrodas visā pasaulē un tiek iedalīti četros primārajos biroju veidots, pamatojoties uz to funkcijām un ģeogrāfisko pārklājumu:

  • klasterbiroji (vairāku valstu birojs),
  • nacionālie biroji,
  • reģionālie biroji,
  • koordinācijas biroji.

Biroju uzskaitījums pa reģioniem labot šo sadaļu

Sarakstā apkopoti visi UNESCO biroji. Atsevišķi biroji ir vairākām dalībvalstīm vienuviet.[14]

Arābu valstis labot šo sadaļu

Āfrika labot šo sadaļu

Āzija un Klusais okeāna reģions labot šo sadaļu

Eiropa un Ziemeļamerika labot šo sadaļu

Latīņamerika un Karību eģions labot šo sadaļu

Domstarpības labot šo sadaļu

Produkti un pakalpojumi labot šo sadaļu

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

  1. 1,0 1,1 «UNESCO history». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 23. aprīlis.
  2. «UNESCO». UNESCO. Skatīts: 2015-09-25.
  3. UNESCO Ģenerālā konference 2011. gada 31. oktobrī nobalsoja "Palestīnu uzņemt kā dalībvalsti". Tomēr tā norādīja, ka "lai tās dalība stātos spēkā, Palestīnai ir jāparaksta un jāratificē UNESCO konstitūcija". «UNESCO " Media Services " General Conference admits Palestine as UNESCO Member State». UNESCO.
  4. «Member States | United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization». UNESCO.
  5. «The Faroes become associated <ny specialized institutes and centres throughout the world». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. augusts.
  6. «UNDG Members». United Nations Development Group. Skatīts: 2011. gada 8. augusts.
  7. «Introducing UNESCO». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 8. augusts.
  8. «UNESCO • General Conference; 34th; Medium-term Strategy, 2008–2013; 2007» (PDF). Skatīts: 2011. gada 8. augusts.
  9. International Days | United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization. UNESCO. Retrieved 12 July 2013.
  10. «List of UNESCO members and associates». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 3. novembris.
  11. «Summary update on Government progress to become a State Party to the UNESCO International Convention against Doping in Sport» (PDF). WADA. 2. lpp. Skatīts: 2009. gada 28. jūlijs.
  12. «State Parties». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 31. oktobris.
  13. «Member States of the United Nations». United Nations. Skatīts: 2011. gada 31. oktobris.
  14. «List of All UNESCO Field Offices by Region with Descriptions of Member State Coverage». UNESCO.

External links labot šo sadaļu