Ankara
Ankara (Ankara; agrākais nosaukums — Angora) ir Turcijas galvaspilsēta, kas atrodas Anatolijas centrālajā daļā, 900—1300 metrus virs jūras līmeņa.[3] Otrā lielākā (pēc Stambulas) valsts pilsēta. Ankaras ila un valsts politiskais centrs.
Ankara | |
---|---|
lielpilsēta | |
Ankara | |
Ankaras atrašanās vieta | |
Koordinātas: 39°52′N 32°52′E / 39.867°N 32.867°EKoordinātas: 39°52′N 32°52′E / 39.867°N 32.867°E | |
Valsts | Turcija |
Reģions | Centrālās Anatolijas reģions |
Ils | Ankaras ils |
Administrācija | |
• Mērs | Mansurs Javašs |
• Vali (gubernators) | Kemals Ēnals |
Platība | |
• lielpilsēta | 2 767,85 km2 |
• aglomerācija | 24 521 km2 |
Augstums | 938 m |
Iedzīvotāji (2023)[1] | |
• lielpilsēta | 5 803 482 |
• blīvums | 1 874,4/km² |
• aglomerācija | 5 782 285 |
Laika josla | EET (UTC+2) |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) |
Pasta kods | 06x xx |
Tālruņu kods | 0312 |
Auto reģ. nr. | 06 |
Mājaslapa | http://www.ankara.bel.tr/ |
Ankara Vikikrātuvē |
Ankara atrodas vienā no sausākajiem Turcijas apgabaliem ar izteikti kontinentālu klimatu, tās apkārtnē ir cēlušās Angoras aitas, Angoras kaķi un truši. Tai ir sena vēsture, te atrodami hetu, frīģiešu, romiešu, bizantiešu, osmaņu arheoloģijas pieminekļi.
Par Turcijas galvaspilsētu Ankara kļuva 1923. gada 13. oktobrī, kad tā tika pārcelta no Stambulas.
Vēsture
labot šo sadaļuPēc leģendas Ankaru ap 1000. gadu p.m.ē. dibinājis Frīģijas valdnieks Midass, kurš spējis ar pieskārienu visus priekšmetus pārvērst zeltā. Frīģiešu varu nomainīja līdiešu, bet vēlāk persiešu vara. Pēc persiešiem pilsētā valdīja Maķedonijas Aleksandrs, 333. gadā p.m.ē. Aleksandrs no Gordijas ieradās Ankarā un neilgu laiku šeit uzturējās. Pēc Aleksandra nāves 323. gadā p.m.ē. pilsēta nonāca Aleksandra ģenerāļa Antigona varā. 178. gadā p. m. ē. Ankaru iekaroja ķeltu cilts galāti un pilsēta kļuva par vienu no Galātijas centriem.
25. gadā Ankara (ar nosaukumu Ankīra) iekļāvās Romas impērijā un kļuva par Romas Galātijas provinces centru. Romas ziedu laikos pilsētas iedzīvotāju skaits bija ap 200 000. Līdz ar kristietības attīstību Ankara kļuva par svarīgu kristiešu pilsētu. 303. gadā tā bija viens no centriem, kurā imperators Diokletiāns izvērsa kristiešu vajāšanu. 314. gadā pilsētā notika banīcas Ankīras sinode.
Bizantijas laikā Ankīra bija imperatoru atpūtas rezidence. Viņi šeit uzturējās, kad gribēja nomainīt mitro Konstantinopoles klimatu pret sausāko Ankīras klimatu. Pēc 7. gadsimta Ankara vairākkārt nokļuva dažādu arābu armiju varā, tomēr līdz pat 11. gadsimtam bija nozīmīga Bizantijas pilsēta. 1071. gadā seldžuku sultāns Alparslans uzvarēja bizantiešus Manzikertas kaujā un tas ļāva viņam 1073. gadā anektēt Ankaru. 1356. gadā osmaņu bejs Orhans I ieņēma Ankaru un iekļāva Osmaņu impērijā.
Pēc Osmaņu impērijas sakāves Pirmajā pasaules karā valsts tika sadalīta grieķu, franču, britu un itāliešu ietekmes zonās. Šiem spēkiem pretojās turku nacionālisti ar Mustafa Kemalu priekšgalā, kurš izvēlējās Ankaru par savu rezidenci. 1923. gada 29. oktobrī Turcija tika proklamēta par republiku, bet jau 1923. gada 13. oktobrī Ankara kļuva par Turcijas galvaspilsētu. 1930. gada 28. martā par galvaspilsētas oficiālo nosaukumu kļuva “Ankara“. Nosaukums atvasināts no antīkās formas Ankyra, bet tas ir kompromisa variants starp grieķisko Ankyra un turcisko Engüriye - tolaik pilsētu dēvēja šādi. Jaunajam nosaukumam bija jāskan turciski, gan vienlaikus jābūt eiropeiskākam nekā Engüriye.
Cilvēki
labot šo sadaļuAnkarā dzimuši:
- Džo Stramers (Joe Strummer) (1952-2002) - mūziķis
Galerija
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ https://www.nufusu.com/il/ankara-nufusu.
- ↑ Türkiye istatistik kurumu 2007. gada iedzīvotāju aptauja. Arhivēts 2008-03-21.
- ↑ Ankara, Turkey: Latitude, Longitude and Altitude
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ankara.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)