Dabaszinātnes
Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības,[1] kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām. Dabaszinātnes visu laiku attīstās. Cilvēks arvien pilnīgāk un dziļāk izzina dabas parādības un noskaidro, kā tās var izmantot praktiskām vajadzībām. Dabas parādību zinātnisks izskaidrojums rada iespēju cīnīties pret reliģiskiem aizspriedumiem.
Parasti tiek izceltas piecas nozīmīgākās dabaszinātnes: ķīmija, astronomija, zemes zinātne, fizika un bioloģija.[2][3] Visas dabaszinātnes balstās uz formālām zinātnēm, piemēram, uz matemātiku, loģiku un statistiku. Dabaszinātnes un formālās zinātnes mēdz dēvēt arī par eksaktajām zinātnēm.
Dabaszinātņu uzskaitījums
labot šo sadaļuDabaszinātnes pa grupām var iedalīt fizikālajās zinātnes, kosmosa zinātnēs, zemes zinātnēs un dzīvības zinātnēs.
Fizikālās zinātnes
labot šo sadaļuDzīvības zinātnes
labot šo sadaļuKosmosa zinātnes
labot šo sadaļuZemes zinātnes
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Dabaszinātnes» (latviski). tezaurs.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 15. martā.
- ↑ Stephen M. Barr. A Students Guide to Natural Science. Wilmington, DE : Intercollegiate Studies Institute, 2006. 1. lpp. ISBN 978-1-932-23692-7.
- ↑ M. Simhony. Invitation to the Natural Physics of Matter, Space, and Radiation. Singapore : World Scientific Publishing Co., Inc., 2006. 49. lpp. ISBN 978-9-810-21649-8. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 21. septembrī. Skatīts: 2014. gada 14. martā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dabaszinātnes.
Šis ar zinātni saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |