Tautu Savienība

Tautu Savienības vēsturiskais nams (Palais des Nations) Ženēvā

Šis raksts ir par organizāciju. Par sporta turnīru skatīt rakstu UEFA Nāciju līga.

Tautu Savienība jeb Nāciju Līga (angļu: League of Nations, franču: Société des Nations, spāņu: Sociedad de Naciones) bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919. līdz 1920. gadam Versaļas līguma rezultātā. Oficiālās valodas Tautu Savienībā bija franču, angļu un spāņu valoda. Tika izskatīts arī variants par Savienības valodu noteikt esperanto. Tautu Savienībai arī netika noteikts oficiālais karogs un logo, jo dalībvalstis Savienības pastāvēšanas laikā nespēja par to vienoties. Par Tautu Savienības tiešu pēcteci var uzskatīt Apvienoto Nāciju Organizāciju.

No 1934. gada 28. septembra līdz 1935. gada 23. februārim tajā bija 58 dalībvalstis, kas bija lielākais skaits Savienības pastāvēšanas laikā. Savienības mērķi bija vispārēja atbruņošanās, iespējamo karu novēršana, izmantojot kolektīvo drošību, konfliktu atrisināšana sarunu ceļā, atteikšanās no slepenās diplomātijas un globāla dzīves kvalitātes uzlabošana. Savienībai nebija savu bruņoto spēku, tamdēļ tā bija atkarīga no lielvalstīm, lai spētu realizēt savus mērķus, piemēram, lai uzturētu ekonomiskās sankcijas vai arī veiktu sankcijas pret valstīm, kas uzsākušas agresiju. Savukārt lielvalstis īpaši nevēlējās sniegt savu atbalstu šajā jautājumā. Tādēļ praksē tika izmantota tikai viena veida sankcija — izslēgšana no Tautu Savienības. Ass valstis Vācija un Japāna izstājās 1933. gadā, bet PSRS sakarā ar agresiju pret Somiju tika izslēgta 1939. gadā. Tuvojoties Otrā pasaules kara sākumam, Tautu Savienība parādīja savu nespēju efektīvi ietekmēt notikumus, un faktiski izjuka. Formāli Tautu Savienība pastāvēja līdz 1946. gadam, kad speciāli tika sasaukta asambleja, kurā tā iekļāvās ANO.

Latvija Tautu Savienībā tika uzņemta 1921. gada 22. septembrī un formāli palika tās dalībvalsts līdz savienības likvidēšanai 1946. gadā. No 1936. līdz 1939. gadam Latvija bija viena no Tautu Savienības Padomes loceklēm (Nonpermanent Member of the Council), 1938. gadā Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters tika ievēlēts par Tautu Savienības 101. sesijas priekšsēdētāju.

Tautu Savienības dalībvalstis

Dibinātājvalstis

Dibinātājvalstis bija 32 Pirmā pasaules kara sabiedrotās valstis, kas parakstīja Versaļas vienošanos, kā arī vairākas britu domīnijas un neitrālās valstis:

• Britu impērija:
  • Apvienotā Karaliste
  • Austrālija
  • Britu Indija
  • Dienvidāfrika
  • Jaunzēlande
  • Kanāda

• Beļģija (okupēta 1940. gadā)
• Francija (daļēji okupēta un sadalīta 1940. gadā, Višī Francijas izstājās 1941. gadā)
• Itālija (izstājās 1937. gadā)
• Japāna (izstājās 1933. gadā)

• Argentīna (izstājās 1921. gadā, atpakaļ uzņemta 1933. gadā)
• Bolīvija
• Brazīlija (izstājās 1926. gadā)
• Čehoslovākija (anektēta un sadalīta 1939. gadā)
• Čīle (izstājās 1938. gadā)
• Dānija (okupēta 1940. gadā)
• Grieķija (okupēta 1940. gadā)
• Gvatemala (izstājās 1936. gadā)
• Haiti (izstājās 1942. gadā)
• Hondurasa (izstājās 1936. gadā)
• Kuba
• Libērija
• Ķīnas Republika (daļēji okupēta 1937. gadā)
• Nikaragva (izstājās 1936. gadā)
• Nīderlande (okupēta 1940. gadā)
• Norvēģija (okupēta 1940. gadā)
• Panama
• Peru (izstājās 1939. gadā)
• Polija (okupēta 1939. gadā)
• Dienvidslāvija (tolaik Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste, okupēta un sadalīta 1940. gadā)
• Taizeme (tolaik Siāma)
• Paragvaja (izstājās 1935. gadā)
• Irāna (tolaik Persija, okupēta un sadalīta 1941. gadā)
• Portugāle
• Rumānija
• Salvadora (izstājās 1937. gadā)
• Spānija (izstājās 1939. gadā)
• Šveice
• Urugvaja
• Zviedrija

Vēlāk uzņemtās valstis

• Afganistāna (1934)
• Albānija (1920. gadā, anektēta 1939. gadā)
• Austrija (1920. gadā, anektēta 1938. gadā)
• Bulgārija (1920)
• Dominikāna (1924)
• Ekvadora (1934)
• Etiopija (tolaik Abesīnija 1923. gadā, okupēta 1936. gadā)
• Ēģipte (1937)
• Igaunija (1921. gadā, okupēta 1940. gadā)
• Irāka (1932. gadā, okupēta 1941. gadā)
• Īrija (1923)
• Kostarika (1920. gadā, izstājās 1925. gadā)
• Latvija (1921. gadā, okupēta 1940. gadā)
• Lietuva (1921. gadā, okupēta 1940. gadā)
• Luksemburga (1920. gadā, okupēta 1940. gadā)
• Meksika (1931. gadā)
• PSRS (1934. gadā, izslēgta 1939. gadā)
• Somija (1920. gadā, daļēji okupēta 1940. gadā)
• Turcija (1932)
• Ungārija (1922. gadā, izstājās 1939. gadā)
• Vācija (1926. gadā, izstājās 1933. gadā)

Tautu Savienības dalībvalstu izmaiņas 1920.-1945. gadā.

  Dalībvalstis

  Dalībvalstu kolonijas

  Tautu Savienības mandātteritorijas

  Citas valstis

  Citu valstu kolonijas

Padomes locekles

Periods	Pastāvīgās locekles	Nepastāvīgās locekles
1920–1926	Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna	Beļģija (1920–1927), Brazīlija (1920–1928), Ķīna (1920–1923), Čehoslovākija (1923–1927), Grieķija (1920), Spānija (1920–1926), Zviedrija (1923–1926), Urugvaja (1923–1926)
1926–1933	Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Vācija	Kanāda (1927–1930), Čīle (1926–1929), Ķīna (1926–1928, 1931–1934), Kolumbija (1926–1928), Kuba (1927–1930), Čehoslovākija (1932–1935), Salvadora (1926), Somija (1927–1930), Gvatemala (1930–1933), Irāna (1928–1931), Īrija (1930–1933), Meksika (1932–1935), Nīderlande (1926–1928), Norvēģija (1930–1933), Panama (1931–1934), Peru (1929–1932), Polija (1926–1939), Rumānija (1926–1929), Spānija (1928–1937), Venecuēla (1928–1931), Dienvidslāvija (1929–1932)
1933–1934	Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija	Argentīna (1933–1936), Austrālija (1933–1936), Dānija (1933–1936), Portugāle (1933–1936)
1934–1937	Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Padomju Savienība	Bolīvija (1936–1939), Čīle (1934–1937), Ķīna (1936), Ekvadora (1935–1938), Latvija (1936–1939), Jaunzēlande (1936–1939), Zviedrija (1936–1939), Turcija (1934–1937)
1937–1939	Apvienotā Karaliste, Francija, Padomju Savienība	Beļģija (1937–1940), Dominikāna (1938–1939), Grieķija (1938–1939), Irāna (1937–1939), Peru (1937–1939), Rumānija (1935–1939), Dienvidslāvija (1938–1939)
1939–1946	Apvienotā Karaliste, Francija	Ēģipte (1939), Dienvidāfrika (1939)