2024. gads

2024. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	2024; MMXXIV
Ab urbe condita	2777
Armēņu kalendārs	1473; ԹՎ ՌՆՀԳ
Asīriešu kalendārs	6774
Bahāju kalendārs	180—181
Bengāliešu kalendārs	1431
Berberu kalendārs	2974
Budistu kalendārs	2568
Birmiešu kalendārs	1386
Bizantiešu kalendārs	7532—7533
Ķīniešu kalendārs	癸卯年 (Ūdens trusis); 4720 vai 4660; — līdz —; 甲辰年 (Koka drakons); 4721 vai 4661
Koptu kalendārs	1740—1741
Etiopu kalendārs	2016—2017
Ebreju kalendārs	5784—5785
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2080—2081
- Shaka Samvat	1946—1947
- Kali Juga	5125—5126
Holocēna kalendārs	12024
Igbo kalendārs	1024—1025
Irānas kalendārs	1402—1403
Islāma kalendārs	1445—1446
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4357
UNIX laiks	1704067200—1735689599
	Šī kaste: skatīt; diskusija; labot;

2024. gada citi notikumi
	Latvija
	Laikapstākļi Latvijā
	Sports
	Kino
	Kosmonautika

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade; 3. tūkstošgade; 4. tūkstošgade;
Gadsimti:	20. gadsimts; 21. gadsimts; 22. gadsimts;
Desmitgades:	2010 – 2019; 2020 – 2029; 2030 – 2039;
Gadi:	2021; 2022; 2023; 2024; 2025; 2026; 2027;

2024. gads (MMXXIV) ir garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sāksies pirmdienā.

Notikumi

Janvāris

1. janvāris:
- Par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Beļģija, nomainot Spāniju.
- Ēģipte, Irāna, Etiopija, Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti uzņemtas BRICS.
- Arcahas Republika formāli iekļauta Azerbaidžānas Kalnu Karabahas reģionā.
- Japānas rietumkrastu satricināja 7,8 magnitūdes spēcīga zemestrīce.^[1]
- Igaunijā legalizētas viendzimuma laulības.
- Volta Disneja animācijas filmai "Tvaikonis Villijs", kā arī divām citām Mickey Mouse filmām, kas iznāca 1928. gadā, beidzās autortiesību aizsardzības termiņš.
13. janvāris — notika 2024. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanās, kurās, iegūstot 40,05% balsu, uzvarēja Lai Čingte.^[2]
14. janvāris — Dānijas karaliene Margrēte II nodeva troni savam vecākajam dēlam Frederikam X.
15. janvāris — Par Gvatemalas prezidentu kļuva Bernardo Arevalo.
19. janvāris — Japāna kļuva par piekto valsti, kurai ir izdevies sekmīgi nolaist uz Mēness nolaižamo aparātu SLIM.
28. janvāris — Somijā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta.

Februāris

11. februāris — Somijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Par prezidentu ievēlēts Aleksanders Stubs.
29. februāris — Izraēla—Hamās karš: Izraēlas Aizsardzības armija atklāja ugunu pret civiliedzīvotājiem Gazas pilsētā, nogalinot vairāk nekā 100 cilvēkus.

Marts

7. marts — Zviedrija kļuva par NATO dalībvalsti.
10. marts — Portugālē notika parlamenta vēlēšnas, kurās uzvarēja Sociāldemokrātiskā partija.
11. marts — Haiti pagaidu premjerministrs un prezidents Ariels Anrī paziņoja par atkāpšanos no amatiem sakarā ar pieaugušajiem bandu izraisītajiem nemieriem.
13. marts — Eiropas Savienība apstiprināja pirmo mākslīgā intelekta regulēšanas aktu pasaulē.
17. marts — Krievijā notika prezidenta vēlēšanas. Par Krievijas prezidentu atkārtoti ievēlēts Vladimirs Putins.
22. marts — Krievijā notika terorakts koncertzālē "Crocus City Hall", kad vismaz pieci uzbrucēji sāka šaut pūlī un aizdedzināja ēku, nogalinot vismaz 144 cilvēkus un vairāk nekā 182 ievainojot.
23. marts — Notika Slovākijas prezidenta vēlēšanas, kuru otrā kārta ir paredzēta 6. aprīlī, jo neviens kandidāts nesaņēma balsu vairākumu.
26. marts — ASV pilsētā Baltimorā pēc sadursmes ar kravas kuģi no Singapūras sabruka Frānsisa Skota Kī tilts.^[3]
31. marts:
- Ukrainā bija plānotas prezidenta vēlēšanas, taču tās nevarēja notikt, kamēr ir izsludināts karastāvoklis.
- Bulgārija un Rumānija kļuva par daļējām Šengenas zonas dalībvalstīm.

Aprīlis

1. aprīlis — Izraēla bombardēja Irānas vēstniecību Damaskā, starp citiem nogalinot arī Irānas Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki", kas atbildīga par Irānas ārvalstu operācijām, ģenerāli Mohammadu Reza Zahedi.
6. aprīlis — Slovākijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurā uzvarēja Peters Pelegrīni.
8. aprīlis — Klusā okeāna vidējā daļā, Meksikas ziemeļos, ASV austrumu un centrālajā daļā, Kanādas dienvidaustrumos un Atlantijas okeāna ziemeļu daļā bija vērojams Saules aptumsums.
13. aprīlis — Irāna sāka atbildes triecienus pret Izraēlu pēc tam, kad Izraēla šā mēneša sākumā bombardēja Irānas vēstniecību Damaskā.
16. aprīlis:
- Kopenhāgenā, Dānijā, ugunsgrēks nopostīja vēsturisko 17. gadsimta biržas ēku Børsen.
- Plūdi Persijas līča valstīs: Persijas līcī spēcīgas lietusgāzes izraisīja pēkšņus plūdus, kuros gāja bojā vismaz 32 cilvēki.^[4]
19. aprīlis — Izraēla veica gaisa triecienus pret Irānu, reaģējot uz Irānas uzbrukumu Izraēlai pirms dažām dienām.

Maijs

7. maijs — 11. maijs — Zviedrijas pilsētā Malmē notika Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja Nemo no Šveices ar dziesmu The Code.
12. maijs — Lietuvā notika prezidenta vēlēšanu 1. kārta.
15. maijs — Slovākijas pilsētā Handlovā pēc valdības sēdes tika sašauts Slovākijas premjerministrs Roberts Fico.^[5]
19. maijs — Irānas ziemeļos avarēja Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī helikopters.^[6]
30. maijs — Bijušais ASV prezidents Donalds Tramps tika atzīts par vainīgu 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar klusēšanas naudas maksāšanu pornozvaigznei Stormijai Danielsai, kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kas ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.

Jūnijs

1. jūnijs — Islandē notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Halla Tomasdotira.
2. jūnijs — Meksikā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Klaudija Šeinbauma, tādējādi kļūstot par pirmo valsts vadītāju sievieti Meksikas vēsturē.^[7]
6. jūnijs — 9. jūnijs — notika 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
9. jūnijs — Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu izsludināšanu.
12. jūnijs — ANO pēc pirmās izmeklēšanas atzina, ka gan Izraēla, gan Hamās ir pastrādājuši kara noziegumus pēc 2023. gada 7. oktobra uzbrukuma.
no 14. jūnija līdz 14. jūlijam — Vācijā notika 2024. gada Eiropas čempionāts futbolā, kurā uzvarēja Spānijas izlase, finālā ar 2:1 pieveicot Angliju.^[8]
23. jūnijs:
- Luksemburgas lielhercogs Anrī paziņoja, ka oktobrī piešķirs reģenta statusu savam dēlam kroņprincim Gijomam.
- Divos koordinētos uzbrukumos Dagestānas pilsētās Mahačkalā un Derbentā tika nogalināti 28 cilvēki.
26. jūnijs — Bolīvijā notika neveiksmīgs valsts apvērsums.

Jūlijs

1. jūlijs — par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Ungārija, nomainot Beļģiju.
4. jūlijs — Apvienotajā Karalistē notika vispārējās vēlēšanas, kurās uzvarēja Leiboristu partija.
5. jūlijs — par jauno Apvienotās Karalistes premjerministru kļuva Kīrs Stārmers.
13. jūlijs — 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas: notika atentāta mēģinājums pret Republikāņu kandidātu Donaldu Trampu, kuru apšaudē vēlēšanu kampaņas mītiņā Pensilvānijas štata Batleras pilsētā, ievainoja ausī.^[9]
15. jūlijs — notika Ruandas prezidenta vēlēšanās, kurās esošo prezidentu Polu Kagame pārvēlēja uz ceturto amata termiņu.^[10]
19. jūlijs — notika globāli datorsistēmu darbības pārtraukumi, kas visā pasaulē ietekmēja dažādu uzņēmumu un organizāciju darbu. Notikušā vaininieks bija kiberdrošības uzņēmums CrowdStrike.^[11]
21. jūlijs — 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas: amatā esošais Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džo Baidens paziņoja par izstāšanos no nākamā ASV prezidenta amata priekšvēlēšanu cīņas.^[12]
26. jūlijs — 11. augusts — Parīzē notika 2024. gada vasaras olimpiskās spēles.
30. jūlijs — daudzviet Apvienotajā Karalistē izcēlās nemieri pēc trīs meiteņu noduršanas Sautportā, Anglijas ziemeļos.^[13]
31. jūlijs — Irānas galvaspilsētā Teherānā uzbrukumā nogalināts palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" politiskais līderis Ismails Hanija.^[14]

Augusts

1. augusts — 2024. gada Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem: Ankarā, Esenbogas lidostā notika lielākajā gūstekņu apmaiņā starp ASV un Krieviju kopš aukstā kara beigām, kopā tika izdoti un atbrīvoti 26 ieslodzītie.^[15]
5. augusts — Bangladešas premjerministre Hasīna Vazeda paziņoja par atkāpšanos no amata, reaģējot uz plašiem protestiem, kuros dzīvību līdz šim bija zaudējuši vismaz 280 cilvēki.^[16]
15. augusts — Pasaules Veselības organizācija izsludināja starptautisku ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā saistībā ar jauna pērtiķu baku varianta izplatību Āfrikā.^[17]
17. augusts — topošajā Indonēzijas galvaspilsētā Nusantarā pirmo reizi tik svinēta Indonēzijas Neatkarības diena.
28. augusts — 8. septembris — Parīzē notika 2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles.

Septembris

12. septembris — amerikāņu miljardieris Džēreds Aizekmens, kļuva par pirmo kosmosa tūristu, kurš veicis iziešanu kosmosā.^[18]
26. septembris — ASV dienvidaustrumus štatos plosījās viesuļvētra Helēna, kuras dēļ dzīvību zaudēja vairāk nekā 220 cilvēki.^[19]
30. septembris — Lielbritānijā slēdza pēdējo ogļu elektrostaciju, tādējādi Lielbritānija kļuva par pirmo G7 valsti, kas atteikusies no ogļu izmantošanas elektrības ražošanā.^[20]^[21]

Oktobris

1. oktobris:
- Naktī Izraēlas karaspēks iegāja Libānas dienvidos, uzsākot karadarbību pret teroristisko grupējumu Hezbollah.
- Irāna uzbruka Izraēlai ar ballistiskajām raķetēm, reaģējot uz Izraēlas ofensīvu pret Hezbollah Libānā.
- Japānas parlaments premjerministra amatā ievēlēja valdošās Liberāldemokrātiskās partijas vadītāju un bijušo aizsardzības ministru Sigeru Isibu.^[22]
6. oktobris — Kazahstānā notika referendums par atomelektrostacijas būvniecību, kurā 71% no saņemtajām balsīm bija par projektu, bet — 26% bija pret.^[23]
13. oktobris — Lietuvā notika Seima vēlēšanu pirmā kārta.^[24]
16. oktobris — Rafahā tika nogalināts "Hamās" vadonis Jahja Sinvars.^[25]
20. oktobris — Moldovā notika prezidenta vēlēšanu pirmā kārta un konstitucionālais referendums par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā.^[26]
26. oktobris — Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas.^[27]
27. oktobris:
- Lietuvā notika Seima vēlēšanu otrā kārta.^[28]
- Japānā notika parlamenta vēlēšanas.^[29]
29. oktobris—30. oktobris — Spānijas austrumus skāra postoši plūdi, kuros gāja bojā vismaz 200 cilvēki.^[30]

Novembris

3. novembris — par Moldovas prezidenti atkārtoti ievēlēta Maija Sandu.
5. novembris — notika 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas, kurās par ASV prezidentu ievēlēts Donalds Tramps.

Paredzētie notikumi

Miruši

Janvāris

1. janvāris — Niklauss Virts (Niklaus Wirth), šveiciešu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
2. janvāris:
- Sālahs el Arūri (صالح العاروري), palestīniešu terorists, viens no Hamās līderiem (dzimis 1966. gadā)
- Cvi Zamirs (צבי זמיר), Izraēlas militārpersona un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1925. gadā)
4. janvāris:
- Glinisa Džonsa (Glynis Johns), angļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1923. gadā)
- Deivids Souls (David Soul), amerikāņu aktieris (dzimis 1943. gadā)
- Kristiāns Olivers (Christian Oliver), vāciešu aktieris (dzimis 1972. gadā)
5. janvāris — Mariu Zagalu (Mário Zagallo), Brazīlijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1931. gadā)
7. janvāris — Francs Bekenbauers (Franz Beckenbauer), Vācijas futbolists un futbola treneris (dzimis 1945. gadā)
9. janvāris — Džeimss Kotaks (James Kottak), amerikāņu bundzinieks (dzimis 1962. gadā)
11. janvāris — Jurijs Solomins (Юрий Соломин), krievu aktieris un režisors (dzimis 1935. gadā)
13. janvāris — Stīvens Leibats (Stephen Laybutt), Austrālijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
14. janvāris — Ļevs Rubinšteins (Лев Рубинштейн), krievu dzejnieks, literatūrkritiķis, publicists un esejists (dzimis 1947. gadā)
16. janvāris — Vaino Veljass (Vaino Väljas), igauņu-padomju partijas un valsts darbinieks, diplomāts (dzimis 1931. gadā)
17. janvāris — Šonesijs Bārbers (Shawnacy Barber), ASV dzimis Kanādas vieglatlēts (dzimis 1994. gadā)
20. janvāris — Normans Džuisons (Norman Jewison), Kanādas kinorežisors, scenārists un kinoproducents (dzimis 1926. gadā)
22. janvāris — Luidži Riva (Luigi Riva), Itālijas futbolists (dzimis 1944. gadā)
23. janvāris:
- Frenks Farians (Frank Farian), vācu dziedātājs un ierakstu producents (dzimis 1941. gadā)
- Melānija (Melanie), amerikāņu dziedātāja un dziesmu autore (dzimusi 1947. gadā)
24. janvāris:
- Karls Andre (Carl Andre), amerikāņu mākslinieks (dzimis 1935. gadā)
- Džese Džeina (Jesse Jane), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1980. gadā)
- N. Skots Momadejs (N. Scott Momaday), amerikāņu un kaiovu rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
- Arno Penziass (Arno Penzias), ASV fiziķis (dzimis 1933. gadā)
28. janvāris — Luiss Tehada (Luis Tejada), panamiešu futbolists (dzimis 1982. gadā)
29. janvāris — Sandra Milo (Sandra Milo), itāļu aktrise un mūziķe (dzimusi 1933. gadā)
30. janvāris — Čita Rivera (Chita Rivera), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1933. gadā)

Februāris

1. februāris:
- Karls Vezerss (Carl Weathers), ASV aktieris, režisors un amerikāņu futbola spēlētājs (dzimis 1948. gadā)
- Mišels Žazī (Michel Jazy), Francijas vieglatlēts (dzimis 1936. gadā)
2. februāris — Viktors Emanuels (Vittorio Emanuele), Itālijas princis (dzimis 1937. gadā)
4. februāris:
- Hāge Geingobs (Hage Geingob), Namībijas prezidents (dzimis 1941. gadā)
- Kurts Hamrins (Kurt Hamrin), zviedru futbolists (dzimis 1934. gadā)
5. februāris — Driss van Agts (Dries van Agt), Nīderlandes politiķis (dzimis 1931. gadā)
6. februāris:
- Džons Brantons (John Bruton), Īrijas politiķis (dzimis 1947. gadā)
- Entonijs Epstains (Anthony Epstein), britu virusologs un patologs (dzimis 1921. gadā)
- Seidzi Odzava (小澤征爾), japāņu diriģents (dzimis 1935. gadā)
- Sevastjans Piņera (Sebastián Piñera), Čīles prezidents, uzņēmējs, ekonomists (dzimis 1949. gadā)
9. februāris — Robērs Badenters (Robert Badinter), Francijas jurists, politiķis un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
10. februāris — Edvards Lovasa (Edward Lowassa), Tanzānijas politiķis (dzimis 1953. gadā)
11. februāris:
- Alens Bards (Allen Bard), ASV ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
- Kelvins Kiptums (Kelvin Kiptum), Kenijas vieglatlēts (dzimis 1999. gadā)
15. februāris — Kegnija Linna Kārtere (Kagney Linn Karter), amerikāņu pornoaktrise (dzimusi 1987. gadā)
16. februāris — Aleksejs Navaļnijs (Алексей Навальный), Krievijas jurists un politiķis (dzimis 1976. gadā)
17. februāris — Juhans Galtungs (Johan Galtung), Norvēģijas politologs, Oslo Miera pētīšanas institūta dibinātājs (dzimis 1930. gadā)
18. februāris — Ira fon Firstenberga (Ira von Fürstenberg), itāļu aristokrāte, aktrise un modes dizainere (dzimusi 1940. gadā)
19. februāris — Jans Asmans (Jan Assmann), vācu ēģiptologs (dzimis 1938. gadā)
20. februāris — Andreass Brēme (Andreas Brehme), vācu futbolists un futbola treneris (dzimis 1960. gadā)
21. februāris:
- Rožērs Gijmēns (Roger Guillemin), Francijas un ASV neirozinātnieks (dzimis 1924. gadā)
- Mišlina Prēla (Micheline Presle), Francijas aktrise (dzimusi 1922. gadā)
22. februāris — Arturs Žorže (Artur Jorge), Portugāles futbolists un treneris (dzimis 1946. gadā)
23. februāris — Vilsons Fitipaldi (Wilson Fittipaldi), Brazīlijas autosportists (dzimis 1943. gadā)
26. februāris — Džeikobs Rotšilds (Jacob Rothschild), britu investīciju baņķieris (dzimis 1936. gadā)
27. februāris:
- Ričards Lūiss (Richard Lewis), ASV komiķis, aktieris un scenārists (dzimis 1947. gadā)
- Ričards Trulijs (Richard Truly), ASV kosmonauts, lidotājs, administrators (dzimis 1937. gadā)
28. februāris — Nikolajs Rižkovs (Никола́й Рыжко́в), krievu un padomju politiķis (dzimis 1929. gadā)
29. februāris:
- Braiens Malrunijs (Brian Mulroney), Kanādas, jurists, uzņēmējs un politiķis, valsts premjerministrs (dzimis 1939. gadā)
- Ali Hasans Mvinji (Ali Hassan Mwinyi), Tanzānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1925. gadā)
- Paolo Tavjāni (Paolo Taviani), itāļu kinorežisors un scenārists (dzimis 1931. gadā)

Marts

1. marts:
- Airisa Apfela (Iris Apfel), ASV uzņēmēja, interjera un modes dizainere (dzimusi 1921. gadā)
- Akira Torijama (鳥山明), Japānas manga mākslinieks (dzimis 1955. gadā)
4. marts — Kess Reiverss (Kees Rijvers), Nīderlandes futbolists (dzimis 1926. gadā)
6. marts — Rims Tumins (Rimas Tuminas), Lietuvas režisors (dzimis 1952. gadā)
18. marts — Tomass Stefords (Thomas Stafford), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1930. gadā)
22. marts — Maikls Emets Volšs (Michael Emmet Walsh), ASV aktieris (dzimis 1935. gadā)
23. marts — Mauricio Pollīni (Maurizio Pollini), Itālijas pianists un diriģents (dzimis 1942. gadā)
31. marts — Barbara Raša (Barbara Rush), ASV aktrise (dzimusi 1927. gadā)

Aprīlis

1. aprīlis — Mohammads Reza Zahedi (محمدرضا زاهدی), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
2. aprīlis:
- Džons Bārts (John Barth), ASV rakstnieks (dzimis 1930. gadā)
- Marīze Kondē (Maryse Condé), Francijas rakstniece (dzimusi 1934. gadā)
8. aprīlis — Pīters Higss (Peter Higgs), britu fiziķis (dzimis 1929. gadā)
9. aprīlis — Vladimirs Aksjonovs (Владимир Аксёнов), krievu kosmonauts (dzimis 1935. gadā)
10. aprīlis — O. Dž. Simpsons (O. J. Simpson), ASV futbolists, aktieris un kriminālnoziedznieks (dzimis 1947. gadā)
12. aprīlis — Roberto Kavalli (Roberto Cavalli), Itālijas modes dizaineris (dzimis 1940. gadā)
18. aprīlis — Dikijs Betss (Dickey Betts), ASV mūziķis (dzimis 1943. gadā)
19. aprīlis — Muhameds Fāriss (محمد أحمد فارس‎), Sīrijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1951. gadā)
28. aprīlis — Viljams Kellijs (William Calley), ASV virsnieks, Vjetnamas kara dalībnieks (dzimis 1943. gadā)
30. aprīlis — Pols Osters (Paul Auster), ASV rakstnieks (dzimis 1947. gadā)

Maijs

5. maijs:
- Bernards Hills (Bernard Hill), britu aktieris (dzimis 1944. gadā)
- Sesars Luiss Menoti (César Luis Menotti), Argentīnas futbolists un treneris (dzimis 1938. gadā)
10. maijs — Džeimss Heriss Simonss (James Harris Simons), ASV matemātiķis, uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1938. gadā)
13. maijs — Alise Manro (Alice Munro), Kanādas rakstniece (dzimusi 1931. gadā)
16. maijs — Debnijs Kolmens (Dabney Coleman), ASV aktieris (dzimis 1932. gadā)
19. maijs:
- Ebrāhīms Raisī (ابراهیم رئیسی), Irānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1960. gadā)
- Hoseins Amīrs Abdollahjāns (حسین امیرعبداللهیان), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1964. gadā)
21. maijs — Jans Kačmareks (Jan Kaczmarek), poļu komponists (dzimis 1953. gadā)
22. maijs — Deivids Vilkijs (David Wilkie), Apvienotās Karalistes peldētājs (dzimis 1954. gadā)
27. maijs — Bills Voltons (Bill Walton), ASV basketbolists (dzimis 1952. gadā)
30. maijs — Drū Gordons (Drew Gordon), ASV basketbolists (dzimis 1990. gadā)
31. maijs — Roberts Piktons (Robert Pickton), Kanādas sērijveida slepkava (dzimis 1949. gadā)

Jūnijs

1. jūnijs — Filips Leruā (Philippe Leroy), franču aktieris (dzimis 1930. gadā)
3. jūnijs — Brigite Bīrleina (Brigitte Bierlein), Austrijas juriste un politiķe (dzimusi 1949. gadā)
7. jūnijs — Viljams Enderss (William Anders), ASV kosmonauts (dzimis 1933. gadā)
10. jūnijs — Sauloss Čilima (Saulos Chilimas), Malāvijas ekonomists un politiķis (dzimis 1973. gadā)
11. jūnijs — Fransuāza Ardi (Françoise Hardy), Francijas dziedātāja un aktrise (dzimusi 1944. gadā)
12. jūnijs — Džerijs Vests (Jerry West), ASV basketbolists, treneris un funkcionārs (dzimis 1938. gadā)
15. jūnijs — Kevins Kempbels (Kevin Campbell), Anglijas futbolists un televīzijas komentētājs (dzimis 1970. gadā)
16. jūnijs — Bobs Šuls (Bob Schul), ASV vieglatlēts (dzimis 1937. gadā)
18. jūnijs:
- Anuka Emē (Anouk Aimée), Francijas aktrise (dzimusi 1932. gadā)
- Villijs Meiss (Willie May), ASV beisbolists (dzimis 1931. gadā)
20. jūnijs — Donalds Saterlends (Donald Sutherland), Kanādas aktieris (dzimis 1935. gadā)
28. jūnijs — Mohameds Osmans Džavari (Maxamed Cismaan Jawaari), Somālijas jurists un politiķis (dzimis 1945. gadā)

Jūlijs

1. jūlijs:
- Žaks Freitāgs (Jacques Freitag), Dienvidāfrikas vieglatlēts (dzimis 1982. gadā)
- Ismails Kadare (Ismail Kadare), albāņu rakstnieks (dzimis 1936. gadā)
10. jūlijs — Džo Engls (Joe Engle), ASV astronauts (dzimis 1932. gadā)
11. jūlijs — Šellija Divāla (Shelley Duvall), ASV aktrise, producente, rakstniece un dziedātāja (dzimusi 1949. gadā)
13. jūlijs:
- Muhameds Deifs (محمد الضيف), palestīniešu terorists (dzimis 1965. gadā)
- Šennena Dohertija (Shannen Doherty), ASV aktrise (dzimusi 1971. gadā)
19. jūlijs
- Šeila Džeksone Lī (Sheila Jackson Lee), ASV juriste un politiķe (dzimusi 1950. gadā)
- Irina Fariona (Ірина Фаріон), Ukrainas valodniece un politiķe (dzimusi 1964. gadā)
27. jūlijs — Edna O'Braiena (Edna O'Brien), īru rakstniece (dzimusi 1930. gadā)
29. jūlijs — Jozefs Šmidts (Józef Szmidt), Polijas vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
30. jūlijs — Fuads Šukrs (فؤاد شكر), Libānas izcelsmes terorists, viens no Hezbollah līderiem (dzimis 1961. vai 1962. gadā)
31. jūlijs — Ismails Hanija (إسماعيل هنية), palestīniešu politiķis, Hamās politiskais līderis (dzimis 1962. vai 1963. gadā)

Augusts

2. augusts — Valters Ortmans (Walter Orthmann), Brazīlijas tekstila uzņēmuma darbinieks (dzimis 1922. gadā)
4. augusts — Li Džendao (李政道, Tsung-Dao Lee), Ķīnas un ASV fiziķis (dzimis 1926. gadā)
7. augusts — Džons Makbraids (Jon McBride), ASV astronauts (dzimis 1943. gadā)
9. augusts — Sūzana Vodžicki (Susan Wojcicki), ASV uzņēmēja, bijusi YouTube vadītāja (dzimusi 1968. gadā)
14. augusts — Džīna Roulendsa (Gena Rowlands), ASV aktrise (dzimusi 1930. gadā)
18. augusts — Alēns Delons (Alain Delon), Francijas aktieris (dzimis 1935. gadā)
19. augusts — Marija Braņasa Morera (Maria Branyas Morera), katalāņu ilgdzīvotāja, vecākais zināmais cilvēks pasaulē (dzimusi 1907. gadā)
20. augusts — Els Etlss (Al Attles), ASV basketbolists (dzimis 1936. gadā)
24. augusts — Džordžs Rodens (George Rhoden), Jamaikas vieglatlēts (dzimis 1926. gadā)
25. augusts — Selims el Huss (سليم أحمد الحص), Libānas politiķis, premjerministrs (dzimis 1929. gadā)
26. augusts — Svens Jērans Ēriksons (Sven-Göran Eriksson), Zviedrijas futbolists un treneris (dzimis 1948. gadā)
29. augusts — Džonijs Gudro (Johnny Gaudreau), ASV hokejists (dzimis 1993. gadā)
31. augusts — Sols Bamba (Sol Bamba), Kotdivuāras futbolists (dzimis 1985. gadā)

Septembris

2. septembris — Aleksandrs Medveds (Аляксандр Мядзведзь), PSRS cīkstonis (dzimis 1937. gadā)
8. septembris — Aleksandrs Masļakovs (Александр Масляков), PSRS, Krievijas televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1941. gadā)
9. septembris:
- Džeimss Ērls Džonss (James Earl Jones), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
- Katerina Valente (Caterina Valente), itāļu-franču mūziķe un aktrise (dzimusi 1931. gadā)
11. septembris — Alberto Fuhimori (Alberto Fujimori), japāņu izcelsmes Peru prezidents (dzimis 1938. gadā)
14. septembris — Otiss Deiviss (Otis Davis), ASV vieglatlēts (dzimis 1932. gadā)
15. septembris — Tito Džeksons (Tito Jackson), ASV mūziķis (dzimis 1953. gadā)
18. septembris — Salvatore Skillači (Salvatore Schillaci), Itālijas futbolists (dzimis 1964. gadā)
19. septembris — Viktorija Roščina (Вікторія Рощина), Ukrainas žurnāliste (dzimusi 1996. gadā)
20. septembris:
- Ibrahims Akils (ابراهيم عقيل), Libānas terorists, viens no Hezbollah militārajiem līderiem (dzimšanas gads nezināms)
- Ketrina Krosbija (Kathryn Crosby), ASV aktrise (dzimusi 1933. gadā)
21. septembris — Benijs Golsons (Benny Golson), ASV saksofonists un komponists (dzimis 1929. gadā)
22. septembris — Fredriks Džeimisons (Fredric Jameson), ASV literatūras kritiķis un filozofs (dzimis 1934. gadā)
26. septembris — Džons Eštons (John Ashton), ASV aktieris (dzimis 1948. gadā)
27. septembris:
- Megija Smita (Maggie Smith), angļu aktrise (dzimusi 1934. gadā)
- Hasans Nasralla (حسن نصر الله), Libānas terorists, Hezbollah līderis (dzimis 1960. gadā)
- Abāss Nīlforūšāns (عباس نیلفروشان), Irānas virsnieks, Revolucionārās gvardes komandieris (dzimis 1966. gadā)
28. septembris — Kriss Kristofersons (Kris Kristofferson), ASV mūziķis un aktieris (dzimis 1936. gadā)
30. septembris:
- Dikembe Mutombo (Dikembe Mutombo), Kongo un ASV basketbolists (dzimis 1966. gadā)
- Kens Peidžs (Ken Page), ASV aktieris un kabarē dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
- Pīts Rouzs (Pete Rose), ASV beisbolists un menedžeris (dzimis 1941. gadā)

Oktobris

3. oktobris — Hāšims Safidīns (هاشم صفي الدين), Libānas terorists, viens no Hezbollah līderiem (dzimis 1964. gadā)
6. oktobris — Johans Nēskenss (Johan Neeskens), Nīderlandes futbolists un treneris (dzimis 1951. gadā)
7. oktobris — Sisija Hjūstone (Cissy Houston), ASV dziedātāja (dzimusi 1933. gadā)
9. oktobris:
- Džordžs Beldoks (George Baldock, Τζορτζ Μπάλντοκ), Anglijas un Grieķijas futbolists (dzimis 1993. gadā)
- Ratans Tata (Ratan Tata), Indijas biznesa magnāts un filantrops (dzimis 1937. gadā)
10. oktobris — Etele Kenedija (Ethel Kennedy), ASV cilvēktiesību aktīviste, Roberta Kenedija sieva (dzimusi 1928. gadā)
12. oktobris — Alekss Salmonds (Alex Salmond), Skotijas politiķis, ekonomists un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1954. gadā)
16. oktobris:
- Jahja Sinvars (يحيى السنوار), palestīniešu terorists, Hamās līderis (dzimis 1962. gadā)
- Liams Peins (Liam Payne), Anglijas mūziķis (dzimis 1993. gadā)
17. oktobris:
- Mitci Geinore (Mitzi Gaynor), ASV aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- Endrū Šallijs (Andrew Schally), poļu izcelsmes ASV endokrinologs (dzimis 1926. gadā)
20. oktobris — Fethullahs Gilens (Fethullah Gülen), Turcijas reliģiskais un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1941. gadā)
22. oktobris — Annelija Erharte (Annelie Ehrhardt), vācu vieglatlēte (dzimusi 1950. gadā)
23. oktobris — Leons Kūpers (Leon Cooper), ASV fiziķis (dzimis 1930. gadā)
29. oktobris — Terija Gāra (Teri Garr), ASV aktrise (dzimusi 1944. gadā)

Novembris

2. novembris — Alans Reičinss (Alan Rachins), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
3. novembris — Kvinsijs Džonss (Quincy Jones), ASV mūziķis (dzimis 1933. gadā)
6. novembris — Tonijs Tods (Tony Todd), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā)
8. novembris — Ženevjēva Grada (Geneviève Grad), Francijas aktrise (dzimusi 1944. gadā)
9. novembris — Rāms Nārājans (राम नारायण), indiešu mūziķis (dzimis 1927. gadā)
15. novembris — Juriko, princese Mikasa (崇仁親王妃百合子), Japānas imperatoru dzimtas pārstāve (dzimusi 1923. gadā)

Nobela prēmijas

Ekonomikā — Darons Adžemogls, Saimons Džonsons un Džeimss Robinsons^[31]
Fizikā — Džefrijs Hintons un Džons Hopfīlds^[32]
Fizioloģijā vai medicīnā — Viktors Ambross un Gērijs Ruvkuns^[33]
Ķīmijā — Deivids Beikers, Demiss Hasabiss un Džons Džampers^[34]
Literatūrā — Hana Kana^[35]
Miera veicināšanā — atombombardēšanu pārdzīvojušo japāņu organizācija Nihon Hidankyo^[36]

Atsauces

↑ «M 7.5 - 42 km NE of Anamizu, Japan». United States Geological Survey. 2024. gada 1. janvāris. Skatīts: 2024. gada 1. janvāris.
↑ «China skeptic wins Taiwan presidency in snub to Beijing». POLITICO (angļu). 2024-01-13. Skatīts: 2024-03-06.
↑ «ASV pilsētā Baltimorā pēc sadursmes ar kravas kuģi sabrūk tilts». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-26.
↑ «Dubai airport chaos as UAE and Oman reel from deadly storms» (en-GB). 2024-04-16. Skatīts: 2024-04-26.
↑ «Sašauts Slovākijas premjerministrs Fico». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-15.
↑ «Irānas prezidenta helikopters iekļuvis negadījumā; meklēšana turpinās naktī (plkst.23.42)». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-20.
↑ «Meksikas prezidenta vēlēšanās uzvar Klaudija Šeinbauma, kļūs par pirmo sievieti šajā amatā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-23.
↑ Ben Morse. «Spain wins Euro 2024, defeating England 2-1 in a dramatic final to claim record fourth European Championship». CNN (angļu), 2024-07-14. Skatīts: 2024-07-23.
↑ «Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-15.
↑ «Paul Kagame set to win flawed Rwanda election with 99% of vote». The Independent (angļu). 2024-07-16. Skatīts: 2024-07-23.
↑ «Uzņēmums: Globālos IT traucējumus izraisīja nevis kiberuzbrukums, bet kļūda satura atjauninājumā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-23.
↑ «Baidens paziņo par izstāšanos no cīņas par nākamā ASV prezidenta amatu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-23.
↑ «Lielbritānijā nekārtību apslāpēšanā iesaista vēl 6000 policistu». www.diena.lv. Skatīts: 2024-08-22.
↑ «Teherānā gaisa triecienā nogalināts «Hamās» politiskais līderis Hanija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-05.
↑ Ben Hubbard. «Prisoners Are Back on U.S. Soil After Release by Russians». The New York Times, 01.08.2024. Skatīts: 05.09.2024.
↑ «Reaģējot uz asiņainajiem protestiem, no amata atkāpusies Bangladešas premjerministre». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-05.
↑ «Pasaules Veselības organizācija izsludina ārkārtas situāciju pērtiķu baku uzliesmojuma dēļ». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-22.
↑ «Kosmosa tūrists pirmoreiz devies pastaigā ārpus kosmosa kuģa». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-10.
↑ «Hurricane Helene live updates: Over 220 dead as some communities struggle to get basic supplies». NBC News (angļu). 2024-10-04. Skatīts: 2024-10-04.
↑ «Lielbritānijā slēgta pēdējā ogļu elektrostacija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-04.
↑ «Q&A: How the UK became the first G7 country to phase out coal power». Carbon Brief.
↑ «Japānā ievēlēts jauns premjerministrs». Ārvalstīs (latviešu). 2024-10-01. Skatīts: 2024-10-03.
↑ «Kazahstānas vēlētāji referendumā atbalstījuši atomelektrostacijas būvēšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-10.
↑ «Vēlētāju aktivitāte Lietuvas Seima vēlēšanu pirmajā kārtā bijusi 52%». lsm.lv. 2024. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 20. oktobrī.
↑ «Izraēla: Gazas joslā likvidēts «Hamās» vadonis Jahja Sinvars». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-26.
↑ «Moldovas prezidenta vēlēšanas un ES referendumā reģistrēta augsta vēlētāju līdzdalība». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-20.
↑ «Georgian elections: High stakes as voters decide path in Europe». www.bbc.com (en-GB). Skatīts: 2024-10-27.
↑ Liudas Dapkus. «Lithuanians vote in the final round of parliamentary election». The Washington Post, 27.10.2024.. Skatīts: 27.10.2024..
↑ Lim Hui Jie. «Japan's Liberal Democratic Party to lose parliamentary majority in snap election, exit polls show». CNBC (angļu), 2024-10-27. Skatīts: 2024-10-27.
↑ «Spānijā šodien izsludināta sēru diena: plūdos vismaz 95 bojāgājušie». www.santa.lv (latviešu). 2024-10-31. Skatīts: 2024-10-31.
↑ «Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem par labklājības atšķirībām starp valstīm». lsm.lv. 2024. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 16. oktobrī.
↑ «Machine learning pioneers win Nobel prize in physics». guardian,com. 2024. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 10. oktobrī.
↑ «Nobela prēmija medicīnā piešķirta par mikroRNS atklāšanu un gēnu izpēti». lsm.lv. 2024. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 8. oktobrī.
↑ «Nobela prēmiju ķīmijā piešķir trim zinātniekiem par proteīnu skaitļošanas dizainu un struktūras prognozēšanu». lsm.lv. 2024. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 10. oktobrī.
↑ «Nobela prēmiju literatūrā ieguvusi dienvidkorejiešu rakstniece Hana Kana». lsm.lv. 2024. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 11. oktobrī.
↑ «The Nobel Peace Prize 2024 – Press release». NobelPrize.org (angļu). 2024. gada 11. oktobris. Skatīts: 2024. gada 11. oktobris.

Kalendārs

Janvāris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
10	1	2	3	4	5	6	7
20	8	9	10	11	12	13	14
30	15	16	17	18	19	20	21
40	22	23	24	25	26	27	28
50	29	30	31

Februāris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
50				1	2	3	4
60	5	6	7	8	9	10	11
70	12	13	14	15	16	17	18
80	19	20	21	22	23	24	25
90	26	27	28	29

Marts

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
90					1	2	3
10	4	5	6	7	8	9	10
11	1	12	13	14	15	16	17
12	18	19	20	21	22	23	24
13	25	26	27	28	29	30	31

Aprīlis

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
14	1	2	3	4	5	6	7
15	8	9	10	11	12	13	14
16	15	16	17	18	19	20	21
17	22	23	24	25	26	27	28
18	29	30

Maijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
18			1	2	3	4	5
19	6	7	8	9	10	11	12
20	13	14	15	16	17	18	19
21	20	21	22	23	24	25	26
22	27	28	29	30	31

Jūnijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
22						1	2
23	3	4	5	6	7	8	9
24	10	11	12	13	14	15	16
25	17	18	19	20	21	22	23
26	24	25	26	27	28	29	30

Jūlijs

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
27	1	2	3	4	5	6	7
28	8	9	10	11	12	13	14
29	15	16	17	18	19	20	21
30	22	23	24	25	26	27	28
31	29	30	31

Augusts

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
31				1	2	3	4
32	5	6	7	8	9	10	11
33	12	13	14	15	16	17	18
34	19	20	21	22	23	24	25
35	26	27	28	29	30	31

Septembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
35							1
36	2	3	4	5	6	7	8
37	9	10	11	12	13	14	15
38	16	17	18	19	20	21	22
39	23	24	25	26	27	28	29
40	30

Oktobris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
40		1	2	3	4	5	6
41	7	8	9	10	11	12	13
42	14	15	16	17	18	19	20
43	21	22	23	24	25	26	27
44	28	29	30	31

Novembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
	.
44					1	2	3
45	4	5	6	7	8	9	10
46	11	12	13	14	15	16	17
47	18	19	20	21	22	23	24
48	25	26	27	28	29	30

Decembris

	P	O	T	C	P	S	Sv
48							1
49	2	3	4	5	6	7	8
50	9	10	11	12	13	14	15
51	16	17	18	19	20	21	22
52	23	24	25	26	27	28	29
53	30	31

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2024

[ANSS1-1] «M 7.5 - 42 km NE of Anamizu, Japan». United States Geological Survey. 2024. gada 1. janvāris. Skatīts: 2024. gada 1. janvāris.

[2] «China skeptic wins Taiwan presidency in snub to Beijing». POLITICO (angļu). 2024-01-13. Skatīts: 2024-03-06.

[3] «ASV pilsētā Baltimorā pēc sadursmes ar kravas kuģi sabrūk tilts». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-03-26.

[4] «Dubai airport chaos as UAE and Oman reel from deadly storms» (en-GB). 2024-04-16. Skatīts: 2024-04-26.

[5] «Sašauts Slovākijas premjerministrs Fico». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-15.

[6] «Irānas prezidenta helikopters iekļuvis negadījumā; meklēšana turpinās naktī (plkst.23.42)». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-20.

[7] «Meksikas prezidenta vēlēšanās uzvar Klaudija Šeinbauma, kļūs par pirmo sievieti šajā amatā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-23.

[8] Ben Morse. «Spain wins Euro 2024, defeating England 2-1 in a dramatic final to claim record fourth European Championship». CNN (angļu), 2024-07-14. Skatīts: 2024-07-23.

[9] «Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-15.

[10] «Paul Kagame set to win flawed Rwanda election with 99% of vote». The Independent (angļu). 2024-07-16. Skatīts: 2024-07-23.

[11] «Uzņēmums: Globālos IT traucējumus izraisīja nevis kiberuzbrukums, bet kļūda satura atjauninājumā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-23.

[12] «Baidens paziņo par izstāšanos no cīņas par nākamā ASV prezidenta amatu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-07-23.

[13] «Lielbritānijā nekārtību apslāpēšanā iesaista vēl 6000 policistu». www.diena.lv. Skatīts: 2024-08-22.

[14] «Teherānā gaisa triecienā nogalināts «Hamās» politiskais līderis Hanija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-05.

[15] Ben Hubbard. «Prisoners Are Back on U.S. Soil After Release by Russians». The New York Times, 01.08.2024. Skatīts: 05.09.2024.

[16] «Reaģējot uz asiņainajiem protestiem, no amata atkāpusies Bangladešas premjerministre». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-05.

[17] «Pasaules Veselības organizācija izsludina ārkārtas situāciju pērtiķu baku uzliesmojuma dēļ». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-08-22.

[18] «Kosmosa tūrists pirmoreiz devies pastaigā ārpus kosmosa kuģa». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-10.

[19] «Hurricane Helene live updates: Over 220 dead as some communities struggle to get basic supplies». NBC News (angļu). 2024-10-04. Skatīts: 2024-10-04.

[20] «Lielbritānijā slēgta pēdējā ogļu elektrostacija». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-04.

[21] «Q&A: How the UK became the first G7 country to phase out coal power». Carbon Brief.

[22] «Japānā ievēlēts jauns premjerministrs». Ārvalstīs (latviešu). 2024-10-01. Skatīts: 2024-10-03.

[23] «Kazahstānas vēlētāji referendumā atbalstījuši atomelektrostacijas būvēšanu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-10.

[24] «Vēlētāju aktivitāte Lietuvas Seima vēlēšanu pirmajā kārtā bijusi 52%». lsm.lv. 2024. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 20. oktobrī.

[25] «Izraēla: Gazas joslā likvidēts «Hamās» vadonis Jahja Sinvars». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-26.

[26] «Moldovas prezidenta vēlēšanas un ES referendumā reģistrēta augsta vēlētāju līdzdalība». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-10-20.

[27] «Georgian elections: High stakes as voters decide path in Europe». www.bbc.com (en-GB). Skatīts: 2024-10-27.

[28] Liudas Dapkus. «Lithuanians vote in the final round of parliamentary election». The Washington Post, 27.10.2024.. Skatīts: 27.10.2024..

[29] Lim Hui Jie. «Japan's Liberal Democratic Party to lose parliamentary majority in snap election, exit polls show». CNBC (angļu), 2024-10-27. Skatīts: 2024-10-27.

[30] «Spānijā šodien izsludināta sēru diena: plūdos vismaz 95 bojāgājušie». www.santa.lv (latviešu). 2024-10-31. Skatīts: 2024-10-31.

[31] «Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem par labklājības atšķirībām starp valstīm». lsm.lv. 2024. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 16. oktobrī.

[32] «Machine learning pioneers win Nobel prize in physics». guardian,com. 2024. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 10. oktobrī.

[33] «Nobela prēmija medicīnā piešķirta par mikroRNS atklāšanu un gēnu izpēti». lsm.lv. 2024. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 8. oktobrī.

[34] «Nobela prēmiju ķīmijā piešķir trim zinātniekiem par proteīnu skaitļošanas dizainu un struktūras prognozēšanu». lsm.lv. 2024. gada 9. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 10. oktobrī.

[35] «Nobela prēmiju literatūrā ieguvusi dienvidkorejiešu rakstniece Hana Kana». lsm.lv. 2024. gada 10. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 11. oktobrī.

[NobelPrizeorg-2024-36] «The Nobel Peace Prize 2024 – Press release». NobelPrize.org (angļu). 2024. gada 11. oktobris. Skatīts: 2024. gada 11. oktobris.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]

[25]

[26]

[27]

[28]

[29]

[30]

[31]

[32]

[33]

[34]

[35]

[36]

Tūkstošgades:	2. tūkstošgade 3. tūkstošgade 4. tūkstošgade
Gadsimti:	20. gadsimts 21. gadsimts 22. gadsimts
Desmitgades:	2010 – 2019 2020 – 2029 2030 – 2039
Gadi:	2021 2022 2023 2024 2025 2026 2027

Gregora kalendārs	2024 MMXXIV
Ab urbe condita	2777
Armēņu kalendārs	1473 ԹՎ ՌՆՀԳ
Asīriešu kalendārs	6774
Bahāju kalendārs	180—181
Bengāliešu kalendārs	1431
Berberu kalendārs	2974
Budistu kalendārs	2568
Birmiešu kalendārs	1386
Bizantiešu kalendārs	7532—7533
Ķīniešu kalendārs	癸卯年 (Ūdens trusis) 4720 vai 4660 — līdz — 甲辰年 (Koka drakons) 4721 vai 4661
Koptu kalendārs	1740—1741
Etiopu kalendārs	2016—2017
Ebreju kalendārs	5784—5785
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	2080—2081
- Shaka Samvat	1946—1947
- Kali Juga	5125—5126
Holocēna kalendārs	12024
Igbo kalendārs	1024—1025
Irānas kalendārs	1402—1403
Islāma kalendārs	1445—1446
Jūlija kalendārs	Gregora kalendārs mīnus 13 dienas
Korejas kalendārs	4357
UNIX laiks	1704067200—1735689599
Šī kaste: skatīt diskusija labot