Aleksanders Stubs

Somijas politiķis un 13 Somijas prezidents (2024–)

Kajs Jorans Aleksanders Stubs (Cai-Göran Alexander Stubb, dzimis 1968. gada 1. aprīlī) ir Somijas politiķis. Bijis Somijas premjerministrs, ārlietu ministrs, Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs un finanšu ministrs, Nacionālās koalīcijas partijas (Kokoomus) priekšsēdētājs. Bijis Eiropas koledžas profesors. 2024. gada Somijas prezidenta vēlēšanās viņu ievēlēja par Somijas prezidentu.

Aleksanders Stubs
Aleksanders Stubs 2018. gadā
Somijas prezidents
Amata sākums
2024. gada 1. marts
Premjerministrs Peteri Orpo
Priekštecis Sauli Nīniste
Somijas Finanšu ministrs
Amatā
2015. gada 29. maijs — 2016. gada 22. jūnijs
Somijas premjerministrs
Amatā
2014. gada 24. jūnijs — 2015. gada 29. maijs
Prezidents Sauli Nīniste
Priekštecis Jirki Katainens
Pēctecis Juha Sipile
Somijas Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs
Amatā
2011. gada 22. jūnijs — 2014. gada 14. jūnijs
Somijas Ārlietu ministrs
Amatā
2008. gada 4. aprīlis — 2011. gada 11. jūnijs
Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētājs
Amatā
2014. gada 14. jūnijs — 2016. gada 11. jūnijs

Dzimšanas dati 1968. gada 1. aprīlī (56 gadi)
Dzīvo Valsts karogs: Somija Helsinki, Somija
Tautība soms
Politiskā partija Nacionālā koalīcijas partija
Tēvs Jērans Stubs
Dzīvesbiedrs(-e) Suzanne Innesa-Stube
Bērni
  • Emilija
  • Olivers Johans

Stubam ir liberāla nostāja ekonomikas jautājumos. Viņš ir stingri proeiropeiski noskaņots un aicinājis Somiju iestāties NATO.[1]

Biogrāfija labot šo sadaļu

Aleksanders Stubs dzimis Helsinkos divvalodu ģimenē, kurā māte bija somiete, bet tēva dzimtā valoda bija zviedru. Viņa tēvs Jorans Stubs bijis profesionāls hokejists un bija Somijas hokeja savienības direktors no 1976. līdz 1983. gadam, bet no 1984. gada — NHL Eiropas biroja vadītājs.

1986. gadā Aleksanders Stubs pabeidza Meilendas vidusskolu Deitonbīčā ASV. 1988. gadā viņš absolvēja Lerkana ģimnāziju Helsinkos. Pēc obligātā militārā dienesta 1989. gadā Stubs par labiem panākumiem golfā saņēma stipendiju Furmana Universitātē Dienvidkarolīnā. Sākumā viņš izvēlējās biznesa specialitāti, bet vēlāk pārgaja uz politoloģiju, un 1993. gadā ieguva bakalaura grādu. 1994. gadā Stubs Sorbonnā studēja franču valodu un civilizāciju. 1995. gadā viņš Eiropas koledžā Beļģijā ieguva maģistra grādu Eiropas lietās. Stubs bija pētnieks Somijas ārlietu ministrijā (no 1995. līdz 1997. gadam) un Somijas Zinātņu akadēmijā (no 1997. līdz 1999. gadam). 1999. gadā Stubs Londonas Ekonomikas skolā ieguva doktora grādu filozofijā un starptautiskajā politikā.

No 1999. līdz 2001. gadam Stubs darbojās kā īpašais pētnieks Eiropas Savienībā (ES) Briselē pārstāvot Somiju. Bija Somijas valdības delegācijas loceklis Nicas līguma sagatavošanā. 2000. gadā viņš kļuva par profesoru Eiropas koledžā. 2001. gadā Aleksanders Stubs kļuva par Eiropas Komisijas prezidenta Romāno Prodi padomnieku un Eiropas Konvencijas īpašās grupas locekli 2003. gadā viņš atgriezās Somijas pārstāvniecībā ES kā īpašais eksperts un starpvaldību pārrunu loceklis Eiropas Konstitūcijas sagatavošanai. 2004. gadā Stubs tika ievēlēts Eiropas Parlamentā no Somijas Nacionālās koalīcijas partijas un darbojās Eiropas Tautas partijas grupā.

2008. gada 4. aprīlī Aleksanders Stubs kļuva par Somijas ārlietu ministru, nomainot skandālā iesaistīto Ilku Kanervu. Stuba vietu Eiroparlamentā ieņēma bijusī vides ministre Sirpa Pietikeinena.

2011. gadā Stubs tika ievēlēts Somijas parlamentā Eduskuntā, kurā Nacionālās koalīcijas partija ieguva vairākumu. Jirki Katainena valdībā Stubs ieguva Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministra amatu.

2014. gada aprīlī Jirki Katainens paziņoja, ka pēc jauna partijas priekšsēdētāja ievēlēšanas viņš atstās premjerministra amatu. 14. jūnijā par Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētāju ievēlēts Stubs. Pēc tam, kad Katainens atkāpās no amata, 24. jūnijā par Somijas premjerministru kļuva Aleksanders Stubs.

2015. gada parlamenta vēlēšanās uzvarēja Centra partija. 2015. gada 29. maijā par premjerministru kļuva Centra partijas vadītājs Juha Sipile, un Aleksanders Stubs kļuva par finanšu ministru. Valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmē Stubs sāka zaudēt atbalstu partijas vidū. 2016. gada 11. jūnijā Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētāja vēlēšanās uzvarēja Peteri Orpo, kurš paziņoja, ka gatavs kļūt par finanšu ministru. 22. jūnijā Peteri Orpo nomainīja Aleksanderu Stubu finanšu ministra amatā.

2017. gada 15. jūnijā Stubs kļuva par Eiropas Investīciju bankas viceprezidentu. Lai pildītu šo amatu, 30. jūlijā viņš atstāja parlamentu. 2017. gadā Aleksanders Stubs kļuva par Somijas Krīžu pārvaldības iniciatīvas vadītāju. Tā ir nevalstiska organizācija, kas darbojas, lai novērstu un risinātu konfliktus.

2020. gada janvārī, kad beidzās Stuba pilnvaru termiņš Eiropas Investīciju bankā, viņš tika izvēlēts par Eiropas Universitātes institūta Florencē (Itālijā) Transnacionālās pārvaldības skolas direktoru un profesoru. Šajā amatā viņš sāka strādāt 2020. gada 1. maijā.

2023. gada 14. augustā Nacionālās koalīcijas partijas valde nolēma oficiāli lūgt Stubu kļūt par Somijas prezidenta amata kandidātu, un 16. augustā viņš paziņoja, ka piekrīt kandidatūrai prezidenta vēlēšanās. 2024. gada 28. janvārī prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā Aleksanders Stubs un neatkarīgais kandidāts Peka Hāvisto ieguva visvairāk balsu. Otrajā vēlēšanu kārtā 11. februārī Stubs uzvarēja ar 51,6 % balsu. Amatā viņš stājās 1. martā.[2]

Personīgā dzīve labot šo sadaļu

Ģimene labot šo sadaļu

Stubs ir precējies ar Suzanni Innesu-Stubu, britu-somu juristi, ar kuru viņš iepazinās Eiropas koledžā Brigē. Viņiem ir divi bērni (dzimuši 2001. un 2004. gadā).[3] Viņa ir pirmā ārvalstu izcelsmes persona, kas kļuvusi par Somijas pirmo lēdiju.[4]

Stubs dzīvo Espo, Vestendas apkaimē.[5]

Sporta entuziasms labot šo sadaļu

 
Aleksandrs Stubs Frankfurtē 2009. gadā

Kā aizrautīgs amatieris Stubs regulāri piedalās maratonos un triatlonos un ir finišējis Ironman triatlonā.[6]

Dalību 2012. gada Frankfurtes Ironman "Iron Birds Finland" sastāvā viņš izmantoja, lai atbalstītu leikēmijas izpēti.[7]2013. gada Ironman Sweden sacensībās Kalmarā Stuba finiša laiks bija 9:55'47.[8] 2014. gada Berlīnes maratonā viņš uzrādīja savu labāko maratona laiku 3:11:24.[9]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Aleksandrs Stubs kļūs par nākamo Somijas premjerministru kasjauns.lv, 15. jūnijs 2014
  2. Somijas prezidenta vēlēšanās uzvar ekspremjers Stubs lsm.lv, 11. februāris 2024
  3. Outi Pippuri. «Alexander Stubbin Suzanne-vaimo sai Suomen kansalaisuuden: "Vaimoni on kieliguru!"». Anna.fi (somu), 2017. gada 7. decembris. Skatīts: 2023. gada 1. novembris.
  4. «Europhile Alexander Stubb Returns To Finnish Politics As President». Barron's. 2024. gada 12. februāris. Skatīts: 2024. gada 12. februāris.
  5. Martta Nieminen HS, Juha-Pekka Raeste HS. «Alexander Stubb on Suomen kansainvälisimpiä ja kielitaitoisimpia poliitikkoja». Helsingin Sanomat (somu), 2014. gada 14. jūnijs. Skatīts: 2023. gada 1. novembris.
  6. «Archived copy». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 4. jūnijs.
  7. «How a Diplomatic Finn Trains for a Triathlon». Wall Street Journal. 2012. gada 2. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 5. marts.
  8. «Alexander Stubb selvitti Havaijin teräsmieskilpailun». kestavyysurheilu.fi. 2016. gada 9. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. septembrī. Skatīts: 2018. gada 17. septembris.
  9. «Stubb paransi maraton-ennätystään – poseerasi me-miehen kanssa juoksun jälkeen». iltasanomat.fi. 2014. gada 28. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 2. martā.

Ārējās saites labot šo sadaļu


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Ilka Kanerva
Ārlietu ministrs
2008—2011
Pēctecis:
Erki Tuomioja
Priekštecis:
Astrida Tūrsa
kā Eiropas lietu ministrs
Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministrs
2011—2014
Pēctecis:
Lenita Toivaka
Priekštecis:
Pāvo Veirinens
kā ārējās tirdzniecības ministrs
Priekštecis:
Jirki Katainens
Somijas premjerministrs
2014—2015
Pēctecis:
Juha Sipile
Priekštecis:
Anti Rinne
Finanšu ministrs
2015—2016
Pēctecis:
Peteri Orpo
Priekštecis:
Jirki Katainens
Nacionālās koalīcijas partijas priekšsēdētājs
2014—2016
Pēctecis:
Peteri Orpo
Priekštecis:
Sauli Nīniste
Somijas prezidents
2024—pašlaik
Pēctecis:
amatā