Kaira
Šim rakstam ir nepieciešamas papildu atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz dažas atsauces. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Kaira" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Kaira (arābu: القاهرة,al Qāhirah) ir Ēģiptes galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta, izvietojusies valsts ziemeļos Nīlas upes deltas sākuma. Ar 453 kvadrātkilometru lielu platību tā ir lielākā pilsēta Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Tās aglomerācija ir lielākā Āfrikā un arābu runājošās zemēs, kā arī 16. lielākā aglomerācija pasaulē. Kaira ir Ēģiptes galvenais ekonomikas, finansiālais un izglītības centrs.
Kaira | ||
---|---|---|
galvaspilsēta | ||
القاهرة al Qāhirah | ||
![]() | ||
| ||
Koordinātas: 30°3′N 31°14′E / 30.050°N 31.233°EKoordinātas: 30°3′N 31°14′E / 30.050°N 31.233°E | ||
Valsts |
![]() | |
Muhafaza | Kairas muhafaza | |
Dibināta | ap 150. g.p.m.ē. | |
Platība | ||
• galvaspilsēta | 453 km2 | |
• pilsēta | 6 640 km2 | |
• aglomerācija | 86 369 km2 | |
Augstums | 23 m | |
Iedzīvotāji (2018)[1] | ||
• galvaspilsēta | 9 120 350 | |
• blīvums | 20 133,2/km² | |
• urbānā teritorija | 17 290 000 | |
• aglomerācija | 19 439 541 | |
Laika josla | EET (UTC+2) | |
Mājaslapa |
www | |
![]() |
Jau no 19. gadsimta Kaira kļuva par tūrisma centru tuvējo Senās Ēģiptes laika pieminekļu dēļ. Ēģiptes Nacionālajais muzejs Kairā slavens kā viena no labākajām Senās Ēģiptes mākslas priekšmetu krātuvēm pasaulē.
2013. gada 13. decembrī Kairā pirmo reizi 112 gadu laikā uzsniga sniegs.[2]
VēstureLabot
Kaut arī 19 km uz dienvidiem no Kairas atrodas Senās Ēģiptes galvaspilsēta Memfisa, pati Kaira tika dibināta kā romiešu cietoksnis ap 150. gadu p. m.ē. Ap cietoksni lēni attīstījās neliela koptu pilsētiņa.
642. gadā cietoksni ieņēma arābi, un uz dienvidiem no cietokšņa nodibināja pirmo arābu Ēģiptes galvaspilsētu — Fostātu (Fostat), kurā uzceļ pirmo mošeju Āfrikas kontinentā. 972. gadā Fatimīdi pārceļ Ēģiptes galveno pilsētu uz pašreizējo vietu. Ap to pašu laiku tiek dibināta Al-Azhar universitāte, kura kļūst par ļoti prestižu sunnītu izglītības centru, un savu nozīmi ir saglabājusi līdz mūsdienām.
XII gadsimta vidū Kairu ieņem seldžuki. Kad 1258. gadā mongoļi noposta Bagdādi, Kaira kļūst par Tuvo Austrumu lielāko mākslas un kultūras centru. Tiek uzskatīts, ka no 1315. līdz 1348. gadam Kaira bija pasaules lielākā pilsēta.
1517. gadā Kairu ieņēma osmaņu sultāns Selims I, tomēr valdošie memluki atguva faktisko varu, nomināli pakļaujoties sultānam.
1798. gadā Kairu ieņēma Napoleons un trīs gadus tā bija franču okupācijā.
1851. gadā tika izbūvēts dzelzceļš uz Aleksandriju. Lielu impulsu Kairas attīstībai deva Suecas kanāla atklāšana 1869. gadā. Ēģiptes hedīvs Ismaīls-pašā no 1867. gada vadīja milzīgus Kairas modernizācijas darbus, cenzdamies to pārvērst par rietumniecisku citadeli.
Gan Lielbritānijas valdīšanas, gan neatkarīgās Ēģiptes laikā Kaira strauji attīstījās, jo pilsētā ieplūda iedzīvotāji no lauku apvidiem.
Osmaņu laiki (1517—1798)Labot
Osmaņu impērijas valdīšanas laikā memlukiem netika atņemta vara. Paplašinoties Osmaņu impērijai, jaunpievienotajās teritorijās tika ieviesta īpaša pārvaldes sistēma, kas sastāvēja no trijām nošķirtām varām: pašpārvalde, militārā vara un politiskā vara. Impērijas vadība saprata, ka Ēģiptē memluku vara ir pietiekami stipra, lai pakļautu vietējos iedzīvotājus, bet tā nebija tik spēcīga, lai varētu pretoties Lielās Portas vai sultāna varai. Tādēļ memluku varā atstāja Ēģiptes pašpārvaldi. Katram Ēģiptes reģionam tika iecelts memluku bejs un, lai nerastos iespēja veikt apvērsumu, Osmaņu impērija Kairā izvietoja savu karaspēku — jeničerus un azabus.
Tomēr faktiskā vara, vismaz oficiāli, bija galvenās amatpersonas — pašā varā. Pašā bija turku pārvaldnieks, kas bija izglītojies Stambulā. Atsevišķos gadījumos turku pārvaldnieku varu pārspēja spēcīgākie memluku beji, kurus beigās pakļāva Osmaņu karaspēks. Sultānu visvairāk interesēja nodokļu iekasēšana, nevis politiskā vara pār reģioniem un Ēģiptes sociāli ekonomiskajā attīstībā netika novērots ievērojams progress.
CilvēkiLabot
Kairā ir dzimuši tādi pazīstami cilvēki kā:
- Jasirs Arafats (Jassir Arafat) (1929—2004) — politiķis
- Butross Butross-Gali (Boutros Boutros-Ghali) (1922-) — politiķis
- Goara Gasparjana (1924—2007) — operdziedātāja
- Atoms Egojans (Atom Egoyan) (1960-) — kinorežisors
- Mohameds El Baradei (Mohamed ElBaradei) (1942-) — IAEA vadītājs
- Sesils Skots Foresters (Cecil Scott Forester) (1899—1966) — rakstnieks
- Fuāds I (Fuad I) (1868—1936) — karalis
- Dorotija Kraufuta Hodžkina (Dorothy Crowfoot Hodgkin) (1910-1994) — angļu bioķīmiķe
- Nagibs Mahfūzs (Naguib Mahfouz) (1911-) — rakstnieks
- Aimans az Zavahiri (Aiman az-Zawahiri) (1951-) — kaujinieks
AtsaucesLabot
Ārējās saitesLabot
- Par Kairu (angliski)
Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |