Tautu Savienība
Tautu Savienība jeb Nāciju Līga (angļu: League of Nations, franču: Société des Nations, spāņu: Sociedad de Naciones) bija globāla starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919. līdz 1920. gadam Versaļas līguma rezultātā. Oficiālās valodas Tautu Savienībā bija franču, angļu un spāņu valoda. Tika izskatīts arī variants par Savienības valodu noteikt esperanto. Tautu Savienībai arī netika noteikts oficiālais karogs un logo, jo dalībvalstis Savienības pastāvēšanas laikā nespēja par to vienoties. Par Tautu Savienības tiešu pēcteci var uzskatīt Apvienoto Nāciju Organizāciju.
- Šis raksts ir par organizāciju. Par sporta turnīru skatīt rakstu UEFA Nāciju līga.
No 1934. gada 28. septembra līdz 1935. gada 23. februārim tajā bija 58 dalībvalstis, kas bija lielākais skaits Savienības pastāvēšanas laikā. Savienības mērķi bija vispārēja atbruņošanās, iespējamo karu novēršana, izmantojot kolektīvo drošību, konfliktu atrisināšana sarunu ceļā, atteikšanās no slepenās diplomātijas un globāla dzīves kvalitātes uzlabošana. Savienībai nebija savu bruņoto spēku, tamdēļ tā bija atkarīga no lielvalstīm, lai spētu realizēt savus mērķus, piemēram, lai uzturētu ekonomiskās sankcijas vai arī veiktu sankcijas pret valstīm, kas uzsākušas agresiju. Savukārt lielvalstis īpaši nevēlējās sniegt savu atbalstu šajā jautājumā. Tādēļ praksē tika izmantota tikai viena veida sankcija — izslēgšana no Tautu Savienības. Ass valstis Vācija un Japāna izstājās 1933. gadā, bet PSRS sakarā ar agresiju pret Somiju tika izslēgta 1939. gadā. Tuvojoties Otrā pasaules kara sākumam, Tautu Savienība parādīja savu nespēju efektīvi ietekmēt notikumus, un faktiski izjuka. Formāli Tautu Savienība pastāvēja līdz 1946. gadam, kad speciāli tika sasaukta asambleja, kurā tā iekļāvās ANO.
Latvija Tautu Savienībā tika uzņemta 1921. gada 22. septembrī un formāli palika tās dalībvalsts līdz savienības likvidēšanai 1946. gadā. No 1936. līdz 1939. gadam Latvija bija viena no Tautu Savienības Padomes loceklēm (Nonpermanent Member of the Council), 1938. gadā Latvijas ārlietu ministrs Vilhelms Munters tika ievēlēts par Tautu Savienības 101. sesijas priekšsēdētāju.
Tautu Savienības dalībvalstisLabot
DibinātājvalstisLabot
Dibinātājvalstis bija 32 Pirmā pasaules kara sabiedrotās valstis, kas parakstīja Versaļas vienošanos, kā arī vairākas britu domīnijas un neitrālās valstis:
Beļģija (okupēta 1940. gadā)
Francija (daļēji okupēta un sadalīta 1940. gadā, Višī Francijas izstājās 1941. gadā)
Itālija (izstājās 1937. gadā)
Japāna (izstājās 1933. gadā)
.svg){kind=small}
Argentīna (izstājās 1921. gadā, atpakaļ uzņemta 1933. gadā)
Bolīvija
Brazīlija (izstājās 1926. gadā)
Čehoslovākija (anektēta un sadalīta 1939. gadā)
Čīle (izstājās 1938. gadā)
Dānija (okupēta 1940. gadā)
Grieķija (okupēta 1940. gadā)
Gvatemala (izstājās 1936. gadā)
Haiti (izstājās 1942. gadā)
Hondurasa (izstājās 1936. gadā)
Kuba
Libērija
Ķīnas Republika (daļēji okupēta 1937. gadā)
Nikaragva (izstājās 1936. gadā)
Nīderlande (okupēta 1940. gadā)
Norvēģija (okupēta 1940. gadā)
Panama
Peru (izstājās 1939. gadā)
Polija (okupēta 1939. gadā)
Dienvidslāvija (tolaik Serbu, Horvātu un Slovēņu karaliste, okupēta un sadalīta 1940. gadā)
Taizeme (tolaik Siāma)
Paragvaja (izstājās 1935. gadā)
Irāna (tolaik Persija, okupēta un sadalīta 1941. gadā)
Portugāle
Rumānija
Salvadora (izstājās 1937. gadā)
Spānija (izstājās 1939. gadā)
Šveice
Urugvaja
Zviedrija
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Vēlāk uzņemtās valstisLabot
Afganistāna (1934)
Albānija (1920. gadā, anektēta 1939. gadā)
Austrija (1920. gadā, anektēta 1938. gadā)
Bulgārija (1920)
Dominikāna (1924)
Ekvadora (1934)
Etiopija (tolaik Abesīnija 1923. gadā, okupēta 1936. gadā)
Ēģipte (1937)
Igaunija (1921. gadā, okupēta 1940. gadā)
Irāka (1932. gadā, okupēta 1941. gadā)
Īrija (1923)
Kostarika (1920. gadā, izstājās 1925. gadā)
Latvija (1921. gadā, okupēta 1940. gadā)
Lietuva (1921. gadā, okupēta 1940. gadā)
Luksemburga (1920. gadā, okupēta 1940. gadā)
Meksika (1931. gadā)
PSRS (1934. gadā, izslēgta 1939. gadā)
Somija (1920. gadā, daļēji okupēta 1940. gadā)
Turcija (1932)
Ungārija (1922. gadā, izstājās 1939. gadā)
Vācija (1926. gadā, izstājās 1933. gadā)
Padomes loceklesLabot
| Periods | Pastāvīgās locekles | Nepastāvīgās locekles |
|---|---|---|
| 1920–1926 | Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna | Beļģija (1920–1927), Brazīlija (1920–1928), Ķīna (1920–1923), Čehoslovākija (1923–1927), Grieķija (1920), Spānija (1920–1926), Zviedrija (1923–1926), Urugvaja (1923–1926) |
| 1926–1933 | Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Vācija | Kanāda (1927–1930), Čīle (1926–1929), Ķīna (1926–1928, 1931–1934), Kolumbija (1926–1928), Kuba (1927–1930), Čehoslovākija (1932–1935), Salvadora (1926), Somija (1927–1930), Gvatemala (1930–1933), Irāna (1928–1931), Īrija (1930–1933), Meksika (1932–1935), Nīderlande (1926–1928), Norvēģija (1930–1933), Panama (1931–1934), Peru (1929–1932), Polija (1926–1939), Rumānija (1926–1929), Spānija (1928–1937), Venecuēla (1928–1931), Dienvidslāvija (1929–1932) |
| 1933–1934 | Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija | Argentīna (1933–1936), Austrālija (1933–1936), Dānija (1933–1936), Portugāle (1933–1936) |
| 1934–1937 | Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Padomju Savienība | Bolīvija (1936–1939), Čīle (1934–1937), Ķīna (1936), Ekvadora (1935–1938), Latvija (1936–1939), Jaunzēlande (1936–1939), Zviedrija (1936–1939), Turcija (1934–1937) |
| 1937–1939 | Apvienotā Karaliste, Francija, Padomju Savienība | Beļģija (1937–1940), Dominikāna (1938–1939), Grieķija (1938–1939), Irāna (1937–1939), Peru (1937–1939), Rumānija (1935–1939), Dienvidslāvija (1938–1939) |
| 1939–1946 | Apvienotā Karaliste, Francija | Ēģipte (1939), Dienvidāfrika (1939) |
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tautu Savienība.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas ieraksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis ieraksts (franciski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |