Aleksandrs Medveds (baltkrievu: Аляксандр Васілевіч Мядзведзь; dzimis 1937. gada 16. septembrī) ir bijušais padomju brīvā stila cīkstonis, trīskārtējs olimpisko spēļu čempions, septiņkārtējs Pasaules un trīskārtējs Eiropas čempions.[1]

Aleksandrs Medveds
Аляксандр Мядзведзь
Personas dati
Dzimis 1937. gada 16. septembrī (86 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Bila Cerkva, Kijevas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Augums 190 cm
Svars 120 kg
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Padomju Savienība PSRS
Sporta veids Cīņas sports
Disciplīna Brīvā cīņa
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 3 (1964, 1968, 1972)
Medaļas 3 (3 zelta)
Pasaules čempionāta informācija
Dalības reizes 9
Medaļas 9 (7 zelta, 1 sudraba, 1 bronzas)
 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Padomju Savienība PSRS
Olimpiskās spēles
Zelts Tokija 1964 līdz 97 kg
Zelts Mehiko 1968 virs 97 kg
Zelts Minhene 1972 virs 100 kg
Pasaules čempionāti
Bronza Jokohama 1961 virs 87 kg
Zelts Tolīdo 1962 līdz 97 kg
Zelts Sofija 1963 līdz 97 kg
Sudrabs Mančestra 1965 līdz 97 kg
Zelts Tolīdo 1966 līdz 97 kg
Zelts Deli 1967 virs 97 kg
Zelts Mara del Plata 1969 virs 100 kg
Zelts Edmontona 1970 virs 100 kg
Zelts Sofija 1971 virs 100 kg
Eiropas čempionāti
Zelts Karlsrūe 1966 virs 97 kg
Zelts Skopje 1968 virs 97 kg
Zelts Katovice 1972 virs 100 kg

Biogrāfija labot šo sadaļu

Aleksandrs Medveds dzimis 1937. gadā Ukrainā mežsarga ģimenē. Viņa vecvecāki ieceļoja no Krievijas; vecmāmiņa bija apmēram 195 cm gara un vectēvs — vēl garāks.[2] Medveds bija mazāks, viņa garums bija 190 cm un svars pārsniedza 100 kg, tomēr pietiekami liels, lai atbilstu uzvārdam, kas krievu valodā nozīmē lācis.[3]

Ar sportu Aleksandrs iedraudzējās jau no bērnības. Viņš izmēģināja daudz sporta veidus — no futbola līdz sporta vingrošanai.

Ar cīņas sportu Medveds iepazinās dienesta laikā Baltkrievijā. Pirmie treniņi parādīja, ka cīkstoņu pasaulē uzplaukusi patiesi izcila personība. Jau armijā Aleksandrs izcīnīja savas pirmās uzvaras.

1959. gadā pēc demobilizācijas Aleksandrs Medveds iestājās Baltkrievijas Valsts Fiziskās kultūras institūta augstākajā treneru skolā un 1961. gadā to sekmīgi absolvēja, pēc tam studēja pašā institūtā.

1961. gada pavasarī jaunais cīkstonis uzvarēja PSRS cīņas čempionātā. Medveds ieguva valsts čempiona titulu un devās uz pasaules čempionātu Japānā. Lai arī toreiz viņš zeltu neieguva, zaudējot to vācietim Vilfrīdam Dītriham, viņš uzstājās cienīgi un skaļi pieteica sevi par spēcīgu cīkstoni. Pēc veiksmīgas debijas šajā pasaules čempionātā Aleksandrs Medveds uzsāka izcilu uzvaru sēriju. Viņš trīs reizes kļuva par olimpisko čempionu brīvajā cīņā, septiņas reizes par pasaules čempionu, četras reizes par Eiropas čempionu, deviņas reizes par PSRS čempionu. 1972. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Minhenē Aleksandrs Medveds nesa PSRS karogu.

Laikā no 1967. līdz 1972. gadam Medveda galvenais sāncensis bija ar bulgāru cīkstonis Osmans Duraļijevs. Viņi astoņas reizes tikās prestižu starptautisko sacensību finālos, un visos Medveds uzvarēja.[1] 1971. gada pasaules čempionātā Sofijā viņš bija tuvu zaudējumam, kad bulgārs atradās vadībā ar 4:3 un līdz mača beigām bija atlikušas tikai 43 sekundes. Tomēr Medveds izlīdzināja rezultātu un ieguva titulu sava mazākā ķermeņa svara dēļ.[4]

Pēc aiziešanas no sacensībām 1972. gadā Medveds pārcēlās uz Baltkrieviju, kur 50. gadu beigās dienēja Padomju armijā.[3] Tur viņš strādāja par valsts izlases treneri un lasīja lekcijas Baltkrievijas Valsts Informātikas un radioelektronikas universitātē. Pēc Padomju Savienības sabrukuma viņš tika iecelts par Baltkrievijas Olimpiskās komitejas un Baltkrievijas Cīņas federācijas viceprezidentu. Iepriekš viņš tika apbalvots ar Ļeņina ordeni (1964), Darba Sarkanā Karoga ordeni (1970) un ordeni "Goda zīme" (1964, 1969, 1985). 2001. gadā viņš tika izvēlēts par 20. gadsimta labāko Baltkrievijas sportistu un 2003. gadā kļuva par vienu no pirmajiem 10 FILA Starptautiskās cīņas slavas zāles locekļiem.[5] Viņš ir Minskas Goda pilsonis. Minskā kopš 1970. gada viņam par godu tiek rīkots ikgadējs cīņas turnīrs. Kopš 1994. gada tam ir prestižā augstākā starptautiskā kategorija — Grand Prix.[6][7]

Apbalvojumi un pagodinājumi labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu