Atvērt galveno izvēlni
Šis raksts ir par Eiropas valsti. Par pilsētu Saksijā skatīt rakstu Lihtenšteina (Saksija).

Lihtenšteinas Firstiste (vācu: Fürstentum Liechtenstein) ir pundurvalsts Centrāleiropā. Lihtenšteinas teritorija ir ap 160 km2 un tās iedzīvotāju skaits ap 35 000. Valsts nosaukums cēlies no valdošās Lihtenšteinu dinastijas vārda. Galvaspilsēta ir Vaduca; lielākā pilsēta — Šāna. Lihtenšteina robežojas ar Austriju austrumos un Šveici rietumos un šīs divas valstis pilnībā ieskauj tās teritoriju. Valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija. Saskaņā ar CIP Pasaules faktu grāmatu Lihtenšteinā ir augstākais pasaulē iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju.[5]

Lihtenšteinas Firstiste
Fürstentum Liechtenstein
Lihtenšteinas karogs Lihtenšteinas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaOben am jungen Rhein
Location of Lihtenšteina
GalvaspilsētaVaduca
47°08.5′N 9°31.4′E / 47.1417°N 9.5233°E / 47.1417; 9.5233
Lielākā pilsēta Šāna
Valsts valodas vācu valoda
Valdība Konstitucionāla monarhija
 -  Princis Hanss Ādams II
 -  Premjerministrs Klauss Čičers
Neatkarība kā firstistei
 -  Presburgas miera līgums 1806. gadā 
 -  Neatkarība no Vācu Savienības 1866. gadā 
Platība
 -  Kopā 160 km² (211.)
 -  Ūdens (%) nenozīmīgs
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. gadā 35,789 [1] (206)
 -  Blīvums 221/km² (52.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $3,250 miljardi [2][3] 
 -  Uz iedzīvotāju $91 697 
HDI (2010) 0,821 [4] (augsts) (6.)
Valūta Šveices franks (CHF)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .li
ISO 3166-1 kods 438 / LI / LIE
Tālsarunu kods +423

Lihtenšteina ir mazākā, bet bagātākā vāciski runājošā valsts pasaulē un vienīgā Alpu valsts, kuras teritorija pilnībā atrodas Alpos. Tā ir vienīgā vāciski runājošā valsts, kam nav kopīgas robežas ar Vāciju. Administratīvi Lihtenšteina ir sadalīta 11 pašvaldībās. Lielāko daļu Lihtenšteinas teritorijas aizņem kalni. Ainavai raksturīgi lauksamnieciski apstrādāti lauki un nelielas zemnieku saimniecības gan valsts ziemeļos (Unterland — 'zemā zeme'), gan dienvidos (Oberland — 'augstā zeme'). Valstī ir daudz banku, kas atrodas galvaspilsētā Vaducā, zemo nodokļu likmju dēļ Lihtenšteinu uzskata par "nodokļu paradīzi". Lihtenšteina ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas locekle un ietilpst Eiropas Ekonomiskajā zonā, taču nav Eiropas Savienībā.

VēstureLabot

1719. gada 15. augustā izveidojās Lihtenšteinas firsta valsts, kas Napoleona karu laikā pievienojās vācu Reinas Savienībai (1808—1815), pēc tam Vācu Savienībai (1815—1866).

1866. gada 14. februārī Lihtenšteina kļuva par neatkarīgu valsti. 1924. gadā tā izveidoja kopēju monetāro un muitas ūniju ar Šveices Konfederāciju, arī mūsdienās Lihtenšteinas intereses ārzemēs pārstāv Šveice.

ĢeogrāfijaLabot

Lihtenšteina atrodas Alpos, Reinas augšteces apkaimē. Austrumos tā robežojas ar Austriju, bet rietumos ar Šveici. Valsts teritorija ir nedaudz izstiepusies ziemeļu-dienvidu virzienā un tās garums ir 24 km. Valsts pašos dienvidos atrodas Lihtenšteinas augstākā virsotne — Graušpice (2 599 m). Zemākā vieta atrodas 429 m augstumā Reinas krastā valsts ziemeļos. Lielākās valsts upes ir Reina, kas kalpo kā robeža starp Lihtenšteinu un Šveici, kā arī Zamina.

Klimats mērens, nokrišņu daudzums 700—1200 mm gadā. Neskatoties uz to, ka Lihtenšteina atrodas Alpos, biežo dienvidu vēju klimats šeit ir samērā maigs.

Meži klāj 25% no teritorijas, kalnu ganības un pļavas 43%, aramzeme 25%. Mežos dzīvo brieži, lapsas, bebri, caunas. Audzē kartupeļus, dārzeņus, kviešus, miežus. Valsts klimats ir maigs, vidējā janvāra temperatūra ir -10°C, jūlija +21 °C.

DemogrāfijaLabot

Lihtenšteinā dzīvo 35,8 tūkstoši iedzīvotāju un apdzīvojuma blīvums ir visai liels — ap 220 cilv./km2. Vidējais dzīves ilgums ir 79,68 gadi (76,1 vīriešiem un 83,28 sievietēm).

Apmēram divas trešdaļas iedzīvotāju ir dzimuši Lihtenšteinā (65,8%), piektā daļa (20,1%) nāk no citām vāciski runājošajām valstīm (10,8% no Šveices, 5,9% no Austrijas un 3,4% no Vācijas). Pārējie iedzīvotāji nāk no Itālijas un bijušās Dienvidslāvijas (3,3%), no Turcijas (2,6%) un citām valstīm (4,8%).

Lai arī oficiālā valoda ir vācu valoda, vairums iedzīvotāju runā alemāņu dialektā, kas būtiski atšķiras no standarta vācu valodas, bet ir radniecīgs dialektiem, ko runā kaimiņu reģionos.

Saskaņā ar 2000. gada tautas skaitīšanu, 87,9% iedzīvotāju ir kristieši, no kuriem 78,4% pieder pie Romas katoļu ticības un ap 8% ir protestanti.

SaimniecībaLabot

Galvenie tirdzniecības partneri ir Šveice un Francija. Saimniecībā kopš 1960. gadiem ir attīstīta rūpniecība. Ražo mākslīgos zobus, vīnu, suvenīrus. Svarīgs ienākumu avots ir pastmarkas. Izplatīts tūrisms un kultūrsaimniecības.

Valsts pārvaldeLabot

Valsts galva ir princis Hans Ādams II, valdību vada premjerministrs, likumdevēja varu realizē princis un landtāgs (25 deputāti).

Lihtenšteinas Firstiste iedalās 11 pašvaldībās — Balzers, Eschen, Gamprin, Mauren, Plankel, Ruggell, Schaan, Schellenberg, Triesen, Triesenberg un Vaduca (galvaspilsētas apkārtne). Vairumu pašvaldību veido tikai viena pilsēta.

Diplomātiskās attiecības ar LatvijuLabot

Latvijas intereses Lihtenšteinā pārstāv Latvijas vēstniecība Austrijā. Lihtenšteinas intereses Latvijā pārstāv Šveices vēstniecība Rīgā, jo kopš 1991. gada 24. oktobra Šveice ir uzņēmusies pārstāvēt Lihtenšteinas intereses tajās valstīs, kurās tai nav savas pārstāvniecības.

Skatīt arīLabot

Piezīmes un atsaucesLabot

  1. Bevölkerungsstatistik 30. Juni 2009 Archived 2013. gada 14. novembrī, Wayback Machine vietnē., Landesverwaltung Liechtenstein.
  2. Key Figures for Liechtenstein Archived 2009. gada 17. septembrī, Wayback Machine vietnē., Landesverwaltung Liechtenstein.
  3. World Development Indicators, Pasaules Banka. Piezīme: aprēķinos izmantots Šveices pirktspējas paritātes indikators un oficiālais valūtas kurss.
  4. «Human Development Report 2010». United Nations. 2010. Skatīts: 2010. gada 4. novembris.
  5. CIA - The World Factbook - Country Comparison :: GDP - per capita (PPP)