Džakarta
Džakarta (indonēziešu: Jakarta) ir Indonēzijas galvaspilsēta, valsts galvenais ekonomikas un finanšu centrs. Izvietojusies Javas ziemeļrietumu piekrastē.
| Džakarta | |||
|---|---|---|---|
| galvaspilsēta | |||
| Jakarta | |||
 | |||
| |||
  Džakarta | |||
| Koordinātas: 6°12′S 106°48′E / 6.200°S 106.800°EKoordinātas: 6°12′S 106°48′E / 6.200°S 106.800°E | |||
| Valsts |
 Indonēzija | ||
| Reģions | Džakarta | ||
| Dibināta | 1527. gadā | ||
| Vēsturiskais nosaukums | Batāvija (1619-1942) | ||
| Platība | |||
| • galvaspilsēta | 740,28 km2 | ||
| Augstums | 7 m | ||
| Iedzīvotāji (2020)[1] | |||
| • galvaspilsēta | 10 562 088 | ||
| • blīvums | 13 761,8/km² | ||
| • aglomerācija | 28 019 545 | ||
| Laika josla | WIB (UTC+7) | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Džakarta Vikikrātuvē | |||
.svg)
Administratīvi Džakarta ir speciāls provincei pielīdzināts Indonēzijas administratīvais reģions, kas sastāv no 6 municipalitātēm (Jakarta Pusat, Jakarta Timur, Jakarta Utara, Jakarta Selatan, Jakarta Barat) un vienas reģensijas.
VēstureLabot
Kaut arī oficiāli pilsēta dibināta 1527. gadā, apmetne šeit bijusi jau vismaz 5. gadsimtā. 12. gadsimtā šeit atradās hinduistu Sundas valsts galvenā osta Kalapa.
Pirmie eiropieši, kuri šeit parādījās, bija portugāļi, un 16. gadsimtā Sundas karalis ļāva portugāļiem šeit izbūvēt cietoksni. 1527. gada 22. jūnijā pilsēta tika pārsaukta par Džajakartu (Jayakarta).
1619. gadā Nīderlandiešu Austrumindijas kompānija Jana Pīersona Koena (Jan Pieterszoon Coen) vadībā ieņēma pilsētu un pārsauca to par Batāviju (Batavia). Batāvija kļuva par Nīderlandes Indijas (Nederlands-Indië) galvaspilsētu. Tā kā Batāvijai faktiski bija monopols visas kolonijas ārējā tirdzniecībā, tā strauji auga.
Otrā pasaules kara laikā pilsētu, tāpat kā visu Nīderlandes Indiju (nākamo Indonēziju) okupēja Japāna. 1942. gadā, lai gūtu vietējo spēku atbalstu, japāņi atjaunoja seno pilsētas nosaukumu.
Pēc Japānas kapitulācijas, 1945. gada 17. augustā Indonēzija deklarēja neatkarību no Nīderlandes. Nīderlandiešu armija tomēr atkal ieņēma Džakartu, un tā kļuva par nīderlandiešu centru Indonēzijas Atbrīvošanās karā. 1949. gada 27. decembrī Nīderlande atzina Indonēzijas neatkarību, un Džakarta kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.
ĢeogrāfijaLabot
Džakarta atrodas uz Javas salas ziemeļrietumu pusē pie Cilivungas (Ciliwung) upes ietekas Džakartas līcī, kas savukārt atrodas pie Javas jūras.
Džakarta atrodas ļoti tuvu vietai, kur robežojas Birmas plātne ar Indijas plātni. 2007. gada 9. augustā aptuveni 110 kilometrus no Džakartas atradās 7,5 balles spēcīgās Javas zemestrīces epicentrs. Upuru skaits nebija liels, taču blīvi apdzīvoto Džakartu joprojām apdraud zemestrīces.
Džakarta, īpaši tās ziemeļu daļa, iegrimst, un daži zinātniskie modeļi paredz, ka ap 2050. gadu liela daļa no galvaspilsētas platības būs appludināta un iedzīvotājiem būs jāmeklē cita dzīvesvieta.[2]
AtsaucesLabot
- ↑ http://www.citypopulation.de/php/indonesia-admin.php.
- ↑ «Jakarta, the fastest-sinking city in the world». BBC News (en-GB). 2018-08-12. Skatīts: 2022-10-12.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Džakarta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- (angliski) Oficiālā mājaslapa