Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir Eiropas Savienības (ES) pārvaldes kārtība, saskaņā ar kuru katra ES dalībvalsts uz sešiem mēnešiem rotācijas kārtībā pilda ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Šajos sešos mēnešos prezidējošā dalībvalsts vada visu līmeņu sanāksmes, ierosina pamatnostādnes un virza nepieciešamos kompromisus, lai Padome varētu pieņemt lēmumus.

Prezidējošās valsts uzdevumi labot šo sadaļu

Lai nodrošinātu Padomes darba pēctecību un veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu, kopš 2009. gada, kad spēkā stājās Lisabonas līgums, ES Padomē ieviestas kopīgas trio prezidentūras. Tas nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Katrs trio grupas loceklis pēc kārtas pilda prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, pamatojoties uz kopīgu trio darba programmu.^[1]

Viens no galvenajiem prezidentūras pienākumiem ir organizēt un vadīt ES Padomes, COREPER (Pastāvīgo pārstāvju jeb ES dalībvalstu vēstnieku komiteja) un darba grupu sanāksmes. ES Padomes darba kārtības jautājumus politiski apspriež un lēmumus pieņem dalībvalstu ministri, kuri sanāk atbilstoši to kompetencei desmit dažādos sastāvos. Padomes sanāksmes vada prezidējošās valsts attiecīgās jomas ministrs. Tikai vienu Padomes sastāvu nevada attiecīgā sešu mēnešu posma prezidējošā valsts. Tā ir Ārlietu padome, kuru vada ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.^[2]

Tāpat būtisks prezidentūras uzdevums ir pārstāvēt ES Padomi attiecībās ar pārējām dalībvalstīm un virkni ES institūciju — Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu u.c. — un starptautiski (ar trešajām valstīm).

Dalībvalstu prezidentūras (kopš Latvijas iestāšanās ES) labot šo sadaļu

Periods		Trio (no 2007)	Prezidējošā valsts	Valdības vadītājs	Interneta vietne
2004	Jan—jūn		Īrija	Bertijs Aherns	eu2004.ie
2004	Jūl—dec		Nīderlande	Jans Peters Balkenende	eu2004.nl
2005	Jan—jūn		Luksemburga	Žans Klods Junkers	eu2005.lu
2005	Jūl—dec		Apvienotā Karaliste	Tonijs Blērs	eu2005.gov.uk
2006	Jan—jūn		Austrija	Volfgangs Šisels	eu2006.at
2006	Jūl—dec		Somija	Mati Vanhanens	eu2006.fi
2007	Jan—jūn	T1	Vācija	Angela Merkele	eu2007.de
2007	Jūl—dec		Portugāle	Žuze Sokratešs	eu2007.pt
2008	Jan—jūn		Slovēnija	Janezs Janša	eu2008.si
2008	Jūl—dec	T2	Francija	Nikolā Sarkozī	ue2008.fr
2009	Jan—jūn		Čehija	Mireks Topolāneks Jans Fišers (no 8. maija)	eu2009.cz
2009	Jūl—dec		Zviedrija	Frēdriks Reinfelts	se2009.eu
2010	Jan—jūn	T3	Spānija	Hosē Luiss Rodrigess Sapatero	eu2010.es eutrio.es
2010	Jūl—dec		Beļģija	Īvs Leterms	eutrio.be
2011	Jan—jūn		Ungārija	Viktors Orbāns	eu2011.hu
2011	Jūl—dec	T4	Polija	Donalds Tusks	pl2011.eu
2012	Jan—jūn		Dānija	Helle Torninga-Šmita	eu2012.dk
2012	Jūl—dec		Kipra	Dimitris Hristofis	cy2012.eu
2013	Jan—jūn	T5	Īrija	Enda Kenijs	eu2013.ie Arhivēts 2017. gada 10. janvārī, Wayback Machine vietnē.
2013	Jūl—dec		Lietuva	Aļģirds Butkevičs	eu2013.lt
2014	Jan—jūn		Grieķija	Antonis Samars	gr2014.eu
2014	Jūl—dec	T6	Itālija	Mateo Renci	italia2014.eu Arhivēts 2014. gada 23. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
2015	Jan—jūn		Latvija	Laimdota Straujuma	eu2015.lv
2015	Jūl—dec		Luksemburga	Ksavjērs Betels	eu2015lu.eu
2016	Jan—jūn	T7	Nīderlande	Marks Rite	eu2016.nl
2016	Jūl—dec		Slovākija	Roberts Fico	sk16.eu Arhivēts 2015. gada 2. maijā, Wayback Machine vietnē.
2017	Jan—jūn		Malta	Džozefs Muskats
2017	Jūl–dec	T8	Igaunija	Jiri Ratass	eu2017.ee
2018	Jan–jūn		Bulgārija	Boiko Borisovs	eu2018bg.bg Arhivēts 2023. gada 2. janvārī, Wayback Machine vietnē.
2018	Jūl–dec		Austrija	Sebastiāns Kurcs	eu2018.at
2019	Jan–jūn	T9	Rumānija	Viorika Dančila	romania2019.eu
2019	Jūl–dec		Somija	Anti Rinne Sanna Marina (no 10. decembra)	eu2019.fi Arhivēts 2020. gada 18. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
2020	Jan–jūn		Horvātija	Andrejs Plenkovičs	eu2020.hr
2020	Jūl–dec	T10	Vācija	Angela Merkele	eu2020.de
2021	Jan–jūn		Portugāle	Antoniu Košta	2021portugal.eu Arhivēts 2022. gada 26. janvārī, Wayback Machine vietnē.
2021	Jūl–dec		Slovēnija	Janezs Janša	si2021.eu
2022	Jan–jūn	T11	Francija	Žans Kastekss Elizabete Borna (no 16. maija)	europe2022.fr^{[novecojusi saite]}
2022	Jūl–dec		Čehija	Petrs Fiala	eu2022.cz
2023	Jan–jūn		Zviedrija	Ulfs Kristersons	sweden2023.eu
2023	Jūl–dec	T12	Spānija	Pedro Sančess	eu2023.es
2024	Jan–jūn		Beļģija	Alekanders de Kro	belgium2024.eu
2024	Jūl–dec		Ungārija
2025	Jan–jūn	T13	Polija
2025	Jūl–dec		Dānija
2026	Jan–jūn		Kipra
2026	Jūl–dec	T14	Īrija
2027	Jan–jūn		Lietuva
2027	Jūl–dec		Grieķija
2028	Jan–jūn	T15	Itālija
2028	Jūl–dec		Latvija
2029	Jan–jūn		Luksemburga
2029	Jūl–dec	T16	Nīderlande
2030	Jan–Jūn		Slovākija
2030	Jūl–dec		Malta
2031	Jan–jūn	T17	Igaunija
2031	Jūl–dec		Bulgārija
2032	Jan–jūn		Austrija
2032	Jūl–dec	T18	Rumānija
2033	Jan–jūn		Somija
2033	Jūl–dec		Horvātija
2034	Jan–jūn	T19	Vācija
2034	Jūl–dec		Portugāle
2035	Jan–jūn		Slovēnija

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē (2015) labot šo sadaļu

Latvijas prezidentūras ES Padomē logo

Pamatraksts: Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

Latvija bija Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Latvija pārņēma prezidentūru no Itālijas un nodeva to Luksemburgai. Šī ir Latvijas pirmā prezidentūra ES Padomē. Prezidentūras oficiālā tīmekļa vietne ir EU2015.LV^[3]

Atsauces labot šo sadaļu

↑ «Plašāk par trio prezidentūru.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. martā. Skatīts: 2015. gada 2. februārī.
↑ Eiropas Savienības Padomes tīmekļa vietne
↑ «Latvijas prezidentūras ES Padomē oficiālā tīmekļa vietne». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. februārī. Skatīts: 2015. gada 2. februārī.

[1] «Plašāk par trio prezidentūru.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. martā. Skatīts: 2015. gada 2. februārī.

[2] Eiropas Savienības Padomes tīmekļa vietne

[3] «Latvijas prezidentūras ES Padomē oficiālā tīmekļa vietne». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. februārī. Skatīts: 2015. gada 2. februārī.

[1]

[2]

[3]