Franču valoda (français) ir romāņu valoda, kura ir dzimtā valoda 90 miljoniem cilvēku. Otrā valoda tā ir 190 miljoniem cilvēku, kā arī vēl ap 200 miljoniem šo valodu ir apguvuši. Lielākā daļa cilvēku, kam franču valoda ir dzimtā, dzīvo Francijā,[2] no kurienes valoda arī izplatījusies arī tālāk pasaulē. Lielas frančvalodīgo kopienas ir arī Kanādā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Monako un Āfrikas valstīs, kas savulaik bija Francijas kolonijas.

Franču valoda
français 
Izruna: IPA: [fʁɑ̃sɛ]
Valodu lieto: Francija, Kanāda, Rietumāfrika, Centrālā Āfrika, Karību jūras salas, Okeānija
Pratēju skaits: Dzimtā valoda: 65—109 milj.
Kopā: 115—500 milj. 
Reitings: 11 (dzimtā valoda),[1]
kopā: 3—7
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Itāliskās
  Romāņu
   Rietumitāliskās
    Rietumromāņu
     Gallu-ibēriešu
      Gallu-romāņu valodas
       Retoromāņu
        Franču valoda 
Rakstība: Latīņu alfabēts (franču ortogrāfija
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda: 42 valstis un teritorijas
Daudzas starptautiskas organizācijas
Regulators: Académie française (Francija)
Office québécois de la langue française (Kvebeka, Kanāda)
Conseil pour le développement du français en Louisiane (Luiziāna, ASV)
Valodas kodi
ISO 639-1: fr
ISO 639-2: fre (B)  fra (T)
ISO 639-3: fra 

Frančvalodīgās pasaules karte
Tumši zilā krāsā — frančvalodīgā daļa; zilā krāsā — oficiālā valoda/plaši lietota; gaiši zilā krāsā — kultūras valoda; zaļā krāsā — mazākumgrupas valoda

Franču valoda, tāpat kā portugāļu, spāņu, itāļu, rumāņu valodas un citas nacionālās valodas, kā arī katalāņu, oksitāņu, neapoliešu un daudzas citas mazākumtautību valodas ir latīņu valodas pēctece. Franču valodas attīstību ietekmēja arī vietējās ķeltu valodas, ko lietoja gallu ciltis, un ģermāņu valodas, ko lietoja mūsdienu Francijas teritorijā pēc Romas impērijas sabrukuma ieceļojušie franki.

30 valstīs ir valsts valoda, no kurām vairākums franciski tiek sauktas par La Francophonie, proti, frančvalodīgo valstu kopienu. Tā ir oficiālā visu Apvienoto Nāciju aģentūru valoda, kā arī vairāku citu ievērojamu starptautisku organizāciju oficiālā valoda. Attiecībā uz Eiropas Savienību, franču valodu 27 dalībvalstīs prot 129 miljoni iedzīvotāju (26%), no kuriem 65 miljoniem tā ir dzimtā valoda (12%), bet 69 miljoniem tā ir otrā valoda (14%). Līdz ar to tā ir trešā populārākā otrā valoda (franču valodu apsteidz tikai angļu un vācu valoda). Pirms 20. gadsimta sākuma angļu valoda guva virsroku, franču valoda bija diplomātijas, kā arī saziņas valoda Eiropas izglītības iestādēs.

Ģeogrāfiskā izplatība labot šo sadaļu

Francija labot šo sadaļu

Francijā, saskaņā ar Francijas konstitūciju, franču valoda ir valsts valoda kopš 1992. gada.[3] (lai gan jau senākie juridiskie teksti apgalvo, ka tā ir valsts valoda kopš 1539. gada). Francijas mandāti izmanto franču valodu oficiālās valdības publikācijās. Arī skolās jāmāca bērni franču valodā (lai gan tas bieži tiek ignorēts). Juridiskajiem dokumentiem arīdzan jābūt franciski. Francijā franču valodai dažādos reģionos ir atšķirīgi dialekti.

Šveice labot šo sadaļu

Šveicē franču valoda ir viena no četrām valsts valodām (pārējas ir vācu, itāļu un retoromāņu valodas). To galvenokārt lieto valsts rietumu pusē. Aptuveni 20% Šveices iedzīvotāju franču valoda ir dzimtā valoda.

Beļģija labot šo sadaļu

Beļģijā franču valoda ir oficiālā valoda Valonijā, ieskaitot austrumu daļu, kur galvenokārt runā vācu valodā. Tā ir arī viena no divām oficiālajām valodām Briseles-Galvaspilsētas reģionā (otra ir nīderlandiešu valoda), kur tajā runā vairākums iedzīvotāju, bet bieži vien tā nav viņu primārā valoda.[4] Franču un vācu valodas valsts ziemeļos, Flandrijā, nav oficiālas vai atzītas mazākumtautību valodas. Gluži pretēja situācija ir Valonijā, kur nīderlandiešu un vācu valodas respektē. Kopumā franciski runā aptuveni 40% Beļģijas iedzīvotāju.

Skatīt arī labot šo sadaļu

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

  1. (angliski) Languages Spoken by More Than 10 Million People Arhivēts 2009. gada 29. oktobrī, Wayback Machine vietnē., Encarta
  2. (angliski) Gordon, Raymond G., Jr. «French: A language of France». Ethnologue: Languages of the World, Fifteenth edition. SIL International, 2005. Skatīts: 2008-08-29. 51,000,000 in France. Population total all countries: 64,858,311
  3. (franciski) Loi constitutionnelle 1992 Arhivēts 2008. gada 30. aprīlī, Wayback Machine vietnē. — C'est à la loi constitutionnelle du 25 juin 1992, rédigée dans le cadre de l'intégration européenne, que l'on doit la première déclaration de principe sur le français, langue de la République.
  4. Van Parijs, Philippe, Professor of economic and social ethics at the Université Catholique de Louvain, Visiting Professor at Harvard University and the Katholieke Universiteit Leuven. "Belgium's new linguistic challenge" (pdf 0.7 MB). KVS Express (supplement to newspaper De Morgen) March–April 2006: Article from original source (pdf 4.9 MB) pages 34–36 republished by the Belgian Federal Government Service (ministry) of Economy — Directorate-general Statistics Belgium. Atjaunināts: 2007-05-05. — The linguistic situation in Belgium (and in particular various estimations of the population speaking French and Dutch in Brussels) is discussed in detail.

Ārējās saites labot šo sadaļu