Kultūras mantojums
Kultūras mantojums ir uzkrātu māksliniecisku, arhitektonisku, muzikālu, literāru un zinātnisku resursu kopums, kas saņemti mantojumā no pagātnes. Tie neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par pārliecības, vērtību, tradīciju un zināšanu atspoguļotājiem, kā arī ietver vidi, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā. Kultūras mantojums ir cilvēka garīgās darbības liecība materiālā vai nemateriālā formā, kas sevī ietver mākslinieku, mūziķu, arhitektu, rakstnieku un zinātnieku darbus, kā arī anonīmu mākslinieku darbus, cilvēces gara izpausmi un vērtību sistēmu. Kultūras pieminekļi tiek iedalīti arheoloģijas, pilsētbūvniecības, arhitektūras pieminekļos, mākslas pieminekļos un vēsturisko notikumu vietās.[1]
Eiropas praksē kultūras mantojums ietver nekustamo un kustamo kultūras pieminekļu aizsardzību, ar tiem saistīto liecību apzināšanu, pētniecību, uzskaiti, saglabāšanu, izmantošanu un iesaistīšanu mūsdienu dzīves apritē. Kultūras mantojums šajā programmā sastāv no arhitektūras mantojuma, arheoloģijas mantojuma, monumentālās, sakrālās un lietišķās mākslas mantojuma, industriālā mantojuma un zemūdens mantojuma.[2]
Latvijas aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", to iespējams aplūkot vietnē mantojums.lv.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Kultūras pieminekļi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 10. novembrī.
- ↑ Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogramma "Kultūras mantojums"
 | Šis ar kultūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |