Pnompeņa

Pnompeņa
Pnompeņa;
	Galvaspilsēta
ភ្នំពេញ
	; Emblēma
	; Emblēma
	Pnompeņa
	Koordinātas: 11°33′N 104°55′E / 11.550°N 104.917°EKoordinātas: 11°33′N 104°55′E / 11.550°N 104.917°E
Valsts	Kambodža
Dibināta	1372. gadā
Galvaspilsēta kopš	1865. gada
Platība
• Kopējā	678,46 km2
Augstums	11,89 m
Iedzīvotāji (2019)
• kopā	2 129 371
• blīvums	2 200/km²
Laika josla	Indoķīnas laiks (UTC+7)
Mājaslapa	www.phnompenh.gov.kh
	Pnompeņa Vikikrātuvē

Pnompeņa (khmeru: ភ្នំពេញ, Phnum Pénh) ir Kambodžas galvaspilsēta un visvairāk apdzīvotā pilsēta, dibināta 1434. gadā. Pēc Francijas atteikšanās no koloniālajām tiesībām pār Kambodžu Pnompeņa ir kļuvusi par valsts attīstītāko pilsētu — tā šobrīd ir valsts politikas, saimniecības, rūpniecības un kultūras centrs.

Franču būvētā un projektētā pilsēta 20. gadsimta sākumā tika uzskatīta par vienu no skaistākajām pilsētām visā Indoķīnas pussalā, to dēvēja par Āzijas pērli. Šobrīd Pnompeņa, Siēmripu, Sihanokvilli un citas Kambodžas pilsētas ir kļuvušas par ļoti populāriem tūrisma galamērķiem, uz kuriem dodas ceļotāji no visas pasaules. Pilsēta atrodas Mekongas krastos, tajā šobrīd dzīvo vairāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju.^[1]

Ģeogrāfija labot šo sadaļu

Pnompeņa atrodas Kambodžas dienvidcentrālajā apgabalā, Kandalas provincē. Pilsēta atrodas Tonlēsāba ezera un Mekongas upes krastos. Upe pilsētu nodrošina ar svaigu ūdeni un resursiem, kas nepieciešami pilsētas ikdienas dzīvei. Pnompeņa un tās apkārtne atrodas līdzenumā, kas bieži mēdz applūst. Lai gan Pnompeņa atrodas 11,89 metrus virs jūras līmeņa, musonu sezonas laikā pilsēta mēdz pārplūst, Mekongas upei izejot no krastiem. Pilsētas ģeogrāfiskās koordinātas ir 11,55° Ziemeļu platums un 104,91667° Austrumu garums, tās kopējā platība sasniedz 678,46 kvadrātkilometrus. Lauksaimniecības vajadzībām izmantojamās zemes ir samērā nedaudz — 34,685 kvadrātkilometri.

Klimats labot šo sadaļu

Pnompeņa atrodas subekvatoriālajā klimata joslā, tai raksturīgs tropiskais klimats. Gaisa temperatūra ir robežās no 22 līdz 35 grādiem pēc Celsija skalas, laikapstākļus ietekmē musonu vēji. Dienvidrietumu musoni valstī ienāk no Siāmas līča un Indijas okeāna, tiem raksturīgi spēcīgi nokrišņi, šāda tipa musonu klimats ir raksturīgs no maija līdz oktobrim. No novembra līdz martam teritorijā valda ziemeļaustrumu musonu vēji, kas sev līdzi nes sausuma sezonu.

Visstiprākās lietus gāzes pilsētā novērojamas septembrī un oktobrī, taču lielākais sausums — janvārī un februārī. Kambodžā raksturīgs divu gadalaiku klimats — lietus sezona un sausuma sezona. Lietus sezonas laikā ir augsta gaisa temperatūra un gaisa mitrums, sausajā sezonā temperatūra var krasi samazināties, līdz par 22 grādiem.

Pilsētas adminstratīvais iedalījums labot šo sadaļu

Pnompeņas province ir 678,46 kvadrātkilometrus liela, tai ir piešķirts galvaspilsētas statuss, taču tajā pašā laikā tā darbojas tāpat kā pārējās Kambodžas provinces. Province ir sadalīta 12 apgabalos, kas tiek saukti par khaniem. Visi khani atrodas tiešā Pnompeņas pakļautībā. Pilsētu un tās provinci vada gubernators, kas vienlaikus pilda dažādas funkcijas, piemēram, uzrauga militārās un kārtības policijas darbību. Otra augstākā pilsētas amatpersona — pirmais vicegubernators, tālāk seko vēl 5 vicegubernatori. Pilsētā ir 27 administratīvie reģioni.^[2]

Demogrāfija labot šo sadaļu

Pnompeņa, gluži tāpat kā lielākā daļa Āzijas valstu galvaspilsētu, ir ļoti blīvi apdzīvota, iedzīvotāju blīvums sasniedz 2200 iedzīvotājus uz vienu kvadrātkilometru. Vidēji gada laikā iedzīvotāju skaits pilsētā pieaug par 3,92%. Pieaugums ir vērojams jau kopš 1979. gada. Lai sekmētu pilsētas infrastruktūras attīstību, tās teritorija ik gadu kļūst lielāka. Pnompeņu galvenokārt apdzīvo kambodžieši jeb khmeri, viņu skaits sastāda 90% no visiem pilsētas iedzīvotājiem. Lielākās mazākumtautības, gluži tāpat kā citviet Kambodžā, ir ķīnieši, vjetnamieši, taizemieši un čami. Valdošā reliģija pilsētā ir budisms, to ikdienā praktizē gandrīz 90% pilsētas iedzīvotāju. Čami jau vairākus gadsimtus praktizē islāmu, tāpat pieaug kristietības izplatība, kas pēc Sarkano khmeru genocīda pret Kambodžas tautu tika praktiski iznīcināta. Pilsētā plaši tiek lietotas svešvalodas — angļu un franču valoda. Graustu rajonos 2012. gada beigās dzīvoja 105 771 iedzīvotājs.^[3]

Saimniecība labot šo sadaļu

Pnompeņa ir Kambodžas saimnieciskais centrs, kas dod lielu pienesumu kopējam valsts budžetam. Saimniecībai attīstoties, ir izveidojies ekonomiskais burbulis. Pilsētā arvien vairāk parādās jaunas viesnīcas, restorāni, bāri, augstceltnes un smalkas rezidences. Pilsētas ekonomiku galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmēji. Pēdējos gados vērojams nekustamo īpašumu jomas uzplaukums, strauji palielinās īpašumu cenas. Lielu pienesumu pilsētas ekonomikai nes tūristi, pilsētā tiek atvērti ieprirkšanās centri un vietas, kuras apmeklēt tūristiem. Pnompeņa kopā ar Sijemrīpu ir kļuvušas par populārākajiem Kambodžas tūrisma galamērķiem. Saskaņā ar Pasaules tūrisma komisijas datiem tūrisms veido 17,5% no valsts iekšzemes kopprodukta, 2009. gadā tūrisma nozarē strādāja 13,7% darbspējas vecuma cilvēku, līdz ar to tūrisma nozarē ir Kambodžas lielākā nodarbinātība.

Pnompeņas pilsētplānošanas nodaļa plāno veidot jaunus uzlabojumus, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu un attīstītu Pnompeņas saimniecību. Pilsētā plāno būvēt augstceltnes, kas atradīsies netālu no upju un ezeru krastiem. Tāpat ieplānots veidot jaunus autoceļus, attīstīt dzelzceļa infrastruktūru un rakt jaunus kanālus.

Kultūra labot šo sadaļu

Kambodžas Valsts muzejs

Pnompeņas iedzīvotāji ir īpaši ar to, ka runā khmeru dialektā. Šajā dialektā runājošos pārējie valsts iedzīvotāji mēdz saukt par "slinkajiem runātājiem" tā iemesla dēļ, ka valodas plūdums ir ļoti lēns un vārdi tiek stiepti jo īpaši plaši. Pnompeņas pilsēta ir zināma ar to, ka tā atstājusi lielu iespaidu uz Jauno khmeru arhitektūras virzienu. Tāpat pilsēta pazīstama ar savu īpašo ēdienu — Pnompeņas ka tieu, nūdeļu un rīsu zupu, kas pieejama gan kafejnīcās un restorānos, kas paredzēti tūristiem, gan uz ielas atrodamajās ēstuvēs. Visvairāk apmeklētie muzeji ir Valsts muzejs, kas ir lielākais vēstures un arheoloģijas muzejs visā valstī, un Tuolslengas genocīda muzejs, kas ierīkots agrākajā Sarkano khmeru cietumā.

Kambodžiešu jaunais gads labot šo sadaļu

Aprīļa vidū Pnompeņā svin kambodžiešu Jaungadu, kas kļuvis ārkārtīgi populārs galvenokārt tūristu vidū. Viena no tradīcijām ir ūdens mešana uz visām pusēm. Jaungada datumi ik gadu mēdz mainīties, taču katru gadu svētki ilgst vismaz trīs dienas. Svinībās atzīmē jaunā gada iestāšanos pēc seno khmeru kalendāra un visu grūtību atstāšanu iepriekšējā gadā.

Ūdens festivāls labot šo sadaļu

Ik gadu novembrī notiek lielākais Pnompeņas festivāls, Bon Om Thook ūdens festivāls, kurā cilvēki pasakās upes tecējumam. Svētki ilgst trīs dienas, pilsētā notiek uguņošana, krāsainu laivu sacensības, koncerti un dažādi ēdienu festivāli. Laivu sacensību pirmsākumi meklējami seno khmeru laikos, kad tajās demonstrēja savas flotes varenību.

Vesakha labot šo sadaļu

Šie svētki ir tradicionāli budisma svētki, kurus svin ļaudis visā Kambodžā. Reizēm šī diena tiek dēvēta par Budas dzimšanas dienu, lai gan patiesībā šī diena simbolizē gan Budas dzimšanu, gan apgaismību, gan nāvi.