Donalds Tramps

uzņēmējs un 45. ASV prezidents

Donalds Džons Tramps vecākais (angļu: Donald John Trump, Sr.; dzimis 1946. gada 14. jūnijā Ņujorkā, ASV) ir ASV uzņēmējs un politiķis, 45. ASV prezidents, ievēlēts no Republikāniskās partijas. Vienīgais ASV prezidents, kuru ASV Kongress divas reizes atstādinājis, bet abas reizes ASV Senāts viņu attaisnojis.[2]

Donalds Tramps
Donald Trump
Donalda Trampa oficiālais portrets
45. ASV prezidents
Amatā
2017. gada 20. janvāris — 2021. gada 20. janvāris
Viceprezidents (i) Maiks Penss
Priekštecis Baraks Obama
Pēctecis Džo Baidens

Dzimšanas dati 1946. gada 14. jūnijā (78 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kvīnsa, Ņujorka, ASV
Tautība amerikānis
Politiskā partija

Reformu partija
(1999—2001)
Demokrātiskā partija
(2001—2009)

Republikāniskā partija
(1987—1999, 2009—2011, 2012—tagad)
Tēvs Freds Tramps[1]
Māte Mērija Anna Maklauda Trampa
Dzīvesbiedrs(-e)
Bērni 5
Reliģija prezbiteriānisms
Paraksts

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis 1946. gadā Ņujorkā vācu izcelsmes uzņēmēja Frederika Trampa un viņa skotu izcelsmes sievas Mērijas Annas, dzimušas Maklaudas, ģimenē. 1968. gadā viņš absolvēja Pensilvānijas Universitātes Vārtonas biznesa skolu jau studiju laikā strādāja sava tēva Freda Trampa nekustamo īpašumu un celtniecības firmā.[3] 1973. gadā pārņēma vadību tēva uzņēmumā,[4] pārdēvējot to par The Trump Organization.[5] Nodibināja arī uzņēmumu Trump Entertainment Resorts, kas darbojas izklaides jomā visā pasaulē, pārvaldot daudz viesnīcu, kazino, golfa laukumu u.c. Tramps atrodas finanšu žurnāla Forbes veidotajā pasaulē bagātāko cilvēku sarakstā. Viņa īpašumu vērtība 2016. gada maijā bija novērtēta 4,5 miljardu ASV dolāru apjomā. Trampa dzīvesveids viņu padarīja par slavenību. No 2004. līdz 2015. gadam viņš vadīja realitātes šovu The Apprentice.

Politiskā darbība

labot šo sadaļu

Īsu brīdi bijis Reformu partijas kandidāts 2000. gada ASV prezidenta vēlēšanās. 2015. gada jūnijā Tramps paziņoja par kandidēšanu 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās. Priekšvēlēšanās bija viens no vadošajiem Republikāniskās partijas kandidātiem. 2016. gada maijā, pēc pēdējo republikāņu kandidātu — Teda Krusa un Džona Keisika — izstāšanās no priekšvēlēšanu cīņas, nodrošināja savu kandidatūru.[6] 19. jūlijā Republikāniskā partija oficiāli apstiprināja Trampu par savu kandidātu. Vēlēšanās viņš apsteidza savu konkurenti no Demokrātiskās partijas — Hilariju Klintoni.

Vēlēšanu kampaņas laikā Tramps vairākkārt solīja uzbūvēt mūri uz ASV un Meksikas robežas, lai samazinātu latīņamerikāņu imigrantu plūsmu,[7] un ieviest musulmaņu reģistru, kurā reģistrēt Savienotajās Valstīs dzīvojošos musulmaņus.[8] Viņš apšaubīja klimata pārmaiņas un to saistību ar cilvēka darbību un ievēlēšanas gadījumā solīja izstāties no Parīzes nolīguma, bet vēlāk pēc tikšanās ar vides aktīvistu un bijušo ASV viceprezidentu Elu Goru savu nostāju nedaudz mīkstināja un atzina, ka starp cilvēku darbību un klimata pārmaiņām varētu būt "zināma saistība", tomēr joprojām pauda bažas par "zaļo" pasākumu ietekmi uz ASV uzņēmumiem.[9]

Sīrijas pilsoņu kara risināšanai Tramps solīja sadarboties ar Sīrijas diktatoru Bašāru al Asadu cīņā pret Islāma valsti un nosodīja Baraka Obamas administrācijas īstenoto Sīrijas nemiernieku bruņošanu, kura esot novedusi pie teroristisko organizāciju izplešanās.[10]

Prezidentūra

labot šo sadaļu

2017. gada 20. janvārī Tramps tika inaugurēts par 45. ASV prezidentu. Prezidentūru Tramps sāka kā pēdējo četrdesmit gadu visnepopulārākais prezidents[11] un vecākais prezidents amatā stāšanās brīdī.[12]

2019. gadā ASV parlamenta Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sagatavoja prezidenta Donalda Trampa impīčmenta izmeklēšanas ziņojumu, kurā konstatēts, ka prezidents Tramps aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta Rūdolfa Džuliāni palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu. Tramps apsūdzības kategoriski noraidīja, sakot, ka vēršanās pret viņu ir "raganu medības". Demokrātu kontrolētā Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palāta 19. decembrī nobalsoja par prezidenta Donalda Trampa atstādināšanu no amata,[13] tomēr 2020. gada 5. februārī Senāts prezidentu attaisnoja un viņš saglabāja savu amatu.[14]

Trampa prezidentūra pārklājās ar globālo COVID-19 pandēmiju un viņa darbība tās ierobežošanā tika vērtēta kā neefektīva.[15] 2020. gada 2. oktobrī tika paziņots, ka pats Tramps saslimis ar COVID-19.[16] Pēc triju dienu ārstēšanās militārajā hospitālī viņš atgriezās Baltajā namā.[17]

2020. gada novembra vēlēšanās Tramps zaudēja Džo Baidenam. 2021. gada 6. janvārī štatu elektoru balsojums bija jāapstiprina ASV Kongresa balsojumā,[18] pirms kura Tramps aicināja viceprezidentu Maiku Pensu neapstiprināt Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās. Reaģējot uz Trampa sacīto, Penss paziņoja, ka neiejauksies, lai apturētu Baidena uzvaras apstiprināšanu Kongresā. Laikā, kad notika abu palātu kongresmeņu sesija, Trampu atbalstošajiem protestētājiem izdevās ielauzties Kapitolijā, pēc kā Kongresa sesija tika apturēta.[19] Kad Kapitolija ēku atbrīvoja no protestētājiem, parlamenta deputāti atsāka sēdi, kurā naktī uz 7. janvāri apstiprināja demokrātu partijas pārstāvja Džo Baidena uzvaru prezidenta vēlēšanās.[20] Virkne ASV politiķu pieprasīja otrreizēju prezidenta Trampa atstādināšanas procedūras sākšanu.[21] 13. janvārī Pārstāvju palātā par Trampa impīčmentu nobalsoja 232 pārstāvji: visi 222 Demokrātiskās partijas un 10 ASV Republikāniskās partijas deputāti, pret bija 197, bet nebalsoja 4 republikāņi. Tramps kļuva par pirmo ASV prezidentu, par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.[22]

Apsūdzības noziegumos

labot šo sadaļu

Pēc iebrukuma ASV Kapitolijā pret Trampu sāka vairākas citas izmeklēšanas saistībā ar mēģinājumiem mainīt 2020. gada prezidenta vēlēšanu rezultātus un negodīgu biznesa praksi. ASV Federālie prokurori Trampu apsūdzēja arī par to, ka viņš nelikumīgi glabājis simtiem slepenu dokumentu par ASV kodolprogrammām un aizsardzības programmām.[23] 2023. gada 24. augustā Trampu apcietināja par mēģinājumu ietekmēt 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas Džordžijas štatā, bet pēc 200 000 ASV dolāru drošības naudas iemaksas viņu aptuveni 20 minūtes vēlāk atbrīvoja no Fultonas apgabala cietuma, kur tika uzņēmta ASV vēsturē pirmā pēcaresta fotogrāfija ar bijušo prezidentu.[24] Pēc Trampa apcietinājuma no 47% līdz 52% pieauga republikāņu atbalsts Trampam kā partijas prezidenta kandidātam.[25]

2024. gada 30. maijā Ņujorkas zvērināto tiesa atzina Donaldu Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā. Viņš tika atzīts par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos, kas saistīti ar klusēšanas naudas maksāšanu pornozvaigznei Stormijai Danielsai, kļūstot par pirmo ASV prezidentu, kurš ir atzīts par vainīgu kādā noziegumā.[26]

Atentāta mēģinājums pret Donaldu Trampu 2024. gadā

labot šo sadaļu

Tramps tika ievainots ausī slepkavības mēģinājumā kampaņas mītiņā 2024. gada 13. jūlijā Batlerā, Pensilvānijas štatā. Pēc apšaudes, Slepenajam dienestam viņu vedot nost no skatuves, Tramps pacēla gaisā dūri, parādīdams, ka viņam viss ir kārtība. Vēlāk Trampam tika sniegta medicīniskā palīdzība vietējā medicīnas iestādē, kur tika paziņots, ka viņa dzīvībai briesmas nedraud. Trampa virzienā izšautās lodes nāvējoši ievainoja vienu mītiņa dalībnieku, bet vēl divus mītiņa dalībniekus smagi ievainoja.[27] Slepenais dienests nogalināja uz blakus ēkas jumta esošo šāvēju. Amatpersonas paziņoja, ka apšaude tiek izmeklēta kā slepkavības mēģinājums. Federālais izmeklēšanas birojs identificēja uzbrucēju kā 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruku (Thomas Matthew Crook) no Betelpārkas (Betel Park), Pensilvānijā.[28][29] Viens no atentāta aculieciniekiem apgalvoja, ka policija neesot pievērsusi uzmanību viņa un vairāku citu cilvēku brīdinājumiem par bruņota vīrieša rāpšanos uz blakus esošas mājas jumta.[30]

Privātā dzīve

labot šo sadaļu

Precējies trīs reizes, ar pašreizējo sievu slovēņu modeli Melāniju Trampu apprecējies 2005. gadā. Kopā ir pieci bērni.

  1. Donalda Trampa dzimšanas apliecība Fox News 2011. gada 9. aprīlī.
  2. ASV Senāts attaisno Trampu impīčmenta prāvā TVNET/LETA 2021. gada 13. februārī
  3. «In Step With: Donald Trump». Parade. 2004. gada 14. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 14. oktobris.
  4. Sara McIntosh Wooten. Donald Trump: From Real Estate to Reality TV, 2009. 28. lpp. ISBN 0-7660-2890-9.
  5. Hoover's coverage by Diane Ramirez. «The Trump Organization information and related industry information from Hoover's United Kingdom (UK)». Hoovers.com, 2008-01-02. Skatīts: 2011-09-25.
  6. Aigars Smiltnieks. «Trampa konkurenti izstājas no cīņas par ASV prezidenta amatu». Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2016. gada 5. maijā.
  7. «Tramps atkārtoti sola būvēt mūri uz robežas ar Meksiku». Latvijas Sabiedriskais medijs. Skatīts: 2016. gada 6. decembrī.
  8. «Trump and a Muslim registry: does he want one – and is it even possible?» (angliski). The Guardian. Skatīts: 2016. gada 6. decembrī.
  9. «Tramps ar Goru pārspriedis klimata pārmaiņu jautājumu». tvnet.lv. LETA/AFP. Skatīts: 2016. gada 6. decembrī.
  10. «Donald Trump On ISIS: Defeating Islamic State, Not Assad In Syria, Part Of Proposed Presidential Foreign Policy» (angliski). International Business Times. Skatīts: 2016. gada 6. decembrī.
  11. Aigars Smiltnieks. «Aptaujas: Tramps ir pēdējās desmitgadēs nepopulārākais jaunais ASV prezidents». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2017. gada 18. janvārī. Skatīts: 2017. gada 21. janvārī.
  12. «Trump’s health: What we could expect with the oldest incoming president» (angliski). The Washington Post. Skatīts: 2017. gada 21. janvārī.
  13. ASV Pārstāvju palāta atbalsta Trampa atstādināšanu no amata lsm.lv 2019. gada 19. decembrī
  14. Trampa impīčmenta prāvā Senāts attaisno ASV prezidentu lsm.lv 2020. gada 5. februārī
  15. «Tramps: Covid-19 krīze ASV «kļūs ļaunāka, pirms tā kļūs labāka»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-10-20.
  16. «Trampam atklāj Covid-19; ASV prezidents ievēros karantīnu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-10-20.
  17. «Tramps pēc izrakstīšanas no slimnīcas apšauba Covid-19 bīstamību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-10-20.
  18. Elektoru kolēģija apstiprina Baidena uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās lsm.lv 2020. gada 15. decembrī
  19. Trampa atbalstītāju un policijas sadursmju dēļ slēgta Kapitolija ēka lsm.lv 2021. gada 6. janvārī
  20. ASV parlaments pēc nemieriem Vašingtonā atsāk darbu; sadursmēs 4 bojāgājušie lsm.lv 2021. gada 7. janvārī
  21. Tramps sola cīnīties tālāk; demokrāti grib viņu atstādināt lsm.lv 2021. gada 7. janvārī
  22. ASV Pārstāvju palāta nobalso par Trampa impīčmentu 2021. gada 14. janvārī
  23. Pret Trampu slepeno dokumentu lietā izvirzītas 37 apsūdzības; dokumentus glabājis arī dušā lsm.lv 2023. gada 10. jūnijā
  24. «Tramps Džordžijā apcietināts un atbrīvots pret drošības naudu». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA. 2023. gada 25. augusts. Skatīts: 2023. gada 25. augustā.
  25. «Trampa reitings pēc apcietinājuma ir pieaudzis». Apollo. 2023. gada 26. augusts. Skatīts: 2023. gada 26. augustā.
  26. ASV zvērināto tiesa atzinusi Trampu par vainīgu biznesa dokumentu viltošanā lsm.lv 2024. gada 31. maijā
  27. «Atentāts pret Donaldu Trampu. Bijušais ASV prezidents sašauts ausī». jauns.lv. 2024. gada 14. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 14. jūlijā.
  28. Rihards Plūme. «Tramps ievainots ausī apšaudē priekšvēlēšanu mītiņā; noskaidrota šāvēja identitāte». Latvijas Sabiedriskais medijs. LETA, 2024. gada 14. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 14. jūlijā.
  29. «FIB ir identificējis Trampa uzbrucēju». jauns.lv. 2024. gada 14. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 14. jūlijā.
  30. «Policija ignorēja brīdinājumus par šāvēju uz jumta, apgalvo Trampa atentāta aculiecinieks». jauns.lv. 2024. gada 14. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 14. jūlijā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu