Informācija

Informācija (latīņu: informatio — ‘doma’, ‘ideja’, ‘koncepts’) ir ziņas un dati par kādu priekšmetu, jēdzienu, notikumu vai ko citu, kas tiek uztverta, nodota tālāk citiem, pārveidota, glabāta un izmantota. Informācija ir zināšanu kopums, ko izmanto izpratnei, lēmumu pieņemšanai vai problēmu risināšanai. Lai efektīvi to varētu izmantot, informācijai ir jābūt organizētai un saprotamai. Dati ir neapstrādāti fakti vai statistikas elementi, kam pašiem par sevi nav informatīvas nozīmes. Datus apstrādājot un interpretējot, tie pārvēršas par informāciju. Noteiktos apstākļos no dažāda veida informācijas veidojas zināšanas. Rezultātā veidojās tā sauktā informatīvā plūsma jeb informācijas piramīda, kuras pamatā ir dati, tad ir informācija, un to noslēdz zināšanas.

Informācijas zīme

Informācijai ir lielai loma mūsdienu sabiedrībā. To izmanto ikdienas dzīvē, zinātnē, tehnoloģijās, ekonomikā un citur. Informācijas apstrāde, uzglabāšana un izplatīšana ir kļuvusi par būtisku sabiedrības attīstības sastāvdaļu.

Informācijas iegūšana

Informācijas iegūšana ir nozīmīga, lai veidotu priekšstatu par pasauli un tajā notiekošajiem procesiem. Uz informāciju balstās zināšanas un izpratne. Informācijas iegūšana prasa kritisko domāšanu un vērtēšanu, jo tā var būt arī nepareiza, maldīga vai nepilnīga. Cilvēks informāciju iegūst ar redzes, dzirdes, ožas, garšas un taustes palīdzību. Cilvēks uztverto informāciju uzglabā savā atmiņā. Atmiņai ir svarīga nozīme, jo ar tās palīdzību var uzkrāt zināšanas un pēc vajadzības tās izmantot. Informāciju var uztvert ne tikai cilvēks, bet arī dzīvnieki, augi un dažādas ierīces, piemēram, termometrs.

Tā kā visu vajadzīgo informāciju ne vienmēr var atcerēties, cilvēki laika gaitā ir izgudrojuši dažādus informācijas uzglabāšanas palīglīdzekļus, piemēram, grāmatas, burtnīcas, audio un video kasetes, kompaktdiskus. Mūsdienās par nozīmīgu informācijas iegūšanas avotu ir kļuvis internets.

Informācijas organizēšana

Informāciju ir nepieciešams organizēt, lai to efektīvāk iegūtu un saglabātu, un vēlāk meklētu, novērtētu un atlasītu. Informācijas organizēšana ietver dažādus procesus tās analīzei, pielietošanai un sakārtošanai. Informācijas organizēšanas metodes ietver datubāžu veidošanu, vizuālo pārvaldību, diagrammu un infografiku veidošanu, sistēmu analīzi, hierarhisko koku veidošanu un tamlīdzīgi.

Informācijas nodošana

Savukārt pašu informāciju var uzglabāt un nodot dažādās formās:

• simboliskā formā, kurā izmanto dažādas zīmes, piemēram, luksufora gaismas, ceļazīmes;
• tekstuālā formā, kurā izmanto dažādus simbolus — ciparus, burtus un matemātiskas zīmes. Nozīme ir ne tikai simboliem un skaitam, bet arī to secībai;
• grafiskā formā, piemēram, fotogrāfijas, zīmējumi;
• audio formā, piemēram, mūzika;
• video formā, piemēram, kinofilmas.

Informācijas izplatīšana ir daļa no informācijas nodošanas. Mūsdienās informācijas izplatīšanai arvien vairāk izmanto dažādus tehniskus līdzekļus, piemēram, telefonus, periodiskos izdevumus, kino, televīziju, datorus.

Informācijas apstrāde

Informācijas apstrāde ir darbības, kurās informāciju sakārto, sagrupē, pārveido un veic ar to aprēķinus.

Informātika

Informātika ir zinātnes nozare, kurā, izmantojot datorus, pēta informācijas uztveršanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un apstrādes iespējas.

Termins ‘informātika’ veidojies, apvienojot vārdus ‘informācija’ un ‘automātika’.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Informācija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)