Ženēva ir pilsēta Šveices galējos dienvidrietumos, valsts frančvalodīgajā daļā, pie Ronas iztekas no Ženēvas ezera. Šveices otrā lielākā pilsēta, Ženēvas kantona centrs. Vairāku ANO aģentūru un citu starptautisko organizāciju galvenā mītne, finanšu un tūrisma centrs.

Ženēva
pilsēta
Geneva
Ženēva
Karogs: Ženēva
Karogs
Ģerbonis: Ženēva
Ģerbonis
Ženēva (Šveice)
Ženēva
Ženēva
Koordinātas: 46°12′N 6°09′E / 46.200°N 6.150°E / 46.200; 6.150Koordinātas: 46°12′N 6°09′E / 46.200°N 6.150°E / 46.200; 6.150
Valsts Valsts karogs: Šveice Šveice
Kantons Ženēvas kantons
Platība
 • Kopējā 15,93 km2
Augstums 375 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 203 840
 • blīvums 12,130/km²
Pasta indekss 1200
Mājaslapa www.ville-geneve.ch
Ženēva Vikikrātuvē
Ženēva

2012. gadā pilsētu ierindoja 8. vietā pēc dzīves kvalitātes , 47. vietā pēc pilsētas attīstības līmeņa,[2] kā arī piektā dārgākā pilsēta pasaulē.[2]

Starptautisko organizāciju galvenā mītne

labot šo sadaļu

Ženēva bija gallu cilts allobrogu (Allobroges) apmatne, kad to pirmoreiz pieminēja Jūlijs Cēzars savās Piezīmēs par gallu karu.

IX gadsimtā Ženēva bija Burgundijas galvaspilsēta.

Viduslaikos pilsētu pārvaldīja bīskapi līdz reformācijas sākumam, kad pilsēta Žana Kalvina vadībā kļuva par kalvinisma rašanās vietu un centru.

XVI gadsimtā Savoja vairākas reizes centās iznīcināt Ženēvas patstāvību. Par godu pēdējam neveiksmīgajam savojiešu uzbrukumam 1602. gadā, katra gada 11. decembra vakarā tiek svinēti L'Escalade svētki.

Par vienu no Šveices kantoniem Ženēva kļuva 1815. gadā.

1864. gadā pilsētā tika parakstīta pirmā no Ženēvas konvencijām.

Starp pasaules kariem Ženēva bija Nāciju Līgas mītnes vieta.

No Ženēvas nāk tādi pasaulē pazīstami filosofi kā Žans Žaks Ruso un Anrī Frederiks Amjels. Populāri apskates objekti Ženēvā ir Refomācijas mūris, Puķu pulkstenis, Saint-Pierre katedrāle un Jet d'Eau strūklaka, kas atrodas Ženēvas ezerā. Tās strūklas augstums ir 140 m, tāpēc to var redzēt no daudzām vietām pilsētā.

Ženēvā dzimuši:

Ārējās saites

labot šo sadaļu