Cilvēktiesības

Termins "cilvēktiesības" apzīmē ikvienam cilvēkam piemītošas visaptverošas tiesības, kas nav atkarīgas no jurisdikcijas vai citiem faktoriem, kā etniskā piederība, tautība, reliģiskā pārliecība vai dzimums. Šīs tiesības nevar piešķirt, ierobežot, apmainīt vai pārdot (piemēram, cilvēkam nav tiesību sevi pārdot verdzībā).

Kīra cilindrs — pirmā dokumentētā cilvēktiesību harta

Filozofijā un politikā cilvēktiesību saturs ir strīdu objekts, savukārt jurisprudencē cilvēktiesības reglamentē Apvienoto Nāciju starptautiskie juridiskie dokumenti, dažādas reģionālās konvencijas, kā arī valstu normatīvie tiesību akti.

Lielāko daļu cilvēktiesību var ierobežot vai pat neievērot kara apstākļos (izņemot svarīgākās cilvēktiesības — tiesības uz dzīvību un brīvību no verdzības, tiesības tikt sodītam tikai pēc tiem likumiem, kas bijuši spēkā nozieguma izdarīšanas brīdī, tiesības netikt pakļautam spīdzināšanai).

Reizēm cilvēktiesības iedala divās kategorijās: negatīvās cilvēktiesības ("tiesības būt brīvam no") un pozitīvās cilvēktiesības ("tiesības uz"). Tāpat arī tiek izmantots iedalījums trīs cilvēktiesību paaudzēs: pilsoniskās un politiskās tiesības, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, un visbeidzot solidaritātes tiesības. Taču, kā norādīts Vīnes deklarācijā, visas cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas, savstarpēji atkarīgas un savstarpēji saistītas.

Cilvēktiesību kontekstā pretrunīgs ir kultūras relatīvisma jautājums. Piemēram, var argumentēt: "Politiskā līdzdalība nav afrikāņu kultūras sastāvdaļa. Kādas jums tiesības sacīt, ka tai tādai būtu jābūt?" Līdzīgi var runāt arī par reliģiskām atšķirībām: "Mūsu reliģijā laulības vienmēr tikušas slēgtas saskaņā ar ģimeņu vienošanos; kāpēc lai mēs pārtrauktu šo praksi?"

Literatūra

• Cilvēktiesību īstenošana Latvijā: tiesa un administratīvais process. Red. I. Ziemele Rīga: LCI, 1998
• Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Red. I. Ziemele. Rīga: Izglītības soļi, 2000. ISBN 9984-9436-0-7
• Bojārs J. Starptautiskās publiskās tiesības I. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. ISBN 9984-36-361-9. — 498.-824. lpp.
• Bojārs J. Starptautiskās publiskās tiesības II. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. ISBN 9984-37-378-9. — 421.-491., 561.-641. lpp.
• Burgentāls T. Starptautiskās cilvēktiesības kodolīgā izklāstā. Rīga: AGB, 2000. ISBN 9984-663-23-X
• Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004. ISBN 9984-731-39-1. — 653.-731. lpp.
• Kēnigs M. Cilvēktiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010. ISBN 978-9984-790-68-8

Skatīt arī

• Pulcēšanās brīvība
• Vārda brīvība
• Latvijas Cilvēktiesību centrs
• Latvijas Cilvēktiesību komiteja

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cilvēktiesības.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Filozofijas interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Tiesībsarga biroja mājas lapa (latviski)
• Sadaļa "Cilvēktiesības" portālā politika.lv (latviski)
• ANO Ģenerālās Asamblejas pasludinātās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas teksts (latviski)
• Cilvēktiesību dokumenti LU Cilvēktiesību institūta mājaslapā (latviski)
• Latvija ANO cilvēktiesību sistēmā (angliski)
• Amnesty International bibliotēka (angliski)
• Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību dokumenti (angliski)
• Uzmākšanās hronikas - Krievija (angliski)
• ANO Augstā komisāra cilvēktiesību lietās birojs (angliski)
• Nīderlandes Cilvēktiesību institūta Dokumentācijas centrs (angliski)
• Jeilas Cilvēktiesību žurnāla indekss, valstu diplomātisko attiecību vēsture (angliski)
• Raula Valenberga Cilvēktiesību un humanitāro tiesību institūts (angliski)
• Visamerikas Cilvēktiesību komisija (angliski)