2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas bija desmitās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pirmās vēlēšanas pēc Breksita. Tās norisinājās visās 27 Eiropas Savienības dalībvalstīs laikā no 6. līdz 9. jūnijam (Latvijā — 8. jūnijā). Ievēlamo deputātu skaits bija 720. Jaunievēlētie deputāti sāks darbu pirmajā plenārsēdē, kas notiks no 16. līdz 19. jūlijam Strasbūrā.
| |||
720 | |||
|---|---|---|---|
|
| |||
 ES dalībvalstis ar vēlēšanas lielāko balsu skaitu ieguvušajām Eiropas partiju apvienībām | |||
| |||
Rezultāti
labot šo sadaļuVēlēšanu oficiālie rezultāti kļuva zināmi tikai 10. jūnijā, un līdz 4. jūlijam izveidojās EP politiskās grupasː
Visvairāk balsu (26,1% no kopējā balsu skaita) ieguva centriskā Eiropas Tautas partija (EPP, 188 deputāti). Ar 18,9% balsu sekoja Sociālistu un Demokrātu Progresīvā Alianse (S&D, 136 deputāti).
Trešā lielākā partiju grupa ar 11,7% balsu bija jaunizveidotā labējo partiju grupa "Patrioti Europai" (84 deputāti), kurai ar 10,8% balsu sekoja Eiropas Konservatīvie un Reformisti (ECR, 78 deputāti).
Vislielākie vēlēšanu zaudētāji ar tikai 10,7% ̥balsu bija agrākā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība (Renew Europe, 77 deputāti) un ar 7,4% balsu Zaļo un reģionālistu partiju grupa (Greens/EFA, 53 deputāti). Salīdzinoši vairāk balsu (6,4%) ieguva kreiso partiju apvienība (GUE/NGL, 46 deputāti), bet 3,5% balsu ieguva eiroskeptisko un rusofīlo partiju apvienība "Suverēno Nāciju Eiropa" (25 deputāti).