2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas bija desmitās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pirmās vēlēšanas pēc Breksita. Tās norisinājās visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs laikā no 6. līdz 9. jūnijam (Latvijā — 8. jūnijā). Ievēlamo deputātu skaits bija 720. Jaunievēlētie deputāti sāks darbu pirmajā plenārsēdē, kas notiks no 16. līdz 19. jūlijam Strasbūrā.
| |||
720 | |||
|---|---|---|---|
|
| |||
 ES dalībvalstis ar vēlēšanas lielāko balsu skaitu ieguvušajām Eiropas partiju apvienībām | |||
| |||
Rezultāti
labot šo sadaļuVēlēšanu oficiālie rezultāti kļuva zināmi tikai 10. jūnijā, un līdz 4. jūlijam izveidojās EP politiskās grupasː
Visvairāk balsu (26,1% no kopējā balsu skaita) ieguva centriskā Eiropas Tautas partija (EPP, 188 deputāti). Ar 18,9% balsu sekoja Sociālistu un Demokrātu Progresīvā Alianse (S&D, 136 deputāti).
Trešā lielākā partiju grupa ar 11,7% balsu bija jaunizveidotā labējo partiju grupa "Patrioti Europai" (84 deputāti), kurai ar 10,8% balsu sekoja Eiropas Konservatīvie un Reformisti (ECR, 78 deputāti).
Vislielākie vēlēšanu zaudētāji ar tikai 10,7% ̥balsu bija agrākā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (Renew Europe, 77 deputāti) un ar 7,4% balsu Zaļo un reģionālistu partiju grupa (Greens/EFA, 53 deputāti). Salīdzinoši vairāk balsu (6,4%) ieguva kreiso partiju apvienība (GUE/NGL, 46 deputāti), bet 3,5% balsu ieguva eiroskeptisko un rusofīlo partiju apvienība "Suverēno Nāciju Eiropa" (25 deputāti).