Anglikāņu sadraudzība (angļu: Anglican Communion) ir 44 autonomu anglikāņu baznīcu sadraudzība, kas ir vienotas ar Anglijas Baznīcu un tās galvu Kenterberijas arhibīskapu. Tai ir aptuveni 80 miljoni locekļu, galvenokārt angļu valodā runājošajās valstīs. Kopumā pasaulē ir ap 450 anglikāņu bīskapiju 160 valstīs.

Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcas ēka Rīgā (uzcelta 1859. gadā)

Anglikāņu Baznīcas pirmsākumi ir saistīti ar Anglijas Baznīcu, kas radās 1538. gadā, kad Anglijas Karalistes karalis Henrijs VIII ar speciālu aktu noteica sevi par Anglijas Baznīcas galvu Romas pāvesta vietā. Kopš tā laika formālais Anglijas Baznīcas valdnieks ir Anglijas Karalistes monarhs.

No 1867. gada Anglikāņu Baznīca rīko t.s. Lambetas konferences, lai spriestu par anglikāņu baznīcu kopējiem jautājumiem un koordinētu kopīgo politiku.

Attiecības ar valsti

labot šo sadaļu

Apvienotajā Karalistē Anglijas Baznīcai ir valsts Baznīcas statuss, kas nosaka noteiktas privilēģijas šai Baznīcai. Viena no Anglijas Baznīcas privilēģijām un vienlaikus pienākums ir vadīt un organizēt nacionālas nozīmes svinības, piemēram, karaļu kronēšanu (šis pienākums noteikts ar likumu).

Kopš 1840. gada vienīgi Anglijas Baznīcu aizsargā likums Pret zaimošanu (The Law of blasphemy). Saskaņā ar šo likumu noteikta kriminālatbildība par jebkāda veida vēršanos pret anglikāņu Baznīcu. Britu precedentu tiesības šo likumu attiecina ne tikai uz Anglijas Baznīcu, bet interpretē paplašināti, aizsargājot no zaimošanas vispār kristīgo doktrīnu kopumā (paplašināta interpretācija neattiecas uz citām reliģijām, piemēram, budismu vai islāmu).

P. Kampers no Notingemas universitātes min piemēru par valsts un Baznīcas attiecībām: godinot Folklendu (Malvinu) militārajā konfliktā kritušos britu karavīrus, 1982. gadā tika sarīkots atceres pasākums. Kenterberijas arhibīskaps Roberts Ransijs (Robert Runcie) aizlūdza par abām pusēm — gan par britu, gan par argentīniešu kritušajiem, — ar to izpelnoties publisku Lielbritānijas premjerministres Mārgaritas Tečeres nosodījumu.[1] Arhibīskapam tika pārmests apolitisks aizlūgums un — tieši tāpēc — arī iesaistīšanās politikā. Arhibīskapa Rancija priekšgājējs K. Garbets 1950. gados rakstīja: “Viduslaikos Anglijas Baznīcu kontrolēja pāvests un kronis, vēlāk — tikai kronis, un tagad to dara arī parlaments.[1]

Anglikāņu Baznīca Latvijā

labot šo sadaļu
 
Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcas ēka Rīgā

Tagadējā Latvijas teritorijā anglikāņi parādījās līdz ar britu kopienas izveidošanos. Līdz 19. gadsimta vidum, kad Rīgā, Daugavas malā blakus Rīgas pilij uzcēla anglikāņu baznīcu, kopiena reliģiski bija saistīta ar Rīgas reformātu draudzi.

1829. gadā Londonas bīskaps nozīmēja Džonu Elisu par Rīgas britu kopienas kapelānu, un 1830. gadā Rīgas Reformātu baznīcas telpās notika pirmais Rīgas anglikāņu dievkalpojums.

1857.—1859. gadā pēc J. D. Felsko projekta, Paula bastiona vietā (mūsdienās Pils iela (Rīga) 11), Rīgā ceļ Anglikāņu baznīcu. Baznīca ir eklektisma paraugs.

1859. gadā Rīgā tika iesvētīta anglikāņu Sv. Pestītāja baznīca.

Pēc 1891. gada tautas skaitīšanas datiem, Rīgā bija 180 anglikāņi.

1938. gadā starp Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu un Lielbritānijas Anglikāņu Baznīcu tika noslēgts konkordāts (gan vienas, gan otras Baznīcas locekļi var iet pie dievgalda abās baznīcās). Anglikāņu Baznīca šo dokumentu ratificēja 1939. gadā, bet vienošanos ieviest to dzīvē iztraucēja Otrais pasaules karš.

Padomju okupācijas gados Anglikāņu baznīcā no 1941. līdz 1966. gadam pulcējās Sv. Pētera evaņģēliski luteriskā draudze.

No 1967. gada līdz 1992. gadam Anglikāņu baznīcu izmantoja Rīgas Politehniskā institūta “Studentu klubs”, kā arī bibliotēka.

1992. gadā amerikāņu misionārs Ardens Haugs izveidoja anglikāņu draudzi, kas formāli bija pakļauta Latvijas evaņģēliski luteriskajai baznīcai.

1995. gadā par draudzes mācītāju kļuva Juris Cālītis. Viņa vadībā draudze 1998. gadā pievienojās Anglikāņu Baznīcas Eiropas—Gibraltāra diecēzei.

2004. gadā Latvijas Republikā pēc Reliģisko lietu pārvaldes datiem bija 41 anglikānis.

  • Religious Human Rights in Global Perspecitive/ Ed. by J.D. van der Vyver and J.Witte, Jr./ Printed in the Neitherland. // Publihed by Kluwer Law International, 1996
  • Coll A..R., Arend A..C. The Folklands War. — London, 1985

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 Religious Human Rights… — P.217.