Vikipēdija

Hezbollah

Hezbollah jeb Hizbullāh[p 1] (arābu: حزب الله Ḩizb Allāh — 'Dieva partija') ir šiītu islāmistu politiska un paramilitāra organizācija, kas darbojas Libānā.[1] Tā ir arī viena no lielākajām sociālo pakalpojumu, kas saistīti ar darbību skolās, slimnīcās, zemkopībā un citviet, sniedzējām Libānas šiītu kopienā.[2]

Hezbollah karogi 2006. gadā pēc kara beigām Dienvidlibānā.
Hezbollah kontrolētās teritorijas Libānā ( 2006).

Vairākas arābu valstis, piemēram, Saūda Arābija, Ēģipte, Jordānija ir nosodījušas tās darbības.[3] Tomēr ir valstis, kuras atklāti atbalsta Hezbollah, piemēram, Irāna un Sīrija.[4] Hezbollah uztur ciešas attiecības gan ar Sīrijas Bašāra al Asada režīmu, gan ar Irānas režīmu. Irāna sniedza būtisku atbalstu Hezbollah dibināšanai un joprojām ir šīs grupas galvenais aizbildnis. Sīrijas pilsoņu kara laikā Hezbollah darbojās kā viens no Asada sabiedrotajiem un sniedza režīmam līdz 10 000 kaujinieku, lai gan precīzs karojošo skaits nav zināms.

Krievija Hezbollah uzskata par leģitīmu sociopolitisko spēku,[5] savukārt Amerikas Savienotās Valstis, Ēģipte, Izraēla, Austrālija un Kanāda ir atzinušas šo organizāciju par teroristisku.[6][7] 2018. gadā ASV Valsts departaments nosauca Hezbollah par vienu no piecām lielākajām noziedzīgajām organizācijām pasaulē.[8] Kopš 2023. gada kopā ar Irānu un hutiešiem piedalās Izraēlas—Hamās karā.

Darbība

labot šo sadaļu

Hezbollah radās kā paramilitāra pretestības organizācija 1982. gadā, kad Izraēla iebruka Libānā, un okupēja tās reģionus.[1][9] Hezbollah radās Libānas šiītu minoritātes vidē, kas vienmēr Libānā bija apspiesta un politiski pasīva.[10] Organizācija ideoloģiski iedvesmojās no Irānas Revolūcijas un Ajatollas Homeinī mācības.[11] Tobrīd tās apmācību veica Irānas atsūtītie militārie speciālisti.[12] 1985. gadā publicētajā manifestā organizācija izvirzīja vairākus mērķus, pirmkārt, apturēt jebkādus koloniāla rakstura invāzijas nodomus Libānas teritorijā, otrkārt, sodīt kristiešu partijas, kas to atbalstīja, treškārt, nodibināt islāma režīmu Libānā.[13][14] Organizācijas līderi vairākkārt ir atbalstījuši Izraēlas iznīcināšanu, un tās mērķis ir Palestīnas valsts izveidošana ar galvaspilsētu Jeruzalemē.[13][14] No mazas paramilitāras grupas tā ir spējusi izaugt par organizāciju, kuras pārstāvji atrodas Libānas parlamentā, kurai pieder sava radiostacija, satelīttelevīzijas kanāls, kura realizē sociālās attīstības programmas.[15] Hezbollah bauda plašu atbalstu šiītu kopienā. Turklāt pēc 2006. gada Izraēlas iebrukuma spēja iegūt plašu atbalstu arī citās sabiedrības daļās (kristiešu, sunītu, druzu), kā arī mobilizēt tūkstošiem cilvēku.[16][17] Hezbollah atbalsta arī Palestīnas bēgļi, kas dzīvo Libānā, kuru ir ap 174 000[18] Tiek uzskatīts, ka organizācijas paramilitārais spārns ir spēcīgāks par Libānas armiju.[19] Hezbollah ir izveidojusi savus tīklus arī ārpus Tuvajiem Austrumiem, piemēram, Latīņamerikā,[20] Ziemeļkorejā[21] un Āfrikā.[22]

Finansiālo atbalstu organizācija saņem no Libānas iedzīvotājiem un ārzemju šiītiem, ka arī no Irānas un Sīrijas valdībām.[23][24] Militārā ziņā organizācijai ir apmēram 1000 aktīvo karavīru un 6 000—10 000 organizācijas brīvprātīgo rezerve.[25] 2024. gadā 24. aprīlī Izraēlas spēki veica vairāk nekā 13 gaisa triecienus pret aptuveni 40 grupējuma Hezbollah objektiem Libānas dienvidos.[26]

Peidžeru uzbrukums

labot šo sadaļu

2024. gada 17. septembrī, vienlaicīgi sprāgstot vairākiem simtiem peidžeru, dzīvību zaudēja 12 cilvēki, arī divi bērni un četri mediķi, bet ievainoja 2750 līdz 2800 cilvēku. Beirūtas dienvidos 18. septembrī nogranda vismaz viens sprādziens, cilvēkiem pulcējoties uz iepriekšējā dienā eksplozijās četru nogalināto bērēm. Aģentūras "Reuters" avoti norādīja, ka "Hizbullāh" pasūtījusi 5000 peidžeru, no tiem eksplodējuši aptuveni 3000, kad uz tiem tika nosūtīta kodēta ziņa.[27]

Piezīmes un atsauces

labot šo sadaļu

Piezīmes

labot šo sadaļu
  1. ↑ Citi nosaukumi — Hizbullah, Hizbollah, Hezballah, Hizballah, Hisbollah un Hizb Allah

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 Dahr Jamail. «Hezbollah's transformation». Asia Times, 2006-07-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-01-25. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (angliski)
  2. ↑ «Hezbollah (a.k.a. Hizbollah, Hizbu'llah)». Council on Foreign Relations. 2008-09-13. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-09-13. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (angliski)
  3. ↑ Khaled Abu Toameh, The Jerusalem Post (2006-07-17). Arab world fed up with Hizbullah. (angliski)
  4. ↑ Iran and Syria continue to support resistance Arhivēts 2009. gada 10. maijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  5. ↑ «Russia says Hezbollah not a terrorist group: Ifax». Reuters (angļu). 2015-11-15. Skatīts: 2022-02-13.
  6. ↑ EGYPT: Cairo calls Hezbollah terrorist organization. LA Times (13.04.09.) (angliski)
  7. ↑ Renata Goldirova. «MEPs call on EU states to list Hezbollah as terrorist group». EUobserver, 2008. gada 17. septembris. (angliski)
  8. ↑ «Explained: How Hezbollah built a drug empire via its ‘narcoterrorist strategy’». Arab News (angļu). 2021-05-02. Skatīts: 2024-06-21.
  9. ↑ «Who are Hezbollah». BBC News. 2008-05-21. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (angliski)
  10. ↑ Mariam Farida. Religion and Hezbollah : political ideology and legitimacy. Abingdon, Oxon, 2020. ISBN 978-0-367-22545-2. OCLC 1111946077.
  11. ↑ Dominique Avon. Hezbollah : a history of the "Party of God". Cambridge, Massachusetts, 2012. ISBN 978-0-674-06752-3. OCLC 835789154.
  12. ↑ Adam Shatz. «In Search of Hezbollah». The New York Review of Books, 2004. gada 29. aprīlis. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (angliski)
  13. ↑ 13,0 13,1 author unknown. «The Hizballah Program». provided by standwithus. com (StandWithUs). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (angliski)
  14. ↑ 14,0 14,1 Stalinsky, Steven. "An Islamic Republic Is Hezbollah's Aim." Arhivēts 2007. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. The New York Sun. (02.08.06.) (angliski)
  15. ↑ Lara Deeb. «Hizballah: A Primer». Middle East Report, 2006-07-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-06-20. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (angliski)
  16. ↑ «Briefing: Lebanese Public Opinion». September-October 2006. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. janvārī. Skatīts: 2010. gada 18. augustā. (angliski)
  17. ↑ "Huge Beirut protest backs Syria." BBC News. (03.08.05.) (angliski)
  18. ↑ «Lebanon conducts first-ever census of Palestinian refugees». Jordan Times (angļu). 2017-12-21. Skatīts: 2022-02-13.
  19. ↑ Anne Barnard. «Hezbollah’s Role in Syria War Shakes the Lebanese». The New York Times (en-US), 2013-05-20. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-02-13.
  20. ↑ «UN: We've cleared half the cluster bombs Israel dropped on Lebanon - Haaretz - Israel News». web.archive.org. 2008-08-17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-08-17. Skatīts: 2022-02-13.
  21. ↑ Chris Hughes. «North Korea crisis could increase risk of larger attacks from ISIS». mirror (angļu), 2017-08-11. Skatīts: 2022-02-13.
  22. ↑ «Out of Iran, Into Africa: Hezbollah's Scramble for Africa». Haaretz (angļu). Skatīts: 2022-02-13.
  23. ↑ UN Office for the Coordination of Humanitarian Affairs. «LEBANON: The many hands and faces of Hezbollah», 2006-03-29. Skatīts: 2010. gada 18. augustā (angliski).
  24. ↑ Iranian official admits Tehran supplied missiles to Hezbollah (angliski)
  25. ↑ July 18th — Agence France Presse — Analysis: Hezbollah a force to be reckoned with Arhivēts 2008. gada 7. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
  26. ↑ Izraēlas spēki veic ofensīvas darbības Libānas dienvidos lsm.lv 2024. gada 24. aprīlī
  27. ↑ Medijs: Libānā kārtējoreiz sprādzieni – eksplodē «Hizbullāh» sakaru rācijas lsm.lv 2024. gada 18. septembrī

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Hezbollah&oldid=4149723"