Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā hronoloģija

2022. gada 24. februārī Krievija sāka iebrukumu Ukrainā. Šī hronoloģija ir dinamisks un mainīgs saraksts, tāpēc tā var nebūt pilnībā pabeigta.

Karadarbības gaita

Priekšvēsture

24. februārī Krievija sāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā, iezīmējot notiekošā Krievijas un Ukrainas kara būtisku eskalāciju.

Sākums

2021. gada 10. novembrī ASV ziņoja par neierastu Krievijas karaspēka pārvietošanos pie Ukrainas robežām. 28. novembrim Ukraina ziņoja par 92 000 lielu Krievijas karavīru grupējuma izvietošanos pie tās robežām.

• 2021. gada 7. decembrī ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par "spēcīgiem ekonomiskiem un citiem pasākumiem", ja Krievija uzbruks Ukrainai.
• 2021. gada 17. decembrī Putins ierosināja noteikt ierobežojumus NATO aktivitātēm Austrumeiropā, piemēram, aizliegumu Ukrainai jebkad pievienoties NATO.
• 2022. gada 17. janvārī Krievijas karaspēks sāka ierasties Baltkrievijā uz šķietamām militārām mācībām.
• 2022. gada 19. janvārī ASV piešķīra Ukrainai militāro palīdzību 200 miljonu dolāru apmērā.
• 2022. gada 19. janvārī ASV prezidents Džo Baidens preses konferencē paziņoja: "Es domāju, ka Krievija tiks saukta pie atbildības, ja tā iebruks. Un tas ir atkarīgs no tā, kas notiks. Tā ir viena lieta, ja tas ir neliels iebrukums un mēs galu galā cīnāmies par to, ko darīt un ko nedarīt." Daudzi ASV prezidenta kritiķi uzskatīja, ka tas atstāja atvērtas durvis Krievijas iebrukumam.
• 2022. gada 24. janvārī NATO izsludināja paaugstinātu kaujas gatavību.
• 2022. gada 25. janvārī pie Ukrainas robežas Krievijā un Krimā notika militāras mācības, kurās piedalījās 6000 karavīru un 60 lidmašīnas.
• 2022. gada 10. februārī arī Baltkrievijā sākās militārie manevri.
• 2022. gada 17. februārī saasinājās kaujas separātiskajos reģionos Ukrainas austrumos.

2022. gada februāris

21. februāris

22.35 (UTC+3) Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija atzīst divu prokrievisko separātisko reģionu neatkarību Ukrainas austrumos. Tas izraisīja pirmo ekonomisko sankciju kārtu no NATO valstīm.

Savā televīzijas runā pirms šī paziņojuma Putins norādīja, ka uzskata, ka Vladimirs Ļeņins ir Ukrainas "autors un arhitekts", un nosauca ukraiņus, kuri ir gāzuši Ļeņina pieminekļus, par "nepateicīgiem pēcnācējiem", sakot: "Tas ir tas, ko viņi sauc par dekomunizāciju. Vai vēlaties dekomunizāciju? Nu, tas mums lieliski piestāv. Bet pusceļā apstāties, kā saka, lieki. Mēs esam gatavi jums parādīt, ko Ukrainai nozīmē īsta dekomunizācija."

24. februāris

Kijivas dzīvojamo ēku rajons pēc raķetes trāpījuma 24. februārī

Krievijas karavīri pie Hostomelas lidostas

Īsi pirms 06.00 pēc Maskavas laika (UTC+3) 24. februārī Putins paziņoja, ka ir pieņēmis lēmumu sākt "speciālu militāru operāciju" Ukrainas austrumos. Savā uzrunā Putins melīgi apgalvoja, ka nav plānots okupēt Ukrainas teritoriju un ka viņš atbalsta Ukrainas tautas tiesības uz pašnoteikšanos. Putins arī paziņoja, ka Krievija cenšas panākt Ukrainas "demilitarizāciju un denacifikāciju". Viņš sacīja, ka "visa atbildība par iespējamo asinsizliešanu būs pilnībā uz Ukrainas valdošā režīma sirdsapziņas". Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra visu Ukrainas teritoriju pasludināja par kara zonu.

Dažu minūšu laikā pēc Putina paziņojuma notika sprādzieni Kijivā, Harkivā, Odesā un Donbasā, Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija bombardē Mariupoli un Odesu, kā arī ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm deva triecienus par lidlaukiem, militārajiem štābiem un noliktavām Kijivā, Harkivā un Dņipro, 6:48 pēc vietējā laika Krievijas militārais transports iebrauca Ukrainā caur Senkivkas robežkontroles punktu, vienlaicīgi Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā arī no Krievijas anektētās Krimas.

Uzbrukuma plānotāji sākotnēji mēģināja ar raķetēm iznīcināt vadības centrus un pēc tam nosūtīja kara lidmašīnas un helikopterus, lai ātri iegūtu gaisa pārākumu. Krievija plānoja likvidēt Ukrainas vadošās amatpersonas un nomainīt tās ar savu marionešu valdību, un ASV eksperti uzskatīja, ka krievu karaspēks Kijivu var ieņemt 96 stundu laikā.

Pēc pulksten 06:30 (UTC+2), Krievijas spēki iebruka Ukrainā arī netālu no Harkivas un ziņoja par amfībiju ierašanos Mariupoles pilsētā. 07:40 karaspēks iebruka arī no Baltkrievijas teritorijas. Ukrainas Robežspēki ziņoja par uzbrukumiem objektiem Luhanskas apgabalā, Sumu apgabalā, Harkivas apgabalā, Čerņihivas apgabalā un Žitomiras apgabalā, kā arī no Krimas. Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Horodiščes un Miloves ciemus Luhanskas apgabalā. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs ziņoja, ka Ukrainas armija atvairīja uzbrukumu netālu no Ščastjas un atguva kontroli pār pilsētu, prasot gandrīz 50 upurus no Krievijas puses.

Neilgi pirms 07:00 (UTC+2) Zelenskis paziņoja par karastāvokļa ieviešanu Ukrainā. Zelenskis arī paziņoja, ka Krievijas un Ukrainas attiecības tiek nekavējoties pārtrauktas.

Ainas Austrumukrainā iebrukuma laikā

10:00 (UTC+2) Ukrainas prezidenta administrācijas brīfinga laikā tika ziņots, ka Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā no ziemeļiem. Ziņoja, ka Krievijas karaspēks aktīvi uzbruka Harkivas apgabalā, Čerņihivas apgabalā un netālu no Sumiem. Zelenska preses dienests ziņoja, ka Ukraina atvairījusi uzbrukumu Volīnijas apgabalā. 10:30 (UTC+2) Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks Čerņihivas apgabalā ir apturēts, norisinās liela kauja pie Harkivas un Mariupoles, bet Ščastja ir pilnībā atgūta.

Krievijas gaisa desanta karaspēks ieņēma Hostomeļas lidostu Kijivas priekšpilsētā; vēlāk šajā dienā sākās ukraiņu pretuzbrukums lidostas atgūšanai. Ukrainas Nacionālās gvardes Ātrās reaģēšanas brigāde paziņoja, ka lidlaukā notriekti trīs no 34 Krievijas helikopteriem.

11:00 (UTC+2) Ukrainas robežsargi ziņoja par Ukrainas-Baltkrievijas robežas pārkāpumu Vilčā, bet robežsargus Žitomiras apgabalā bombardēja no raķešu palaišanas iekārtām (domājams BM-21 Grad). Kā ziņots, helikopters no Baltkrievijas bez marķējuma bombardēja Slavutičas robežsargus. 11:30 (UTC+2) otrais Krievijas raķešu uzlidojumu vilnis bija vērsts pret Kijivas, Odesas, Harkivas un Ļvivas pilsētām. Doneckas un Luhanskas apgabalos notika smagas sauszemes kaujas.

Krievijas karaspēks no Krimas virzījās uz Nova Kahovkas pilsētu Hersonas apgabalā. Tajā pašā dienā Krievijas spēki iebruka Hersonas pilsētā un pārņēma savā kontrolē Ziemeļkrimas kanālu.

13:00 un 13:19 (UTC+2) Ukrainas robežsargi un bruņotie spēki ziņoja par divām jaunām sadursmēm — pie Sumiem un Starobiļskas. 13:32 (UTC+2) Valērijs Zalužnijs ziņoja par četrām ballistiskajām raķetēm, kas palaistas no Baltkrievijas teritorijas. Vairākas Kijivas metro un Harkivas metro stacijas tika izmantotas kā bumbu patvertnes vietējiem iedzīvotājiem. Tiek ziņots, ka Vuhledaras slimnīcas bombardēšanas laikā bojā gāja četri civiliedzīvotāji un 10 tika ievainoti (tostarp 6 ārsti).

V. Zelenskis sacīja, ka Čornobiļā un Pripjatā izcēlušās kaujas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem. Ap 18:20 (UTC+2) Čornobiļas atomelektrostacija bija Krievijas kontrolē, tāpat kā apkārtējās teritorijas.

16:18 (UTC+2) Kijivas mērs Vitālijs Kličko izsludināja komandantstundu no 22:00 līdz 7:00.

22:00 (UTC+2) Ukrainas Valsts robežsardzes dienests paziņoja, ka Krievijas spēki ir ieņēmuši Zmijinijas salu. Sākotnēji uzskatīja, ka visi 13 robežsargi uz salas tika nogalināti, jo viņi atteicās padoties Krievijas karakuģim; sociālajos tīklos izplatījās ieraksts, kurā redzams, kā robežsargi atsakās no piedāvājuma padoties. Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka iespējami mirušajiem robežsargiem pēc nāves tiks piešķirts Ukrainas varoņa tituls, kas ir valsts augstākais pagodinājums.

Tika apstiprināts, ka nogalināti 17 civiliedzīvotāji, tostarp trīspadsmit nogalināti Dienvidukrainā, trīs Mariupolē un viens Harkivā. V. Zelenskis paziņoja, ka iebrukuma pirmajā dienā gāja bojā 137 Ukrainas pilsoņi.

Neilgi pēc pulksten 23:00 (UTC+2) prezidents V. Zelenskis pavēlēja vispārēju mobilizāciju visiem Ukrainas vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem; šīs vecuma grupas vīriešiem tika aizliegts izbraukt no valsts.

25. februāris

Amerikas Balss reportāža no Kijivas

Ap pulksten 4:00 (UTC+2) pēc vietējā laika Kijivu satricināja divi spārnoto un ballistisko raķešu sprādzieni. Ukrainas valdība paziņoja, ka virs Kijivas notriekusi ienaidnieka lidmašīnu, kas pēc tam ietriekusies dzīvojamā ēkā.

Krievu vienības mēģināja ielenkt Kijivu un virzīties uz Harkivu, taču bija nonākušas smagās kaujās, un sociālajos tīklos redzamie attēli liecināja, ka dažas Krievijas bruņu kolonnas ir nokļuvušas slazdā. Turpretim Krievijas operācijas austrumos un dienvidos bija efektīvākas. Tikmēr Krievijas militārie spēki, kas virzījās uz priekšu no Krimas, tika sadalīti divās kolonnās, analītiķiem liekot domāt, ka tie varētu būt mēģinājuši ielenkt un sagūstīt ukraiņu aizstāvjus Donbasā, liekot ukraiņiem atteikties no sagatavotās aizsardzības un cīnīties atklātā laukā.

25. februāra rītā V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju par mērķēšanu uz civilajiem objektiem; Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vadims Deņisenko sacīja, ka iepriekšējās 24 stundās cietuši 33 civiliedzīvotāji.

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki iegājuši Kijivas Obolonas rajonā, Kijivas ziemeļos Krievijas karaspēka vienības bija apstādinātas. Krievijas speciālo uzdevumu karaspēks iefiltrējās pilsētā ar nolūku "medīt" valdības ierēdņus. Kijivas ziemeļos tika nofilmēts, kā netrafarēta bruņumašīna griežas pāri ceļam un saspiež civilo automašīnu. Automašīnu vadījušais civiliedzīvotājs, gados vecs vīrietis, izdzīvoja, un viņu izglāba vietējie iedzīvotāji.

Daudzdzīvokļu nams Kijivā (Oleksandra Košica ielā) pēc apšaudes, 25. februārī

Savukārt Doneckas tautas republikas Horļivkas mērs ziņoja, ka Ukrainas šāviņi trāpījuši vietējai skolai, nogalinot divus skolotājus.

Krievijas karaspēkam tuvojoties Kijivai, V. Zelenskis lūdza iedzīvotājus sagatavot Molotova kokteiļus, lai "neitralizētu" ienaidnieku. Putins tikmēr aicināja Ukrainas militārpersonas gāzt valdību. Ukraina izdalīja 18 000 ieroču Kijivas iedzīvotājiem, kuri izteica vēlmi cīnīties, un Kijivas aizsardzībai izvietoja teritoriālos aizsardzības spēkus. Aizsardzības ministrija paziņoja, ka visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības brīvprātīgi piedalīties militārajā dienestā neatkarīgi no viņu vecuma.

Pentagons paziņoja, ka Krievija nav ieguvusi pārākumu Ukrainas gaisa telpā, tās pretgaisa aizsardzības spēki joprojām spēja pretoties, ka Krievija nav ieņēmusi nevienu apgabala centru un ka Ukrainas valdība joprojām ir neskarta, bet brīdināja, ka Krievija ir nosūtījusi uz Ukrainu tikai 30 procentus no 150 000—190 000 karavīru, kas bija sapulcēti pie robežām. Tika izplatīti ziņojumi par Ukrainas raķešu uzbrukumu Millerovas gaisa spēku bāzei Krievijā, kas sniedza gaisa atbalstu Krievijas karaspēkam Ukrainā.

V. Zelenskis norādīja, ka Ukrainas valdība "nebaidās runāt par neitrālu statusu". Tajā pašā dienā Putins norādīja Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam, ka "Krievija ir gatava vadīt augsta līmeņa sarunas ar Ukrainu".

26. februāris

00:00 (UTC) tika ziņots par spēcīgām kaujām Kijivas dienvidos, netālu no Vasiļkivas pilsētas un tās gaisa bāzes. Ukrainas ģenerālštābs apgalvoja, ka Ukrainas iznīcinātājs Su-27 netālu no pilsētas notriecis Krievijas lidmašīnu Il-76, kurā atradās desantnieki. Kaujā par Vasiļkovu uzvarēja Ukrainas spēki.

Ap pulksten 03:00 Kijivas apkaimē tika ziņots par vairāk nekā 48 sprādzieniem 30 minūšu laikā. Ukrainas militārpersonas karoja pie spēkstacijas Troješčinas ziemeļu apkaimē. BBC News ziņoja, ka uzbrukums varētu būt mēģinājums atslēgt elektrību pilsētai. Tika ziņots, ka pie Kijivas zooloģiskā dārza un Šuļavkas apkaimē notikušas smagas kaujas. Ukrainas armija paziņoja, ka ir atvairījusi Krievijas uzbrukumu armijas bāzei, kas atrodas Peremohi avēnijā Kijivā; tā arī apgalvoja, ka ir atvairījusi Krievijas spēku uzbrukumu Mikolajivas pilsētai pie Melnās jūras. Ukrainas spēki notrieca Krievijas lidmašīnu Il-76 netālu no Bila Cerkvas, aptuveni 80 km uz dienvidiem no Kijivas. Prezidents V. Zelenskis, paliekot Kijivā, bija noraidījis ASV evakuācijas piedāvājumus, tā vietā pieprasot vairāk munīcijas Ukrainas karaspēkam.

Nakts kaujās Kijivā tika ziņots par simtiem upuru, kur apšaudēs tika iznīcināta daudzdzīvokļu ēka, tilti un skolas.

Kijivas mērs Vitālijs Kličko no pulksten 17 noteica komandanta stundu. No sestdienas līdz 8:00 pirmdien, tika brīdināts, ka ikviens, kas šajā laikā atradīsies ārpusē, tiks uzskatīts par ienaidnieka sabotāžas un izlūkošanas grupām. Dažās Ukrainas daļās, īpaši dienvidos un austrumos, tika traucēti interneta pieslēgumi. Atbildot uz Ukrainas vicepremjera Mihailo Fedorova lūgumu, Īlons Masks paziņoja, ka ir ieslēdzis savu Starlink pakalpojumu Ukrainā.

Solemn Kyiv Copes with Bombs, Gunfire, video reportāža no Voice of America

Ukrainas Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vadims Deņisenko paziņoja, ka Krievijas spēki virzījušies tālāk Enerhodaras un Zaporižjas atomelektrostacijas virzienā. Zaporižjas apgabala valsts pārvalde paziņoja, ka Krievijas spēki, kas virzījās uz Enerhodaru, vēlāk atgriezās Bolshaya Belozerka, ciematā, kas atrodas 30 km no pilsētas, tajā pašā dienā.

Japānai piederošam kravas kuģim ar 20 apkalpes locekļiem Melnajā jūrā trāpīja Krievijas raķete. Krievijas karakuģis apšaudīja arī Moldovas kuģi, radot nopietnus bojājumus.

Ramzans Kadirovs apstiprināja, ka čečenu karotāji ir dislocēti arī Ukrainā. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs paziņoja, ka Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki Ukrainai ir devuši vēstījumu, ka kadirovieši mēģina iefiltrēties Kijivā un nogalināt prezidentu V. Zelenski. O. Daņilovs paziņoja, ka Kadirovieši ir sadalījušies divās grupās, no kurām vienu iznīcināja Ukrainas spēki.

Sešus gadus vecs zēns gāja bojā, bet vairāki citi tika ievainoti pēc bērnu slimnīcas apšaudes Kijivā. Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka Čerņihivas apgabalā uzspridzinājušas kolonnu, kas veda dīzeļdegvielu Krievijas spēkiem.

Līdz dienas beigām Krievijas spēku mēģinājumi ielenkt un izolēt Kijivu bija neveiksmīgi, neskatoties uz mehanizētiem un gaisa uzbrukumiem. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievija ir izveidojusi savu operatīvo ziemeļu rezerves 17 bataljonu taktisko grupu (BTG) sastāvā pēc tam, kad Ukrainas spēki apturēja 14 BTG virzību uz Kijivas ziemeļiem. Krievija uz laiku atteicās no mēģinājumiem ieņemt Čerņihivu un Harkivu pēc tam, kad uzbrukumus atvairīja mērķtiecīga Ukrainas pretestība. Dienvidos Krievija ieņēma Berdjansku un draudēja ielenkt Mariupoli.

Kara izpētes institūts (ISW) paziņoja, ka slikta plānošana un izpilde rada morāles un loģistikas problēmas Krievijas militārpersonām Ukrainas ziemeļos. ASV un Apvienotās Karalistes amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki sastopas ar benzīna un dīzeļdegvielas deficītu, kā rezultātā tanki un bruņumašīnas apstājas un palēninās to virzība. Tiešsaistē parādījās arī video par Krievijas tankiem un bruņutransportieriem jeb APC, kas iestrēguši ceļmalā.

27. februāris

Odesas apgabalā sagūstītais krievu diversijas un izlūkošanas grupas aprīkojums

Tika ziņots, ka pa nakti Krievijas uzbrukumā tika uzspridzināts gāzes vads ārpus Harkivas, savukārt Krjačku ciemā netālu no Vasiļkovas aizdegās naftas bāze pēc raķešu trieciena. Tāpat naktī tika ziņots, ka ukraiņu romu grupa Hersonas apgabalā, Ļubimivkā, netālu no Kahovkas, sagrābusi krievu tanku. Krievijas atbalstītie separātisti Luhanskas apgabalā paziņoja, ka Ukrainas raķete trāpīja naftas terminālim Rovenkas pilsētā. Ukrainas Valsts ārkārtas dienests izglāba 80 cilvēkus no deviņstāvu dzīvojamās ēkas Harkivā pēc tam, kad Krievijas artilērija trāpīja ēkai, to pamatīgi sabojājot un nogalinot sievieti.

Nova Kahovkas mērs Vladimirs Kovaļenko apstiprināja, ka pilsētu ir sagrābis Krievijas karaspēks, un apsūdzēja to Kozackes un Veseles ciemu iznīcināšanā. Krievijas karaspēks ienāca arī Harkivā, kaujas norisinājās pilsētas ielās, tostarp pilsētas centrā. Tajā pašā laikā krievu tanki sāka doties iekšā Sumos. Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pilnībā ielenkuši Hersonu un Berdjansku, ieņēmuši Heņičesku un Hersonas starptautisko lidostu Černobajivkā. Harkivas apgabala gubernators Olehs Sinjehubovs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši pilnīgu kontroli pār Harkivu, Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka pilsētā padevušies vairāki desmiti Krievijas karavīru.

Televīzijas uzrunā prezidents Putins lika aizsardzības ministram un Ģenerālštāba priekšniekam pārvest Krievijas armijas kodolspēkus īpašā kaujas dienesta režīmā. Tas tika interpretēts kā drauds, un to kritizēja NATO, ES un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO); NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs to raksturoja kā "bīstamu un bezatbildīgu", savukārt ANO amatpersona Stefans Dujariks ideju par kodolkaru nosauca par "neiedomājamu".

Pēc analītiķu firmas Rochan Consulting teiktā, Krievijai, aplencot Mariupoli un Berdjansku, izdevies savienot Krimu ar prokrievisko spēku pārziņā esošajiem rajoniem Ukrainas austrumos. Prezidenta V. Zelenska padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņoja, ka Berdjansku sagrābuši Krievijas spēki. Krievijas spēki no Krimas virzījās uz ziemeļiem Zaporižjas virzienā, bet Dņipro austrumu krastā tie apdraudēja Mikolajivu.

Krievijas spēkus atvairīja no Bučas un Irpiņas uz ziemeļrietumiem no Kijivas. Pēc Apvienotās Karalistes militārās izlūkošanas datiem, Krievijas mehanizētie spēki bija apgājuši Čerņihivu, virzoties Kijivas virzienā. Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs apsūdzēja Krieviju Staņicas Luhanskas un Ščastjas iznīcināšanā pirms to ieņemšanas, savukārt Doneckas apgabala gubernators Pavlo Kirilenko apsūdzēja to arī Volnovahas iznīcināšanā.

ISW (Kara izpētes institūts) ziņoja, ka Krievijas spēki Ukrainas ziemeļos, visticamāk, ir veikuši "operācijas pauzi", lai izvietotu papildu spēkus un piegādes; Krievijas militārie resursi, kas iepriekš nebija iebrukuma spēku sastāvā, tika virzīti uz Ukrainu, sagaidot sarežģītāku konfliktu, nekā sākotnēji gaidīts.

28. februāris

Mariupoles apkārtnē visu nakti notika kaujas. 28. februāra rītā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka lielākā daļa Krievijas sauszemes spēku joprojām ir vairāk nekā 30 km uz ziemeļiem no Kijivas, ko palēninājusi Ukrainas pretestība Hostomeļas lidostā. Tā arī teica, ka kaujas notiek pie Čerņihivas un Harkivas un, ka abas pilsētas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē. Uzņēmums Maxar Technologies publicēja satelītattēlus, kuros bija redzama Krievijas kolonna, ieskaitot tankus un pašpiedziņas artilēriju, kas virzās Kijivas virzienā netālu no Ivankivas. Firma sākotnēji norādīja, ka karavāna bija aptuveni 27 km gara, taču vēlāk tajā pašā dienā noskaidroja, ka kolonna patiesībā bija vairāk nekā 64 km gara.

The Times ziņoja, ka Vāgnera grupa tikusi pārdislocēta no Āfrikas uz Kijivu ar pavēli nogalināt V. Zelenski pirmajās iebrukuma dienās.

Ukrainas padomnieks O. Arestovičs apgalvoja, ka uz šosejas starp Irpiņu un Žitomiru tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militārie transportlīdzekļi. Harkivas mērs Ihors Terehovs paziņoja, ka diennakts laikā pilsētā notikušajās apšaudēs nogalināti 9 civiliedzīvotāji un 37 tika ievainoti. Ukrainas vēstniece ASV Oksana Markarova apsūdzēja Krieviju vakuuma bumbas izmantošanā.

Ukrainas un Krievijas pārstāvju sarunas Gomeļā beidzās bez panākumiem. Kā nosacījumu iebrukuma izbeigšanai Putins pieprasīja Ukrainas neitralitāti, "denacifikāciju" un "demilitarizāciju", kā arī Krimas atzīšanu par Krievijas teritoriju.

Krievija palielināja triecienus Ukrainas lidlaukiem un loģistikas centriem, īpaši rietumos, acīmredzami cenšoties iznīcināt Ukrainas gaisa spēkus un traucēt piegādes. Karaliskā Apvienoto pakalpojumu institūta analītiķis paziņoja, ka Ukrainas regulārā armija vairs nedarbojas formējumos, bet gan lielā mērā fiksētā aizsardzībā un arvien vairāk tiek integrēta ar teritoriālajiem aizsardzības spēkiem un bruņotiem brīvprātīgajiem.

28. februārī iestājās diplomātiskā krīze Grieķijas — Krievijas attiecībās, kad Krievijas gaisa spēki bombardēja divas apdzīvotās vietas Buhasu un Sartanu, kurās lielākoties dzīvoja ukraiņu grieķi netālu no Mariupoles, nogalinot 12 grieķus. Francijas prezidents Emanuels Makrons un ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens kopā ar Vāciju un citām valstīm izteica līdzjūtību Grieķijai. Krievijas varas iestādes noliedza atbildību, lai gan Grieķijas varas iestādes paziņoja, ka tām ir pierādījumi par Krievijas līdzdalību. Grieķijas premjerministrs Kirjakoss Mitsotakis paziņoja, ka viņa valsts nosūtīs aizsardzības militāro aprīkojumu un humāno palīdzību, lai atbalstītu Ukrainu.

Krievijas diversantu vienība no slēpņa apšaudīja Sky News reportieru komandu pie Kijivas.

Ukrainas spēku uzbrukumā nogalināja Krievijas Centrālā militārā apgabala 41. armijas komandiera vietnieku ģenerālmajoru Suhovecki.

2022. gada marts

1. marts

Harkivas centra iela pēc bombardēšanas

Vairāk nekā 70 ukraiņu karavīri gāja bojā, Krievijas spēkiem apšaudot militāro bāzi Ohtirkā. Krievijas raķete vēlāk trāpīja reģionālās administrācijas ēkai Brīvības laukumā Harkivā, nogalinot vismaz desmit civiliedzīvotājus un ievainojot vēl 35 cilvēkus. Tiek ziņots, ka Ukrainas dienvidos Hersonas pilsētai uzbrukuši Krievijas spēki. Ukrainas valdība paziņoja, ka pārdos kara obligācijas, lai finansētu bruņotos spēkus.

Ukrainas parlaments paziņoja, ka Baltkrievijas Bruņotie spēki ir pievienojušies Krievijas iebrukumam un atrodas Čerņihivas apgabalā uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas. ASV nepiekrita šiem apgalvojumiem, sakot, ka "nav nekādu pazīmju", ka Baltkrievija būtu iebrukusi. Dažas stundas iepriekš Baltkrievijas prezidents Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija neiesaistīsies karā.

Krievijas raķetes trāpīja Kijivas galvenajai televīzijas un radio raidītāju apraides infrastruktūrai, pārtraucot televīzijas kanālu darbību. Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka uzbrukumā nogalināti pieci cilvēki un nodarīti postījumi tuvējam Babinjaras holokausta memoriālajam centram, kas ir Ukrainas galvenais holokausta memoriāls.

ASV Aizsardzības departamenta amatpersona paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Berdjansku un Melitopoli.

2. marts

Harkivas Nacionālās universitātes Ekonomikas augstskola pēc raķetes trieciena 2. martā

Ukrainas armija ziņoja par Krievijas desantnieku uzbrukumu militārajai slimnīcai Harkivas ziemeļrietumos. Tika ziņots, ka Krievijas spēki ieņēmuši Trostjanecu.

Ukrainas prezidenta padomnieks O. Arestovičs paziņoja, ka Ukrainas spēki pirmo reizi kara laikā devušies uzbrukumā, virzoties uz Horļivku. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks V. Zalužnijs paziņoja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši Makarivu. Mariupoles mērs Vadims Boičenko ziņoja, ka Krievija "nerimstoši" apšaudīja pilsētas dzīvojamos rajonus, un civiliedzīvotāju vidū ir "neskaitāmi" upuri.

Olvijas ostā Mikolajivas apgabalā Krievijas raķete trāpīja Bangladešas beramkravu kuģim, nogalinot Bangladešas inženieri.

Ukrajinska Pravda, atsaucoties uz avotu Ukrainas izlūkdienestā, ziņoja, ka bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atrodas Minskā, un, ka Krievija plāno viņu pasludināt par prezidentu gadījumā, ja Krievijas spēki pārņems kontroli pār Kijivu. Tomēr daži analītiķi ir paziņojuši, ka Putins par prezidentu var iecelt prokrievisko Viktoru Medvedčuku, ja Ukraina padosies.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs apsūdzēja NATO un ES vēlmēs sākt kodolkaru un brīdināja, ka "Trešais pasaules karš būtu iznīcinošs un postošs".

3. marts

Krievijas karaspēks Novoaidarā

Otrajā sarunu kārtā Krievija un Ukraina vienojās atvērt humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai. Pēc sprādziena netālu no Odesas nogrimis Igaunijas kravas kuģis Helt; visi seši apkalpes locekļi uz kuģa izdzīvoja.

Vācijas Federālā ekonomikas ministrija atļāva piegādāt Ukrainai 2700 zeme-gaiss raķetes. Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas ļauj arestēt Krievijas valdībai vai valstspiederīgajiem piederošos īpašumus.

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas karaspēks ir sagrābis Balakļiju. Tikmēr V. Zelenskis lūdza tiešas sarunas ar Krievijas prezidentu Putinu, sakot, ka tās ir "vienīgais veids, kā apturēt šo karu". ASV paziņoja, ka aptuveni 90% Krievijas spēku, kas bija sapulcināti ap Ukrainu pirms iebrukuma, ir iegājuši valstī.

V. Zelenskis paziņoja, ka Ukrainā ir ieradusies pirmā starptautisko brīvprātīgo grupa, lai cīnītos pret Krievijas spēkiem. Viņš piebilda, ka Ukraina regulāri saņem ieročus no rietumvalstīm.

4. marts

Skola Žitomirā pēc uzlidojuma

Zaporižjas atomelektrostacijā trāpīja šāviņš, izraisot lokālu ugunsgrēku ēkā, kas neietilpst reaktoros. Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka radiācijas līmenis nav mainījies, ugunsgrēks tika likvidēts pēc vairākām stundām. Bojāts bija arī 6. bloka transformators. Pēc kaujas, kurā gāja bojā trīs ukraiņu karavīri, Krievijas karaspēks ieņēma elektrostaciju. Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs paziņoja, ka uzbrukums spēkstacijai bijis Ukrainas diversijas grupējuma provokācijas mēģinājums. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs sacīja, ka elektrostacijas apšaudi veikusi Krievijas puse.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs noraidīja Ukrainas lūgumu noteikt virs valsts lidojumu aizlieguma zonu, norādot, ka tas novedīs pie kara ar Krieviju. ASV paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi vairāk nekā 500 raķetes.

5. marts

Krievijas bruņotie spēki paziņoja par pamieru humanitāro koridoru organizēšanai no Mariupoles, lai aptuveni 200 000 civiliedzīvotāju varētu evakuēties no pilsētas, kurā trūkst ūdens un elektrības. Tomēr drīz pēc tam pamiers beidzās ar to, ka starp Krieviju un Ukrainu radās nesaskaņas. Tikmēr Arestovičs paziņoja, ka Krievijas karaspēks dienas laikā ir ieņēmis Buču un Hostomeļu.

6. marts

Krievijas raķešu uzbrukumā cieta Vinnicas Starptautiskā lidosta. Arī Žitomiras bruņu rūpnīca tika iznīcināta Krievijas uzlidojumā. Tikmēr tika pārtraukts otrs mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles. ASV aizsardzības amatpersona vēlāk paziņoja, ka aptuveni 95% karavīru, ko Krievija bija izvietojusi ap Ukrainu pirms kara sākuma, atradās valstī.

7. marts

Krievijas spēki nogalināja Hostomeļas pilsētas mēru Juriju Prilipko. Arī tika ziņots, ka ir sagūstīts Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins.

Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka Krievijas spēki ieņēmuši Vasiļivku, Tokmaku un Polohu. Mikolajivas apgabala gubernators Vitālijs Kims sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši Mikolajivas lidostu. Ukrainas bruņotie spēki apgalvoja, ka ir atguvuši Čuhujivu un nogalinājuši divus Krievijas komandierus. Ukrainas gaisa spēki bombardēja arī militāro aviobāzi Krievijas okupētajā Hersonas lidostā.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka atklās sešus humānās palīdzības koridorus. Ukrainas valdība kritizēja paziņojumu, jo tikai divi no tiem veda uz citām Ukrainas teritorijām, bet pārējie uz Krieviju vai Baltkrieviju.

ASV aizsardzības amatpersona paziņoja, ka Krievija ir izvietojusi gandrīz 100% spēku, ko tā bija izvietojusi ap Ukrainas robežu pirms iebrukuma un izšāvusi vairāk nekā 625 raķetes.

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas spēki netālu no Harkivas nogalinājuši ģenerālmajoru Vitāliju Gerasimovu. Tikmēr divas Krievijas raķetes naktī trāpīja naftas bāzēm Žitomirā un Čerņihivā, aizdedzinot tās.

8. marts

Vēl viens mēģinājums evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles tika apturēts. Tomēr civiliedzīvotāji varēja evakuēties no Sumiem, kas bija pirmā šāda evakuācija Ukrainas un Krievijas vienošanās par humānajiem koridoriem ietvaros.

9. marts

Polija piedāvāja bez maksas nodot visas tai piederošos 23 iznīcinātājus MiG-29 ASV, tad nogādāt tās Ramšteinas gaisa bāzē Vācijā, bet pēc tam ASV tās nogādājot Ukrainā. ASV šo priekšlikumu noraidīja, Pentagonam paziņojot, ka Polijas priekšlikums "nav pieņemams". Davids Arahamija, ukraiņu sarunvedējs sarunās ar Krieviju, paziņoja, ka dienas laikā no dažādām pilsētām evakuēti vairāk nekā 40 000 civiliedzīvotāju.

10. marts

Krievijas bezpilota lidaparāts uzbrūk divām Ukrainas kājnieku kaujas mašīnām, 2022. gada martā

Turcija Antālijā rīkoja trīspusēju ārlietu ministru tikšanos. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba savu tikšanos ar Lavrovu raksturoja kā grūtu, jo tā nedeva nekādus rezultātus. Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki katru dienu no pulksten 10:00 atvērs humānos koridorus uz Krieviju.

Augsta ASV Aizsardzības departamenta amatpersona apgalvoja, ka Kijivas rietumos Krievijas militārpersonas pavirzījušās par aptuveni 5 km tuvāk Kijivas centram. Kolonna, kas virzījās uz priekšu no austrumiem, tikmēr atradās 40 kilometru attālumā no Kijivas. Turklāt viņš apgalvoja, ka Čerņihiva tagad ir "izolēta". Ukrainas spēki tikmēr uzbruka krievu kolonnai Brovari rajonā un piespieda tai atkāpties pēc vairāku tanku iznīcināšanas un tanku komandiera nogalināšanas.

Saskaņā ar Maxar Technologies datiem, daļa no Krievijas karavānas, kas tuvojās Kijivai no ziemeļiem, lielā mērā bija izklīdusi un pārdislocējusies. Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievija, visticamāk, pārgrupējas uzbrukumam Kijivai. Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā avarēja drons.

11. marts

Krievijas spēki paplašināja savu ofensīvu uz Rietumukrainu, mērķējot uz Ivanofrankivsku un Lucku. Četri ukraiņu karavīri tika nogalināti un vēl seši tika ievainoti raķešu uzbrukumos Luckas aviobāzei. Raķetes trāpīja arī Dņipro, nogalinot vienu civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir atspējojusi militāro aviobāzi Ivanofrankovskas starptautiskajā lidostā.

Pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, Melitopoles mēru Ivanu Fedorovu nolaupījuši Krievijas karavīri. Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka ir gājis bojā krievu karaspēka vienības komandieris Andrejs Koļesņikovs.

Kaujas pastiprinājās uz ziemeļaustrumiem un austrumiem no galvaspilsētas Kijivas. Ukrainas gaisa spēki apgalvoja, ka Krievija ir veikusi viltus karoga operāciju, lai liktu Baltkrievijas spēkiem iesaistīties karā, ar savām lidmašīnām apšaudot Kopani ciematu netālu no Baltkrievijas robežas ar Ukrainu no Ukrainas gaisa telpas. Baltkrievijas Aizsardzības ministrija gan paziņoja, ka šāds uzbrukums nav noticis.

Prezidents Putins apstiprinājis līdz 16 000 brīvprātīgo pievienošanos no Tuvajiem Austrumiem karam Ukrainā, bet Vāgnera grupa jau ir savervējusi vairāk nekā 4000 sīriešu. Centrālāfrikas Republikas kaujinieki arī apgalvoja, ka gatavojas cīnīties Krievijas pusē Ukrainā.

Krievu tanks apšaudīja pansionātu Kreminā, nogalinot 56 tā iemītniekus.

12. marts

Smagas kaujas notika Kijivas ziemeļos. Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sadursmes un Krievijas gaisa triecieni apdraud civiliedzīvotāju evakuāciju. Krievijas spēki iznīcināja Vasiļkivas aviācijas bāzi, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir iznīcinājusi galveno Ukrainas spēku radio un elektroniskās izlūkošanas centru Brovari.

D. Kuleba apsūdzēja Krievijas valdību par plānošanu Hersonā sarīkot referendumu, lai izveidotu "Hersonas Tautas Republiku", kuru vadītu Krievijai pietuvināta valdība. Tikmēr Doneckas tautas republikas (DTR) spēki ieņēma Volnovahu.

Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēka virzība ir palēninājusies un daudzviet apturēta. Savukārt Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka paziņoja, ka diennakts laikā evakuēti aptuveni 13 000 civiliedzīvotāju.

Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krieviju fosfora bumbu izmantošanā, uzbrūkot Popasnai. Tikmēr Krievijas bombardēšanas laikā ap pulksten 22:00 cieta Svjatohirskas Lavras klosteris.

13. marts

Saskaņā ar Ļvivas apgabala gubernatora Maksima Kozicka teikto, Krievijas spēki bombardēja Javorivas Starptautisko miera uzturēšanas un drošības centru — militāro bāzi, kuru Ukrainas bruņotie spēki izmantoja savām mācībām ar NATO valstīm. Vēlāk viņš paziņoja, ka gājuši bojā 35 cilvēki un 134 ievainoti, savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka nogalināti līdz 180 ne-ukraiņu algotņi un iznīcināti daudzi citu valstu Ukrainai piegādātie ieroči. Šis bija vistālāk uz rietumiem vērstais raķešu trieciens, ko Krievija bija veikusi kopš iebrukuma sākuma. Cieta arī cits Ukrainas militārais objekts Staričos, savukārt Ivanofrankivskas mērs paziņoja, ka apšaudīta pilsētas lidosta.

Dienas laikā tika ziņots par smagām kaujām vairākās frontēs. Ukraina apgalvoja, ka tā veic pretuzbrukumu Harkivas apgabalā un Mikolajivas apgabalā, savukārt Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki mēģina izolēt Ukrainas spēkus Austrumukrainā un Krievijas Jūras spēki faktiski ir izveidojuši blokādi ap Ukrainas Melnās jūras piekrasti, apturot tās starptautisko jūras tirdzniecību.

Prezidents V. Zelenskis paziņoja, ka ir evakuēti gandrīz 125 000 civiliedzīvotāju, savukārt Krievijas un Ukrainas sarunvedēji ziņoja par progresu miera sarunās. ASV žurnālists Brents Reno tika nošauts Irpinā Krievijas spēku atklātā apšaudē, ziņo Kijivas policijas pārvalde.

Rumānijas Tarpiu ciemā avarēja Krievijas izlūkošanas drons Orlan-10.

14. marts

DTR vadītājs Deniss Pušiļins sacīja, ka no rīta virs Doneckas pilsētas notriekuši Ukrainas raķeti Točka-U, bet pilsētas centru skāra raķetes lauskas. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nogalināti 23 civiliedzīvotāji. Tomēr Ukrainas militārpersonas apgalvoja, ka aiz uzbrukuma stāv Krievijas spēki. Krievijas Aizsardzības ministrija solīja veikt pasākumus, lai iznīcinātu Ukrainas aizsardzības nozares aprīkojumu.

Pēc apgabala gubernatora Vitālija Kovaļa teiktā, Krievijas raķetes trieciens trāpīja pārraides tornim Antopi ciematā Rivnes apgabalā. Rivnes reģionālās militārās pārvaldes priekšnieks Vitālijs Kova vēlāk paziņoja, ka nogalināts 21 civiliedzīvotājs un deviņi ievainoti. Dņipro apgabala gubernators Valentīns Rezņičenko paziņoja, ka Krievijas bombardēšana Dņipro Starptautiskajā lidostā naktī iznīcināja tās skrejceļu un sabojāja termināli.

Kāda augsta ranga ASV Aizsardzības departamenta amatpersona paziņoja, ka Krievijas virzība ir apstājusies gandrīz visās frontēs, taču nešķiet, ka tā apturēs savus uzbrukumus. Sīrijas Cilvēktiesību observatorija arī ziņoja, ka vairāk nekā 40 000 sīriešu ir reģistrējušies cīņai Krievijas pusē karā Ukrainā.

15. marts

16 stāvu māja Kijivā pēc apšaudes 15. martā

Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki ir pilnībā pārņēmuši kontroli pār Hersonas apgabalu un pēdējo 24 stundu laikā notriekuši sešus bezpilota lidaparātus Bayraktar TB2. Krievijas flotes desantkuģi tikmēr tuvojās Odesas krastam.

Heraščenko vēlāk apgalvoja, ka krievu ģenerālis Oļegs Mitjajevs ticis nogalināts Mariupolē. Ukrainas gaisa spēki vēlreiz veikuši triecienu militārajai aviobāzei Hersonas starptautiskajā lidostā, iznīcinot vairākus Krievijas helikopterus.

Tajā pašā dienā prezidents Zelenskis paziņoja, ka Ukraina tuvākajā laikā nepievienosies NATO, un "tā ir patiesība, un tā ir jāatzīst". Čehijas premjerministrs Petrs Fiala, Slovēnijas premjerministrs Janess Janša, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis un Polijas premjerministra vietnieks Jaroslavs Kačiņskis vēlāk apmeklēja Kijivu un tikās ar Zelenski, lai paustu atbalstu Ukrainai.

16. marts

ASV vēstniecība Kijivā apgalvoja, ka Krievijas spēki Čerņihivā nošāvuši 10 cilvēkus, kuri stāvēja rindā pēc maizes. Vēlāk citi sociālajos tīklos ievietoja videoklipus, kuros bija redzamas iespējamās sekas.

Ukraina paziņoja, ka tās spēki ir sākuši pretuzbrukumu, lai atvairītu Krievijas spēkus, kas tuvojas Kijivai.

S. Lavrovs un V. Zelenskis paziņoja, ka sarunas virzoties uz priekšu, S. Lavrovam norādot, ka šobrīd tiek apspriesta Ukrainas neitralitāte. Prezidenta Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka tiekot meklēts demilitarizācijas modelis pēc Austrijas un Zviedrijas, kurām ir savas armijas, bet V. Zelenska birojs drīz pēc tam to noraidīja. Viens no Ukrainas sarunu dalībniekiem Mihails Podoļaks paziņoja, ka saskaņā ar piedāvāto miera plānu Ukraina paliks neitrāla, nostiprinās krievvalodīgo tiesības un ignorēs strīdīgo teritoriju jautājumu. Apmaiņā tā saglabātu savu militāro spēku, savukārt sabiedrotās valstis iejauktos gadījumā, ja tajā atkal tiktu iebrukts.

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks ziņoja, ka Krievijas spēki atbrīvojuši Melitopoles mēru Ivanu Fjodorovu. Dienas laikā tika bombardēts Mariupoles reģionālais drāmas teātris, kurā atradās aptuveni 1000 civiliedzīvotāju. Divās vietās ārpus teātra tika uzrakstīts vārds "дети" (krievu valodā "bērni"), mēģinot iebrucējiem to identificēt kā civilu uzlidojuma patversmi, kurā atrodas bērni, nevis militāru mērķi.

17. marts

Krievija ieņēmusi Rubižnes pilsētu Austrumukrainā. Tiek ziņots, ka tika ieņemta arī Izjuma Austrumukrainā, lai gan kaujas turpinās.

18. marts

Krievijas artilērija uzbrūk Ukrainas militārajām kazarmām Mikolajivā, kur atradās aptuveni 200 karavīru. Tiek pieņemts, ka gandrīz visi 200 karavīri tika nogalināti, jo nākamajā dienā no gruvešiem tika izcelts tikai viens izdzīvojušais.

19. marts

Krievija bombardējusi mākslas skolu Mariupolē, kur patvērās 400 cilvēku.

20. marts

Krievijas spārnotās raķetes uzbrukums Kijivas tirdzniecības centram Retroville 20. martā

Apstiprināts, ka Krievijas Melnās jūras flotes komandiera vietnieku Andreju Paliju nošāvuši Ukrainas spēki.

Ap pulksten 23:00 Kijivas tirdzniecības centrā Retroville, trāpījusi Krievijas raķete Kaļibr. Tirdzniecības centrā glabājās Ukrainas spēku ekipējums. Uzbrukuma rezultātā gāja bojā vismaz 8 cilvēki.

21. marts

No Sumykhimprom ķīmiskās rūpnīcas, kas atrodas Sumos notika amonjaka noplūde.

22. marts

Par Čornobiļas aizlieguma zonu atbildīgā Ukrainas valsts aģentūra ziņoja, ka Krievijas spēki iznīcinājuši jaunu laboratoriju Čornobiļas atomelektrostacijā. Laboratorija, kas tika atvērta 2015. gadā, strādāja, lai uzlabotu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Laboratorijā atradās ļoti aktīvi paraugi un radionuklīdu paraugi.

23. marts

Kāda augsta ASV aizsardzības amatpersona sacīja, ka Ukrainas spēki ir atgrūduši Krievijas spēkus frontes līnijās uz austrumiem no Kijivas. Amatpersona piebilda, ka Krievijas spēki kļūst aktīvāki Ukrainas austrumu daļā Donbasa apgabalā.

24. marts

Berdjanskas ostā degošais Krievijas desantkuģis "Saratova" 24. martā

Ap plkst. 07.45 pēc vietējā laika (05.45 UTC) uz Berdjanskā pietauvotā Krievijas Jūras spēku kuģa Saratova notika sprādziens. Ukrainas spēki apgalvoja, ka kuģim trāpījuši ar ballistisko raķeti Točka-U. Pārējie divi pavadošie izkraušanas kuģi ātri pameta ostu (viens no tiem aizdegās), nav zināms, vai tie guva kādus bojājumus.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka līdz 24. marta rītam Izjumas pilsētu pilnībā ieņēma Krievijas armijas vienības. Vēlāk Ukrainas amatpersonas to noliedza.

Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka Krievijas spēki izmantojuši fosfora bumbas.

25. marts

Ukrainas spēki veica pretuzbrukumus Kijivas austrumu pieejām, atgūstot dažas apdzīvotas vietas. Ziemeļrietumos no galvaspilsētas turpinājās kaujas par Irpiņu, lielākā daļa pilsētas palika ukraiņu rokās. Krievijas spēki ieņēma Čornobiļas atomelektrostacijas darbiniekiem celto Slavutičas pilsētu. Ukrainas uzlidojumā Krievijas 49. armijas komandpunktam Čornobajivkas lidlaukā pie Hersonas gāja bojā ģenerālis Jakovs Rezancevs. Ukraiņi sāka pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas pilsētas. Krievi turpināja ar raķetēm uzbrukt Ukrainas militārajai un civilajai infrastruktūrai, trāpot Ukrainas gaisa spēku komandcentram Vinnicā Ukrainas rietumu un centrālajā daļā.

Lai attaisnotu atkāpšanos, ģenerālpulkvedis Sergejs Rudskojs apgalvoja, ka Krievijas militārās operācijas "pirmais posms" esot pabeigts, un galvenā uzmanība tagad ir pievērsta "Donbasa atbrīvošanai".

26. marts

Kijivas kaujā Krievija turpināja apšaudīt priekšpilsētas galvaspilsētas rietumos un austrumos, tostarp Makarivu, Buču, Irpiņu un Bilohorodku, bet Bučā un Nemišajevā Krievijas spēki veidoja ierakumus. Pēc vietējo iedzīvotāju ielu protestiem okupētajā Slavutičas pilsētā, kas atrodas uz ziemeļiem no Kijivas, Krievijas armija piekrita atkāpties, ja pilsētā neatradīsies ukraiņu karavīri.

Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi Trostjaņecas pilsētu, kas atrodas starp stratēģiski lielākajām Sumu un Harkivas apdzīvotajām vietām, un Poltavkas un Maļiņivkas ciemus uz austrumiem no Huļajpoles Zaporižjas apgabalā. Ukrainas pretuzbrukums turpinājās arī uz austrumiem no Harkivas pilsētas, veicinot apmetņu atgūšanu, piemēram, Vilkhivkas ciematu.

Ugunsgrēks degvielas noliktavā Ļvivā pēc raķešu triecieniem, no 26. līdz 27. martam

Ukrainas Valsts kodolenerģijas regulēšanas inspekcija paziņoja, ka neitronu avota eksperimentālo objektu Harkivas Fizikas un tehnoloģiju institūtā apšaudījuši Krievijas spēki, piebilstot, ka kauju dēļ nav iespējams novērtēt bojājumus.

Krievijas raķešu triecieni bija vērsti arī pret rūpnieciskiem un militāriem objektiem, tostarp degvielas uzglabāšanas noliktavām un radio remonta rūpnīcu Ļvivā, Ukrainas rietumos.

Baidena runa Varšavā

Uzbrukums sakrita ar ASV prezidenta Baidena runu kaimiņvalsts Polijas galvaspilsētā Varšavā, kurā viņš solīja turpināt atbalstu Ukrainai un sacīja, ka prezidents Putins nevar "palikt pie varas". Baltais nams vēlāk paskaidroja, ka tas nav aicinājums mainīt režīmu.

Krievijas atbalstītais Gruzijas separātiskās Dienvidosetijas valsts vadītājs Anatolijs Bibilovs apstiprināja, ka vietējie spēki ir pievienojušies Krievijas karaspēkam.

27. marts

Ugunsgrēks degvielas noliktavā Luckā pēc raķešu trieciena

Krievija turpināja raķešu triecienus Luckai, Harkivai, Žitomirai un Rivnei, kā arī ilgstoši bombardēja Mariupoli. Ukrainas aizsardzības amatpersonas ziņoja, ka Krievijas spēki mēģina pilnībā aplenkt Kijivu, lai bloķētu galvaspilsētas apgādes ceļus. Ukrainas armija 28. martā paziņoja, ka iepriekšējās diennakts laikā tika notriektas četras Krievijas lidmašīnas, viens helikopters, divi bezpilota lidaparāti un divas spārnotās raķetes.

Ukrainas armija turpināja pretuzbrukumu Harkivas apgabalā, atgūstot pilnīgu kontroli pār Mala Rohanu un lielāko daļu Vilhivkas. Pēc Ukrainas militārpersonu domām, krievi bija atteikušies no uzbrukuma Sumu apgabalā un devušies pretuzbrukumā pie Izjumas. LTR vadība apgalvoja, ka Ukrainas 27. martā apgabalā zaudēja 60 karavīrus, sešus tankus un trīs bruņutransportierus.

Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas priekšnieks Kirilo Budanovs ziņoja, ka Krievijas centieni gāzt Ukrainas valdību ir bijuši neveiksmīgi un Putins tagad cenšas sašķelt Ukrainu pēc Korejas kara scenārija. Prezidents V. Zelenskis intervijā Krievijas neatkarīgajiem žurnālistiem sacīja, ka viņa valdība ir gatava samierināties ar neitrālas Ukrainas statusu kā daļu no miera līguma ar Krieviju, taču par jebkuru vienošanos būs nepieciešams apstiprinājums valsts mēroga referendumā.

28. marts

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai virzītos uz Doneckas un Luhanskas apgabaliem, kurus daļēji kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti, vienlaikus tuvinot piekrastei vairāk karakuģu Melnajā un Azovas jūrā. Vēlāk 28. martā Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins paziņoja, ka Ukrainas spēki ir pilnībā atguvuši pilsētu.

Smagas kaujas turpinājās Mariupolē, kur Ukrainas spēki pretojās Krievijas ofensīvai pilsētas centrā. Ukrainas amatpersonas apsūdzēja Krievijas militārpersonas vietējo civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, piespiedu deportācijā uz Krieviju. Ukrainas Ārlietu ministrija aplenkto pilsētu raksturoja kā Krievijas militārpersonu padarītu par "putekļiem". Mariupoles mērs Vadims Boičenko aicināja pilnībā evakuēt atlikušos pilsētas iedzīvotājus.

Krievijas Aizsardzības ministrija 29. martā paziņoja, ka 28. marta vakarā ar spārnotajām raķetēm iznīcinājusi lielu degvielas noliktavu Rivnes apgabalā.

29. marts

Mikolajivas apgabala valsts pārvalde pēc raķetes trieciena

Ukrainas un Krievijas sarunvedēji tikās Stambulā jaunai klātienes sarunu kārtai. Ukraina ierosināja pieņemt neitrālu statusu apmaiņā pret drošības garantijām atbilstoši NATO 5. pantam. Priekšlikumi ietvēra arī 15 gadu konsultāciju periodu par Krievijas anektētās Krimas statusu un visu Krievijas spēku atgriešanos pirmsiebrukuma pozīcijās. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par "drastisku militārās aktivitātes samazināšanu" Kijivas un Čerņihivas frontē, kas, kā precizēja Krievijas prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis, nenozīmē pamieru. Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departaments brīdināja, ka novērotā Krievijas armijas elementu pārvietošanās prom no Kijivas, visticamāk, ir "pārpozicionēšanās, nevis reāla izvešana".

Neskatoties uz sarunām, uzlidojumi un kaujas turpinājās bez pārtraukuma. Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka viņi aizturējuši Krievijas iebrucējus austrumos, dienvidaustrumos un ziemeļaustrumos, veicot pretuzbrukumus noteiktos apgabalos. Intensīvas kaujas notika ap Kijivas priekšpilsētām, īpaši galvaspilsētas ziemeļrietumos un ziemeļaustrumos. Krievijas uzlidojumā reģionālās valdības ēkai Mikolajivā, tika nogalināti vismaz 35 un ievainoti 33 cilvēki.

Vietējās amatpersonas ziņoja par vairākiem sprādzieniem pie Belgorodas, netālu no robežas ar Ukrainu. Kā vēstīja Krievijas aģentūra TASS, pagaidu Krievijas militārajai nometnei bija trāpījis no Ukrainas puses raidīts šāviņš, ievainojot vismaz četrus cilvēkus.

30. marts

Krievijas militārpersonas turpināja apgalvot, ka notiek deeskalācija ap Kijivu un Čerņihivu "plānotai karaspēka pārgrupēšanai", lai koncentrētos uz Donbasa reģionu. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka nav pamanījuši nekādu masveida Krievijas spēku izvešanu, taču atsevišķas vienības tiek atvilktas, lai papildinātu smagos zaudējumus. Tikmēr Kijivas nomalē, tostarp ap Irpiņu, turpinājās smagas kaujas un apšaude.

31. marts

Krievijas militārpersonas palielināja savu gaisa uzlidojumu skaitu. Uzlidojumi galvenokārt bija vērsti uz Kijivas, Čerņihivas apgabaliem, Izjumas, uz dienvidiem no Harkivas un Donbasa reģionu. Saskaņā ar Ukrainas valsts kodolkompānijas Energoatom datiem, lielākā daļa Krievijas karavīru bija atkāpušies no Čornobiļas atomelektrostacijas. Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības amatpersona arī ziņoja, ka Krievijas spēki ir atstājuši apvidu uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kijivas, tostarp Hostomelas lidostu. Ukrainas spēki turpināja rīkot pretuzbrukumus atsevišķos apgabalos, atgūstot Zatišijas, Maļiņivkas, Veseles, Zeļeņihajas un Červones apmetnes Zaporižjas apgabalā un Slobodu un Lukašivku Čerņihivas apgabalā. Krievijas spēki apgalvoja, ka ieņēmuši Zolotaņivu Doneckas apgabalā un Žitlovku Luhanskas apgabalā.

Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (ICRC) ziņoja, ka humānās palīdzības konvojs ir ceļā, lai piegādātu palīdzību un evakuētu civiliedzīvotājus no aplenktās Mariupoles. Premjerministres vietniece Irina Vereščuka vēlāk sacīja, ka divpadsmit Ukrainas kravas automašīnas spējušas nogādāt humāno palīdzību Mariupolei, taču tās sagrābis Krievijas karaspēks.

2022. gada aprīlis

1. aprīlis

Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs apgalvoja, ka divi Ukrainas militārie helikopteri Mi-24 piektdien devuši triecienu degvielas noliktavai Belgorodas pilsētā pēc tam, kad nelielā augstumā ielidoja Krievijā. Kameru ierakstos bija redzams gaismas zibsnis no raķetes, kas izšauta no neliela augstuma, kam sekoja sprādziens uz zemes.

Ukrainas militārpersonas apstiprināja, ka Izjuma atrodas Krievijas kontrolē.

2. aprīlis

Krievijas raķetes trāpījušas Poltavas un Kremenčukas pilsētām Ukrainas centrālajā daļā, nodarot bojājumus infrastruktūrai un dzīvojamām ēkām. Poltavas apgabala vadītājs Dmitro Luņins sacīja, ka vismaz četras raķetes trāpījušas diviem infrastruktūras objektiem Poltavā, savukārt trīs ienaidnieka lidmašīnas uzbrukušas Kremenčukas rūpnieciskajiem objektiem. Viņš arī piebilda, ka tūlītējas informācijas par iespējamiem upuriem nav.

Krievija paziņoja, ka izvedīs daļu karaspēka no Ukrainas ziemeļiem, bet Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara apstiprināja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši kontroli pār visu Kijivas apgabalu.

3. aprīlis

Bučas slaktiņa rezultātā Bučā tika atrasti līķi, žurnālisti ir redzējuši vismaz 20 mirušus Ukrainas civiliedzīvotājus, un, pēc Bučas mēra teiktā, masu kapos aprakti 280 līķi. Human Rights Watch ziņoja par kara noziegumiem okupētajās Ukrainas teritorijās — nāvessodu izpildi, izvarošanu, spīdzināšanu un izlaupīšanu.

Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Mariupolē nošauts lietuviešu kinorežisors Mants Kvedaravičs.

4. aprīlis

"Amerikas Balss" ziņas no atbrīvotā Kijivas apgabala

ASV prezidents Džo Baidens aicināja tiesāt Putinu par kara noziegumiem, ko Bučā pastrādājuši Krievijas karavīri. Krievija apgalvoja, ka fotogrāfijas un video ir "iestudēta izrāde". V. Zelenskis apsūdzēja Krieviju genocīdā un sacīja, ka ar rietumu sankcijām nepietiek, lai reaģētu uz Krievijas rīcību. ASV mudināja Krieviju izslēgt no ANO Cilvēktiesību padomes.

Ukrainas Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs sacīja, ka Krievijas trieciens skāris tvertni, kurā atradās slāpekļskābe. Viņš piebilda, ka incidents noticis netālu no Rubižnes pilsētas, kuru, pēc Ukrainas armijas teiktā, mēģinājuši pārņemt Krievijas spēki.

5. aprīlis

V. Zelenskis uzrunāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi par notikumiem Bučā.

Kremļa preses sekretārs D. Peskovs sacīja, ka Krievija neiebilst pret Putina un Zelenska tikšanos, taču šāda tikšanās tiks rīkota tikai tad, ja pirms tam tiks saskaņots dokuments.

6. aprīlis

Pāvests Francisks kritizēja starptautisko organizāciju "impotenci", kas nespēja apturēt iebrukumu.

Krievijas spēku artilērijas apšaudē trešdien humānās palīdzības sadales punktā gāja bojā vismaz četri cilvēki un vēl četri tika ievainoti, kad Krievija bombardējusi pilsētas un dzelzceļa infrastruktūru Ukrainas austrumos, ziņoja vietējās amatpersonas. Vēlāk Ukrainas Dzelzceļš ziņoja, ka trīs raķetes trāpījušas nezināmai dzelzceļa stacijai austrumu daļā, esot vairāki upuri, sīkāku informāciju nesniedzot.

7. aprīlis

Kremļa pārstāvis D. Peskovs atzina, ka Krievija cietusi milzīgus zaudējumus, nosaucot iebrukumu par "traģēdiju". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka tās raķetes vienas nakts laikā iznīcinājušas četras degvielas tvertnes Ukrainas pilsētās Mikolajivā, Harkivā, Zaporižjā un Čuhujivā. Ministrija apgalvoja, ka Ukraina šos objektus izmantoja, lai apgādātu savu karaspēku netālu no Mikolajivas un Harkivas pilsētām un Donbasa apgabalā.

V. Zelenskis Grieķijas parlamentam sacīja, ka Ukrainai ir nepieciešams vairāk pretgaisa sistēmu, artilērijas sistēmu, munīcijas un bruņumašīnu. Briselē Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba lūdza NATO "ieročus, ieročus un ieročus". ASV Kongress sāka pieņemt likumprojektu, kas atvieglos ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu.

ANO Ģenerālā asambleja izslēdza Krieviju no ANO Cilvēktiesību padomes.

8. aprīlis

Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai

Kijivas apgabala Borodjankas ciematā ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru nekā Bučas pilsētā, savā videouzrunā ceturtdienas vakarā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Vēl ir sākušies gruvešu pārmeklēšanas darbi Borodjankā. Tur ir daudz briesmīgāk nekā citās no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajās Kijivas apgabala pilsētās. Ir vēl vairāk Krievijas okupantu upuru. Bet kas notiks, kad pasaule uzzinās visu patiesību par to, ko Krievijas karavīri izdarīja Mariupolē? Tur gandrīz katrā ielā ir tas, ko pasaule ieraudzīja Bučā un citās Kijivas apgabala pilsētās pēc Krievijas karaspēka aiziešanas. Tāda pati nežēlība. Tikpat briesmīgi noziegumi," sacīja Zelenskis.

NATO dalībvalstis nolēma pastiprināt pretgaisa aizsardzības sistēmu, prettanku ieroču un cita veida atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Austrālija nolēma nodot Ukrainai 20 bruņutransportierus "Bushmaster".

Pasaules lielākā alumīnija ražotāja "Rusal" kļuva par pirmo Krievijas kompāniju, kas nāca klajā ar aicinājumu izmeklēt kara noziegumus Ukrainā, ziņo BBC, atsaucoties uz "Financial Times" vēstīto. "Ziņas no Ukrainas pilsētas Bučas satrieca mūs. Mēs uzskatām, ka šim noziegumam jābūt rūpīgi izmeklētam. Mēs iestājamies par objektīvu šī nozieguma izmeklēšanu un aicinām bargi sodīt vainīgos," teikts kompānijas direktoru padomes priekšsēdētāja Bernarda Zonevelda paziņojumā. Kompānija tāpat aicina "uz drīzu, mierīgu konflikta risinājumu, lai saglabātu nenovērtējamās cilvēku dzīvības un atgrieztos normālā dzīvē".

Francija paziņoja, ka ES ir apstiprinājusi embargo Krievijas oglēm un slēgusi ES ostas Krievijas kuģiem. ASV Kongress nobalsoja par normālu tirdzniecības attiecību izbeigšanu ar Krieviju jeb vislielākās labvēlības režīma tirdzniecībā atņemšanu. ASV prezidents Džo Baidens par normālu tirdzniecības attiecību saraušanu ar Krieviju paziņoja pagājušajā mēnesī, norādot, ka Krievijai jāmaksā par asinsizliešanu Ukrainā. Pasaules Tirdzniecības organizācijas vislielākās labvēlības režīms tirdzniecībā, kas ASV tiek dēvēts par pastāvīgām normālām tirdzniecības attiecībām, prasa valstīm garantēt abpusēji vienlīdzīgus tarifus un noteikumus.

Ukrainas karaspēks atbrīvoja visu Sumu apgabala teritoriju, padzenot no tās Krievijas spēkus. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas iebrucēji ir atspiesti no galvaspilsētas Kijivas, bet Žitomiras, Kijivas un Černihivas apgabalu atbrīvošana no krievu karavīriem tuvojas beigām.

Izdevums "Politico" vēstīja, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs kavē aptuveni 100 tanku nodošanu Ukrainai, jo valstij vispirms "jāizstrādā kopēja pozīcija ar Rietumu sabiedrotajiem ES un NATO". ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sacīja, ka ASV sniedz militāro izlūkdienestu informāciju Ukrainai operācijām Donbasā, kur Krievija gatavojas izvērst uzbrukumus un uzbrukumu intensitāte tur jau pieaug. Cilvēki tādēļ aicināti no Luhanskas un Doneckas apgabaliem evakuēties.

Latvija tā dēvētajā "melnajā sarakstā" iekļāva 15 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņus, kuru aktivitātes bija saistītas ar apdraudējumu Latvijas valsts drošībai, informēja Valsts drošības dienestā (VDD). VDD rīcībā esošā informācija liecina par šo personu iespējamu iesaisti izlūkinformācijas ieguvē vai atbalsta sniegšanu Krievijas ārpolitikas interešu sasniegšanai. Starp ārvalstniekiem ir personas, kuras, neraugoties uz Krievijas bruņoto spēku pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā, pauž atbalstu Kremlim. Daļa personu veikušas aktivitātes, kas vērstas uz Kremļa kara propagandas vēstījumu izplatīšanu un ietekmes vairošanu Baltijas valstīs. Japāna nolēma izraidīt astoņus Krievijas diplomātus, pasludinot viņus par “persona non grata”. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka atbildēs uz šo soli.

Kramatorskas dzelzceļa stacijā, kurā trāpīja lādiņš, gājuši bojā 39 cilvēki, tostarp četri bērni, informēja Ukrainas drošības dienests.

Eiropas Savienība piektdien apstiprināja jau piekto sankciju kārtu pret Krieviju, lai palielinātu spiedienu pret Vladimira Putina režīmu un paātrinātu karadarbības izbeigšanu Ukrainā. Jaunās sankcijas paredz pilnībā aizliegt visu veidu Krievijas ogļu importu. Aizliegums stāsies spēkā no šī gada augusta. Sankcijas vērstas arī pret Krievijas kravu pārvadājumiem. Krievijas un Baltkrievijas sauszemes kravu pārvadājumu firmām aizliegts darboties Eiropas Savienības valstu teritorijā. Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības dalībvalstu ostās. Krievija vairs nevarēs eksportēt uz Eiropas Savienības valstīm kokmateriālus, cementu, gumijas izstrādājumus, alkoholiskos dzērienus (ieskaitot degvīnu), dārgās jūras veltes (ieskaitot kaviāru). Tāpat noteikts aizliegums Baltkrievijas kālija minerālmēslu eksportam uz ES valstīm.

Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā iedzīvotāji pie Krievijas konsulāta sanesuši veļasmašīnas, datorus un citu sadzīves tehniku, ko iecienījuši Krievijas Bruņoto spēku marodieri. Krievijai veltīto “dāvanu” vidū ir pat tualetes pods un suņu būda. Krievijas konsulāts Ļvivā gan šobrīd ir slēgts Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ.

9. aprīlis

Krievijas militārās darbības koncentrētas Donbasā, Mariupolē un Mikolajivā. Krievijas jūras spēki turpina spārnoto raķešu triecienus pa Ukrainas teritorijām. Sagaidāmas Krievijas aviācijas aktivitātes Ukrainas dienvidos un austrumos. Vienlaikus Krievijas ambīcijas kontrolēt sauszemes koridoru starp Krimu un Donbasu aizvien saskaras ar Ukrainas spēku pretestību, vēsta Lielbritānijas aizsardzības resors.

Krievijas spēki pārgrupējas Ukrainas austrumos pirms uzbrukuma Harkivai, intervijā CNN pavēstīja Ukrainas ģenerālmajors Kirilo Budanovs.

Uz sestdienu saskaņoti desmit humānie koridori cilvēku evakuācijai. Viens no tiem paredzēts cilvēku evakuācijai ar personīgo transportu no Mariupoles, citi — evakuācijai ar automašīnām vai autobusiem no Doneckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabaliem, informēja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

Pentagons: Krievijas armija kopš plašā iebrukuma Ukrainā sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.

ASV Aizsardzības departaments apstiprināja, ka raķeti “Točka-U” Kramatorskas dzelzceļa stacijas virzienā palaida Krievija. Par to slēgtā brīfingā esot paziņojis augsta Pentagona amatpersona. Iepriekš Krievijas pārstāvji stacijas apšaudē apsūdzēja Ukrainas pusi. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Kijiva gatavo “kārtējo provokāciju, lai apsūdzētu Krieviju it kā masu slepkavībās Irpiņā”.

Pēc Krievijas raķešu trieciena Kramatorskas dzelzceļa stacijā Lielbritānija nolēma piegādāt Ukrainai vēl citas zenītraķetes "Starstreak" un 800 prettanku raķetes, paziņojis Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons. Raķešu kopējā vērtība sasniedz 180 miljonus eiro.

10. aprīlis

Ukrainas prezidents V. Zelenskis un Lielbritānijas premjerministrs B. Džonsons Kijivā

Ukrainas amatpersonas vēstīja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Krievijas spēki turpināja apšaudīt daļēji aplenkto Harkivu. Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija ar raķetēm turpina apšaudīt Dnipro lidostu. Naktī apšaudīta Severodoneckas pilsēta, cietušas divas daudzdzīvokļu mājas.

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko uzskatīja, ka šajā kara posmā galvenais Krievijas mērķis ir Ukrainas rūpniecības un infrastruktūras objektu iznīcināšana. Igaunija ziedoja Ukrainai vairāk nekā desmit tonnas dažāda aprīkojuma, lai būtu iespējams nodrošināt elektroenerģijas padevi.

Britu izlūkdienests vēstīja, ka Krievijas bruņotie spēki, ņemot vērā lielos zaudējumus Ukrainā, mēģina pierunāt atgriezties dienestā karavīrus, kas atvaļinājušies pēdējo desmit gadu laikā, kā arī notiekot algotņu vervēšana Piedņestrā, kur pie varas ir Maskavas atbalstītais separātistu režīms.

Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks paziņoja, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Krievijas līdera Vladimira Putina tikšanās būs iespējama tikai pēc tam, kad būs izcīnītas lielas kaujas Ukrainas austrumos. Podoļaks sprieda, ka Ukrainai jāuzvar šajās kaujās, lai miera sarunās varētu diktēt savus noteikumus. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievija gatavojas sarīkot "referendumu" par "Hersonas Tautas republikas" pasludināšanu. Šim nolūkam jau tiekot drukāti biļeteni un aģitācijas materiāli.

Ukrainas prezidents Zelenskis aicinājis visas demokrātiskās valstis atteikties no Krievijas naftas importa. Austrijas kanclers Karls Nēhammers ieradās vizītē Maskavā, lai sarunās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu mēģinātu pietuvināt karadarbības izbeigšanu. Nēhammera vizīte Maskavā bija saskaņota ar Ukrainas, Vācijas un Eiropas Savienības līderiem. Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni atzina, ka ir "dziļi vīlies" par Putina rīcību, jo agrāk domājis, ka Putins ir "demokrāts un miera aizstāvis". Ukrainas galvaspilsētā Kijivā ieradās Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, kurš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Abi devās nelielā pastaigā pa Kijivas ielām.

Maskavā pie Kremļa aizturēja piketētāju, kurš turēja rokās Ļeva Tolstoja grāmatas "Karš un miers" eksemplāru. Kipras pilsētā Limasolā notika vietējo krievu sarīkota akcija, kas bija veltīta Krievijas sāktā kara atbalstam. Kiprieši izsvilpuši akcijas dalībniekus, publiski tika sadedzināts Krievijas karogs.

11. aprīlis

Krievijas karaspēka veiktajās apšaudēs Harkivas apgabalā Ukrainas austrumos nogalināti 10 un ievainoti 11 civiliedzīvotāji, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. "Okupanti apšaudīja civilo infrastruktūru Balaklijā, Pisočinā, bija spēcīgas apšaudes Zoločivā, Derhačos. Diemžēl mierīgo iedzīvotāju vidū ir nogalinātie un ievainotie. (..) Ir zināms par 11 cietušajiem, nogalināti 10 cilvēku, viņu vidū — viens bērns," ziņapmaiņas platformā "Telegram" ierakstījis Siņehubovs.

Čornobiļas atomelektrostacijā pirmo reizi vairāku nedēļu laikā notikusi dežurējošā personāla maiņa, vēsta CNN. Šī ir otrā reize, kad stacijā nomainīts personāls. Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā norādīja, ka nomaiņa bija svarīga, lai Čornobiļas atomelektrostacija varētu droši funkcionēt. Staciju kara sākumā bija ieņēmuši Krievijas spēki. Ukraina paziņojusi aģentūrai, ka stacijā iznīcinātas radiācijas novērojumu laboratorijas, kā arī instrumenti ir nozagti vai salauzti.

Krievijas militārā iebrukuma dēļ Ukrainas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saruks gandrīz par pusi (par 45,1%), taču Rietumu noteikto sankciju ietekmē IKP kritums gaidāms arī Krievijā, liecina svētdien publiskotās Pasaules Bankas prognozes.

Krievijas karaspēks turpina pārgrupēšanos un tuvāko dienu laikā, domājams, mēģinās atsākt uzbrukumu Slobožanskes virzienā, pirmdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Lai traucētu ukraiņiem kravu piegādi kaujasdarbības rajoniem, tiek bombardēti transporta infrastruktūras objekti.

Odesa ir viens no mērķiem, ko Ukrainā visvairāk iekāro Krievija. Līdz šim tā tikai apšaudīta no attāluma; pilsētā turpina gatavoties aizstāvībai.

No Mukačeve pilsētas centra tika aizvākts krievu dzejnieka Aleksandra Puškina krūšutēls, demontēts arī padomju tanka piemineklis, kas uz postamenta uzstādīts 1969. gadā.

Kijivas apgabalā atjaunoja satiksmi pie tilta, kas savieno galvaspilsētu ar Irpiņas, Bučas, Hostomeļas pilsētām. Tilts tika uzspridzināts kara pirmajās dienās, lai apturētu Krievijas Bruņoto spēku tuvošanos. Tagad blakus tiltam radīts pagaidu risinājums upes šķērsošanai. Strādnieki piecas dienas darbojušies 24 stundas diennaktī, lai radītu 245 metrus garo un deviņus metrus plato konstrukciju.

12. aprīlis

Krievijas karaspēks mēģina nostiprināt savas pozīcijas Ukrainas dienvidos, kur tiek prognozēti arvien jauni Krievijas uzbrukumi.

Mariupoles aizstāvju pulks “Azov” apgalvo, ka Krievijas karaspēks uzbrukumā lietojis ķīmisko ieroci. Informācijas patiesumu vēl pārbauda rietumvalstu izlūki.

Zelenskis: Ukraina nesaņem nepieciešamo daudzumu ieroču, lai atbloķētu Mariupoli un ātrāk izbeigtu karu.

Putins tikšanās laikā ar Lukašenko noliedzis, ka Krievijai draud pilnīga starptautiskā izolācija.

Ziemeļvalstu telekomunikāciju uzņēmumi "Nokia" un "Ericsson" pilnībā aiziet no Krievijas tirgus.

13. aprīlis

Ukrainas prezidenta V. Zelenska tikšanās Kijivā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, Latvijas prezidentu Egilu Levitu, Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Igaunijas prezidentu Alaru Karisu

ASV prezidents Baidens apsūdzēja Krievijas prezidenta Putina karaspēku genocīda īstenošanā Ukrainā.

ASV plāno trešdien paziņot par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 750 miljonu ASV dolāru apmērā.

Krievijas varasiestādes piespiedu kārtā deportētos ukraiņus ved uz Sibīriju un teritorijām aiz polārā loka, vēsta britu laikraksts "Independent". Atsaucoties uz oficiāliem dokumentiem, tas norāda, ka aptuveni 100 000 cilvēku nonākuši tūkstošiem kilometru attālumā no savām mājām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdienas vakarā ierosināja Krievijai apmainīt Ukrainā aizturēto prokrievisko politiķi Viktoru Medvedčuku pret Krievijas sagūstītajiem ukraiņiem, ziņo "Unian". "Ierosinu Krievijas Federācijai apmainīt šo jūsu puisi pret mūsu puišiem un meičām Krievijas gūstā. Tāpēc ir svarīgi, lai mūsu tiesībsargājošās institūcijas un militāristi arī izskatītu šādu iespēju," paziņoja Zelenskis. Medvedčuks ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa un tiek uzskatīts par ietekmīgāko Maskavas sabiedroto Kijivā, jo viņš vienmēr iestājies par tuvāku saišu veidošanu ar Krieviju. Kā norādījis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs, Medvedčuks ir mēģinājis bēgt no valsts, tērpies kamuflāžas apģērbā.

Baltijas valstu un Polijas līderi ieradīsies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pārrunātu turpmāko atbalstu Ukrainai.

Jaunākie aprēķini liecina, ka Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē varētu būt gājuši bojā vismaz 22 000 cilvēku.

Bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Deivids Petreuss prognozējis, ka turpmākajās Krievijas spēku īstenoto uzbrukumu fāzēs okupācijas spēkiem par labu spēlēs atklātātā apkārtne un plašie lauki. Taču Ukrainas spēki, visticamāk, šādu pārsvaru kompensēs ar to, ka Krievija karo nevis ar prātu un zināšanām, bet gan ar skaitlisko pārspēku.

Par spīti kara radītajām grūtībām Ukrainā ir sākusies sēja. Un, kā paziņojis valsts premjerministrs Deniss Šmihaļs, sējas darbi nav sākti tikai Luhanskas apgabalā.

Krievijas karaspēks Belgorodas apgabalā turpina virzīties uz Ukrainas austrumiem. Par to liecina "Maxar Technologies" tviterī publicētie foto attēli, kas uzņemti šā gada 11. aprīlī.

14. aprīlis

Kreiseris Moskva redzams no gaisa 2012. gadā

Ukrainas bruņotie spēki ar divām pretkuģu raķetēm "Neptun" sašāva Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri "Moskva", nodarot tam nopietnus bojājumus. Tā lietotnē "Telegram" paziņoja Odesas apgabala valsts administrācijas vadītājs Maksims Marčenko. Kreiseris "Moskva" bija daļa no Krievijas Melnās jūras karaflotes 30. virsūdens kuģu divīzijas. Kreiseris "Moskva" februārī kļuva bēdīgi slavens, liekot Ukrainas robežsargus Čūsku salā padoties, bet viņi atteicās to darīt un pasūtīja šo kuģi.

Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja Ukrainas pilsētas Harkivas dzīvojamos rajonus, nogalinot četrus civiliedzīvotājus un vēl 10 ievainojot. Tā paziņoja Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.

Krievijas armijas aplenktajā Mariupolē turpinājās smagas kaujas, un Ukrainas jūras kājniekiem izdevās izlauzties līdz brīvprātīgo “Azov” pulkam. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis informēja, ka apvienošanās notikusi sarežģītas un ļoti riskantas speciālas operācijas laikā. Pilsētas aizstāvji bija nopietni nostiprinājuši savu aizsardzības rajonu. Vēlāk amatpersona atzina, ka daļu 36. jūras kājnieku brigādes karavīru pretinieks tomēr sagūstījis. Pretošanās turpinās arī ienaidnieka ieņemtajos apgabalos, un Melitopolē nezināmas ukraiņu personas trīs nedēļu laikā likvidējušas apmēram 70 Krievijas kareivjus.

Krievija zaudējusi iespēju ražot virsskaņas aviācijas raķešu kompleksus "Kinžal". Tā paziņojis Ukrainas Militāri tiesisko pētījumu centra vadītājs Oleksandrs Musijenko.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija sniegs Ukrainai plašākus izlūkošanas datus, kas potenciāli varētu palīdzēt tai atgūt Donbasu un Krimu. Tā ziņoja ASV laikraksts "The Wall Street Journal", atsaucoties uz Baidena administrācijas augstām amatpersonām.

Līdz 9. maijam viena “taustāma uzvara”, ko Krievijas spēki varētu gūt Ukrainā, ir Mariupoles ieņemšana. To Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja bijušais Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs.

Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseris "Moskva", kas tika vilkts uz ostu, vētras izraisītos viļņos nogrimis, vēstīja Krievijas ziņu aģentūras.

15. aprīlis

Šonakt Kijivā ziņots par vairākiem skaļiem sprādzieniem, bet šobrīd situācija esot relatīvi mierīga, ziņo BBC.

Sprādzieni naktī esot nogranduši arī Hersonā.

Naktī uz piektdienu visos Ukrainas reģionos bija izsludināta gaisa trauksme.

Ukrainas Bruņotie spēki ziņo, ka Krievijas karaspēks cenšas nostiprināties Ukrainas dienvidos un ar bezpilota lidaparātu palīdzību veic izlūkošanu.

Ukrainā no Krievijas atgriezīsies 30 gūstekņi. Šī ir jau ceturtā gūstekņu apmaiņa starp Krieviju un Ukrainu, un tā notikusi pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska rīkojuma.

Ukrainā pieaug pārtikas trūkums, jo Krievijas karakuģi bloķē Ukrainas ostas un tirdzniecību Melnajā jūrā, paziņojis Ukrainas ekonomikas ministra vietnieks Tarass Kačka. Krievijas kuģi neļauj Ukrainai eksportēt kukurūzu, kviešus un augu eļļu.

Harkivas apgabalā nogalināti vismaz 503 civiliedzīvotāji kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, paziņoja Harkivas apgabala administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs. Viņš piebilda, ka starp bojāgājušajiem ir 24 bērni.

Zelenskis intervijā britu raidsabiedrībai BBC apsūdzēja Vāciju un Ungāriju, ka tās bloķē centienus noteikt embargo Krievijas energoresursu pārdošanai.

Krievijas neveiksmes tās iebrukumā Ukrainā var pamudināt Putinu lietot taktisko vai zemas jaudas kodolieroci, brīdināja ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Viljams Bērnss.

16. aprīlis

Krievijas spēki 16. aprīļa rītā apšaudījuši Kijivas Darņicas rajonu, vietnē "Telegram" paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko, aicinot cilvēkus "neignorēt gaisa trauksmes signālus".

Karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, 15. aprīlī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

ANO Pasaules Pārtikas programma (WFP) aicinājusi ļaut tai netraucēti piekļūt cilvēkiem, kas iesprostoti Krievijas spēku aplenktajās Ukrainas pilsētās, kur viņiem draud bada nāve.

Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka ir atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, kas pārsvarā ir nošauti, 15. aprīlī paziņoja Kijivas policija. Policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs paziņoja, ka līķi bija atstāti ielās vai aprakti pagaidu apbedījumos. Saskaņā ar policijas datiem 95% ir miruši no šautām brūcēm.

Ukraina ir gandrīz pabeigusi atbildēt uz Eiropas Savienības jautājumiem, kas kalpo par pamatu iestāšanās sarunām, savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības līderis Frīdrihs Mercs kritizēja kancleru Olafu Šolcu par nepietiekamu militāru atbalstu Ukrainai. Mercs intervijā laikrakstam "Frankfurter Allgemeine Zeitung" atgādināja pašreizējās debates par smagā bruņojuma piegādēm Ukrainai un paziņoja, ka pilnībā piekrīt ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas nostājai, ka "vairs nav attaisnojuma" šo piegāžu aizkavēšanai.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, finanšu ministrs Serhijs Marčenko un Ukrainas Nacionālās bankas vadītājs Kirilo Ševčenko apmeklēs Vašingtonu, ziņoja britu informācijas aģentūra "Reuters", atsaucoties uz ziņu avotiem. Šī būs pirmā iespēja svarīgām Ukrainas amatpersonām personīgi tikties ar daudziem finanšu ierēdņiem no attīstītas ekonomikas valstīm pēc 24. februāra.

Šveices kompānija "Drink For Peace" nolēma izlaist degvīnu "Vodka Zelensky". Visi ienākumi no degvīna pārdošanas tiks novirzīti, lai atbalstītu ukraiņus, kuriem tas nepieciešams, un valsts atjaunošanai.

17. aprīlis

Ukrainas pretgaisa aizsardzība 16. aprīlī notriekusi vienu Krievijas militāro lidmašīnu, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki. Notriekts arī viens helikopters, pieci bezpilota lidaparāti un sešas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā.

Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas armija aizvadītajā diennaktī atsitusi desmit ienaidnieka uzbrukumus, iznīcinājusi 15 krievu tankus, 24 citas bruņutehnikas vienības un sešas automašīnas, kā arī vienu ienaidnieka lielgabalu.

Krievijas karaspēks neveiksmīgi mēģina virzīties uz priekšu Doneckas apgabalā, apšauda Luhanskas un Hersonas apgabalus. Naktī spēcīgi apšaudīti Severodoneckas dzīvojamie rajoni, bet šorīt apšaudīta Kreminna.

Lielbritānija tuvākajās dienās nosūtīs Ukrainai bruņumašīnas, solījis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Sestdien Džonsonam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja Dauningstrīta.

Ukraina sākusi saņemt bruņojumu no jaunākās ASV militārās palīdzības partijas 800 miljonu dolāru vērtībā: 11 PSRS ražotus helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotus bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore". ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģus, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmekļu, kā arī medicīnas preces.

18. aprīlis

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievija jau tuvākajā laikā gatavojas sākt uzbrukumu Donbasā. Ukrainas prezidents uzsvēra, ka tiek darīts viss, lai nodrošinātu aizsardzību, kā arī kritizēja valstis, kuras atsakās piegādāt bruņojumu Ukrainai. Viņš arī aicināja rietumvalstis noteikt jaunas sankcijas Krievijai par mēģinājumiem atšķelt no Ukrainas Hersonas un Zaporižjas apgabalus.

Zelenskis brīdinājis: ja Krievijas karaspēkam izdosies ieņemt Donbasu, tas var atkal doties uzbrukumā Kijivai. "Tāpēc mums ir ļoti svarīgi neļaut viņiem [ieņemt visu Donbasu], noturēties, jo šī kauja var ietekmēt visa kara gaitu," sacīja Zelenskis intervijā telekanālam CNN.

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs paziņojis, ka Krievija gatavojas izšķirošajam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo Lieldienām, kas būs svētdien, 24. aprīlī.

Krievija Ļvivā pirmdien veikusi četrus raķešu triecienus. Līdz šim zināms, ka raķešu triecienos gājuši bojā seši cilvēki un vēl astoņi ievainoti, tostarp ir viens bērns, paziņoja Ļvivas apgabala administrācijas vadība.

19. aprīlis

Krievijas karaspēks uzbrūk Huļajpoles pilsētai, kas atrodas Zaporižjas apgabalā, kā arī Mikolajivai, atsaucoties vietējām varasiestādēm, ziņo BBC.

Krievijas raķešu triecieni Ukrainai ir stratēģiski bezjēdzīgi, un to sekas būs Krievijas pašdemilitarizācija raķešu jomā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

ASV Aizsardzības departaments apstiprinājis, ka pašlaik Ukrainas austrumos un dienvidos atrodas 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas, kas ir par 11 vairāk nekā pagājušajā nedēļā.

Joprojām katastrofāla situācija ir Krievijas karaspēka aplenktajā un nopostītajā Mariupolē. Pilsētas aizstāvju — brīvprātīgo bataljona "Azov" — komandieris Deniss Prokopenko aicinājis pasaules līderus palīdzēt izveidot evakuācijas koridoru, lai civiliedzīvotāji varētu pamest metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritoriju. Pēc viņa teiktā, rūpnīcas pagrabos slēpjoties vairāki simti sieviešu, bērnu un vecu cilvēku. Pēdējās nedēļās "Azovstaļ" teritorijā norisinās smagas cīņas starp pilsētas aizstāvjiem un Krievijas spēkiem.

Mariupoles mērs Vadims Boičenko apgalvoja, ka gandrīz 40 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju ir piespiedu kārtā deportēti uz Krievijas teritoriju.

ASV Valsts departaments neizslēdz iespēju, ka Krievijai varētu piemērot terorisma sponsorētājvalsts statusu, kas nozīmētu papildu sankcijas un ierobežojumus. Līdz šim šādu apzīmējumu ir izpelnījušās četras valstis: Kuba, Ziemeļkoreja, Irāna un Sīrija.

Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs paziņojis, ka Krievijas karaspēks Ukrainā ir iznīcinājis vai sabojājis 30% infrastruktūras 100 miljardu ASV dolāru vērtībā.

Apvienoto Nāciju Organizācija apgalvo, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā šogad nebūs izmantojami vairāk nekā 30% no lauksaimniecības zemēm.

Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone Latvijas Radio programmā "Labrīt" sacīja, ka palīdzība Ukrainas kara bēgļiem būs nepieciešama ilgtermiņā, jo daudziem no cilvēkiem, kas ir ieradušies Latvijā, vienkārši nav māju, kur atgriezties.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka Krievijas vilcināšanās, uzsākot plaša mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos, ļāva Ukrainai sagatavoties, kā arī deva iespēju rietumiem piegādāt Ukrainai ieročus.

Ukrainas premjera vietniece Irina Vereščuka pavēstīja, ka šodien jau trešo dienu nedarbosies humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no karadarbības skartajām teritorijām, ziņoja BBC.

20. aprīlis

Amerikas Savienotās Valstis (ASV) uzskata, ka Krievija mērķēs uz ieroču sūtījumu maršrutiem, sacīja ASV aizsardzības amatpersona, ziņo CNN. ASV uzskata, ka Krievija mēģinās palēnināt ASV un partnervalstu ieroču piegādi Ukrainai.

Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija Donbasā atsitusi desmit Krievijas armijas uzbrukumus.

Rietumvalstis piegādās papildu bruņojumu Ukrainai, tai skaitā artilēriju. Galvenais iniciatīvas autors ir Lielbritānijas valdības vadītājs Boriss Džonsons. Savukārt Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks informēja, ka papildu artilērijas bruņojumu viņa valstij piegādās ASV, Kanāda un Lielbritānija.

Mariupoli aizstāvošās Ukrainas bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes komandieris Serhijs Volins vērsies pie Ukrainas, ASV, Lielbritānijas un Turcijas līderiem ar lūgumu izglābt viņa karavīrus un civiliedzīvotājus, kuri ir patvērušies metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritorijā.

Francija ir gatava sniegt Ukrainai drošības garantijas pēc kara beigām, paziņojusi augsta ranga Francijas amatpersona. Garantijas ietvertu bruņojuma piegādi. Iespējams, varētu tikt iesaistītas arī citas valstis, piemēram, Vācija, Itālija un Turcija, raksta LETA.

Ukrainas varasiestādēm izdevies provizoriski vienoties par humāno koridoru no Krievijas karaspēka aplenktās Mariupoles, kur pēdējās trīs dienas nav izdevies evakuēt civiliedzīvotājus.

Krievija izvirzījusi Ukrainas spēkiem Mariupolē jaunu ultimātu nolikt ieročus trešdien līdz pulksten 14 pēc Latvijas laika. Pašlaik viņi atrodas milzīgā tērauda rūpnīcu kompleksā, ziņo BBC. Aptuveni 130 000 iedzīvotāju ir iesprostoti aplenktajā pilsētā jau 50 dienas.

Militārie eksperti norāda, ka Ukrainas austrumos izvietotajām Krievijas armijas taktiskajām kaujas grupām ir zemas kaujas spējas, jo tām trūkst aprīkojuma turpmāko uzdevumu veikšanai. Tāpēc Ukrainas bruņotajiem spēkiem esot ļoti labas izredzes veiksmīgi atsist pretinieku uzbrukumus.

Trešdien Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojušās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā, novēroja portāls LSM.lv.

21. aprīlis

Ukraina trešdien ierosināja sarīkot "īpašu sarunu kārtu" ar Krieviju aplenktajā Mariupoles pilsētā, paziņoja Ukrainas prezidents biroja vadītāja padomnieks un Ukrainas sarunu delegācijas loceklis Mihailo Podoļaks. "Jā. Bez jebkādiem nosacījumiem. Mēs esam gatavi rīkot īpašu sarunu kārtu Mariupolē. (..) Lai savāktu mūsu puišus, "azoviešus", karavīrus, civilistus, bērnus, dzīvos un ievainotos. Visus. Jo viņi ir savējie," tviterī rakstīja Podoļaks.

Liels Krievijas armijas uzbrukums Donbasā vēl nav sācies, un ienaidnieks pārbauda Ukrainas spēkus. Tā paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs. Viņš arī brīdinājis neizteikt prognozes par to, ka šī cīņa par Donbasu būtu pēdējā un izšķirošā. Daņilovs arī atzīmēja, ka Krievija vēl var iesaistīt kaujā jaunus resursus un rezerves nākamo divu līdz četru nedēļu laikā.

Ukrainā pašlaik atrodas apmēram 90 tūkstoši Krievijas karavīru. Tā paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs tuvāko dienu laikā plāno Maskavā tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Kijivā — ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, informēja ANO preses dienestā.

Vairākas dienas tiek runāts par to, ka Krievija ir uzsākusi jaunu kara fāzi Ukrainā, galveno uzmanību veltot ofensīvai valsts austrumos. Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Ukrainas aizstāvju pozīcijām Donbasa reģionā un arī dienvidaustrumos. Taču līdz šim uzbrucējiem nav izdevies ievērojami pavirzīties uz priekšu, tā vēsta Ukrainas puse.

22. aprīlis

ASV, ES un atsevišķas tās dalībvalstis, tai skaitā Vācija, sola papildu ieročus Ukrainai.

Mariupoles pēdējie aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērušies kombinātā "Azovstaļ".

ANO aicinājusi Krieviju un Ukrainu pareizticīgo Lieldienu laikā ievērot "humāno pauzi".

V. Zelenskis: Krievija noraidījusi Ukrainas priekšlikumu par pamieru pareizticīgo Lieldienu laikā.

Ukrainas premjers: Valsts atjaunošanai pēc Krievijas iebrukuma vajadzēs 600 miljardus ASV dolāru.

Ukrainas amatpersona uzskata, ka Krievijai bija plāni izveidot ukraiņu koncentrācijas nometnes Sibīrijā.

V. Zelenskis: Krievijas karaspēks izvedis no tā okupētajām teritorijām vismaz 500 000 Ukrainas iedzīvotāju.

23. aprīlis

Krievijas karaspēks cenšas izvērst uzbrukumu visā Donbasa frontē, sestdienas rītā pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

Mariupoles virzienā Krievijas armija turpina bloķēt Ukrainas vienības rūpnīcas "Azovstaļ" rajonā un veic aviācijas triecienus pilsētā, arī izmantojot tālās darbības aviācijas lidmašīnas. Tāpat Krievijas karavīri cenšas nostiprināties Hersonas apgabala administratīvajās robežās, tomēr cieš būtiskus tehnikas zaudējumus.

Krievijas plāni ieņemt Ukrainas dienvidus, lai iegūtu piekļuvi Moldovas robežai, liecina, ka iebrukums Ukrainā ir tikai sākums, bet turpmāk Krievija grib sagrābt citas valstis, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Kopš kara sākuma Ukrainā ES dalībvalstis iesaldējušas Krievijas aktīvus vairāk nekā 35 miljardu eiro vērtībā, liecina Eiropas Komisijas aplēses. Vislielāko summu ir iesaldējusi Francija.

24. aprīlis

Ukrainas Bruņotie spēki atjaunojuši kontroli pār astoņām apdzīvotām vietām Hersonas apgabalā, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".

Naktī uz svētdienu Krievijas spēki apšaudījuši ar raķetēm Ukrainas Dņipropetrovskas apgabalu, sagraujot astoņas ēkas un nogalinot vienu cilvēku, paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Valentīns Rezņičenko.

Krievijas spēki sestdien nemitīgi apšaudījuši metalurģiskās rūpnīcas "Azovstaļ" teritoriju Mariupolē, neraugoties uz prezidenta Vladimira Putina paziņojumu, ka uzņēmumu netiks mēģināts ieņemt, svētdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.

Kijivā pēc Lieldienu nakts atjaunota ierastā komandantstunda no pulksten 22.00 līdz 5.00.

Ukraina atteiksies no tālākām sarunām ar Krieviju, ja okupētajā Hersonā tiks sarīkots pseidoreferendums par "tautas republikas" izveidošanu un Mariupolē iznīcināti ukraiņi un pēdējie pilsētas aizstāvji, tā sestdien, 23. aprīlī, trīs stundu ilgā preses konferencē pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

25. aprīlis

Ukrainā ieradās Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības ministrs Loids Ostins. Viņi paziņoja, ka ASV diplomāti pakāpeniski atgriezīsies Ukrainā.

V. Putins zaudējis interesi par Ukrainas konflikta atrisinājumu diplomātiskā ceļā un vēlas sagrābt iespējami vairāk Ukrainas teritorijas, vēsta izdevums "Financial Times", atsaucoties uz Krievijas prezidentam pietuvinātiem avotiem. Kreisera "Moskva" nogremdēšana ļoti saniknojusi V. Putinu, jo viņš vairs neizskatās kā uzvarētājs.

Krievijas pilsētā Brjanskā, kas atrodas apmēram 100 kilometru no Ukrainas robežas, naktī uz pirmdienu izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē.

26. aprīlis

Bojātās Valsts drošības ministrijas ēkas fasāde Tiraspolē

Iznīcinātā Majakas radio centra antena

Bez būtiskiem Krievijas spēku panākumiem turpinās cīņas Donbasā. Pretinieks apšauda Ukrainas armijas pozīcijas visā frontes līnijas garumā.

Cīņas turpinās arī Ukrainas dienvidos. Ukrainas spēki turpina gūt panākumus Hersonas apgabalā, kur atbrīvoti vairāki ciemi Hersonas virzienā. Hersonas apgabalā Ukrainas armija iznīcinājusi ienaidnieka munīcijas noliktavu un lielu skaitu Krievijas karavīru.

Vizītē Maskavā ieradās ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, lai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu apspriestu iespējas pārtraukt karadarbību. Pēc vizītes Maskavā Gutērrešs 28. aprīlī ieradīsies Kijivā, kur viņam būs sarunas ar šīs valsts prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu. Zelenskis vēl sestdien kritizēja ANO ģenerālsekretāra lēmumu vispirms ierasties vizītē Maskavā, bet tikai pēc tam Kijivā.

Starptautiski neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas galvaspilsētā Tiraspolē nogranda sprādzieni, un Ukrainas izlūkdienests publicēja dokumentu, kas liecina par Krievijas specdienestu līdzdalību šo sprādzienu organizēšanā.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs izteicies, ka daudzie ugunsgrēki Krievijas pilsētās varētu būt liecība par to, ka sācies Krievijas partizānu karš.

Pēc ASV ielūguma 40 valstis rīkoja drošības samitu Vācijā, lai apspriestu turpmākas ieroču piegādes Ukrainai, kā arī lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa drošību pēc kara beigām. Uzaicināto valstu vidū ir ASV sabiedrotās Eiropā, kā arī Austrālija, Japāna, Somija un Zviedrija.

Starptautiskās krimināltiesas virsprokurors Karims Hans pievienosies ES komandai kas Ukrainā izmeklē pastrādātos kara noziegumus.

Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padome nolēmusi atsaukt tiesības Krievijai rīkot 2023. gada pasaules čempionātu.

27. aprīlis

Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu vairāk nekā 1300 raķešu, un Krievijas raķešu arsenāls līdz ar to ir divkārt samazinājies, televīzijā paziņoja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) varētu iesaistīties civiliedzīvotāju evakuācijā no Krievijas karaspēka aplenktās Ukrainas pilsētas Mariupoles. Principiāla vienošanās par to panākta organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša pretrunīgi vērtētās tikšanās laikā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks sacījis, ka Vācija ir "ļoti, ļoti tuvu" neatkarībai no naftas importa no Krievijas, nosaucot naftas embargo pret Krieviju par iespējamu.

28. aprīlis

Krievijas okupētajā Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā trešdienas vakarā atskanējuši sprādzieni pie televīzijas torņa, uz laiku pārtraucot Krievijas telekanālu pārraidi, vēsta Ukrainas un Krievijas mediji.

Krievijas hakeru grupējumi pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumus Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem, trešdien paziņoja ASV tehnoloģiju milzis "Microsoft".

Krievija paziņojusi, ka kopš kara sākuma ir izvedusi no Ukrainas uz savu teritoriju vairāk nekā miljonu cilvēku, tai skaitā 183 000 bērnu.

Ukrainas prezidents atzinīgi novērtēja Eiropas Savienības plānu atcelt importa nodevas Ukrainas precēm un sacīja, ka tas palīdzēs "uzturēt" Ukrainas ekonomiku, kuru ir smagi skāris Krievijas postošais iebrukums.

29. aprīlis

Ukrainas iekšlietu ministrijas pārstāvji ziņo, ka raķete, kas nokritusi Kijivā, tikusi izšauta no Melnās jūras puses, visticamāk, no Krimas.

ANO plāno veikt maksājumus diviem miljoniem karā cietušu ukraiņu, ceturtdien paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs kopīgā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Kijivā.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs norādījis, ka kara ēna šobrīd krīt arī uz Ukrainas kaimiņvalstīm, norādot uz Moldovu, kuras separātiskajā reģionā Piedņestrā pēdējā laikā bijušas dažādas provokācijas.

30. aprīlis

Bumbu iznīcināšana netālu no Čerņihivas pēc pilsētas aplenkuma

Francijas prezidents Emanuels Makrons sola pastiprināt militāro un humāno atbalstu Ukrainai. Par šādu soli nesen pārvēlētais Francijas valsts galva paziņoja pēc sarunas ar savu ukraiņu kolēģi Volodimiru Zelenski. Makrons uzskata miera panākšanu Ukrainā par vienu no sava otrā pilnvaru termiņa prioritātēm.

ASV ir sākušas papildus apmācīt Ukrainas karavīrus kādā militārā bāzē Vācijā, preses konferencē paziņoja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs, sakot, ka neskaitot Vāciju, Eiropā ir vēl vismaz divas vietas, kur Ukrainas Bruņoto spēku karavīri tiek apmācīti ārvalstu bruņojuma izmantošanai.

2022. gada maijs

1. maijs

Karadarbības dēļ Ukrainas Infrastruktūras ministrija devusi rīkojumu slēgt ostas Berdjanskā, Mariupolē, Hersonā un Skadovskā. Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, jo nav iespējams apkalpot kuģus un pasažierus un garantēt kuģošanas drošību un vides aizsardzību.

Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova paziņojusi, ka ir uzsākti vairāk nekā deviņi tūkstoši izmeklēšanu par pastrādātajiem kara noziegumiem. Viņa paskaidrojusi, ka atbrīvotajos Kijivas, Sumu un Čerņihivas apgabalos jau ir iespējams identificēt konkrētus noziedzniekus, kurus apsūdz par izvarošanu, spīdzināšanu un marodierismu.

Notiek civiliedzīvotāju evakuācijas process no Krievijas spēku aplenktās Mariupoles. To apstiprināja Apvienoto Nāciju Organizācijā un Starptautiskajā Sarkanā Krusta komitejā, vēstīja BBC.

Pulka "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars informējis, ka rūpnīcā "Azovstaļ" karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdz izkļūt ārā civiliedzīvotājiem — tie ir gados vecāki cilvēki, sievietes un bērni.

Aģentūra "Deutsche Welle" ziņo, ka Vācija ir atbalstījusi Eiropas Savienības plānus noteikt aizliegumus naftas ievešanai no Krievijas.

ASV Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā Ķīnas valsts ziņu aģentūrai "Siņhua" ierosinājis Ķīnai kļūt par vienu no Ukrainas drošības garantētājām.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis, ka Apvienotā Karaliste turpinās sniegt militāro palīdzību Ukrainai.

2. maijs

Eiropas Komisija šonedēļ gatavojas ierosināt noteikt pakāpenisku Eiropas Savienības embargo Krievijas naftas importam. Tā paziņojuši avoti diplomātiskajās aprindās. Iespējas bloka mērogā noteikt embargo Krievijas naftai palielinājušās pēc tam, kad tam piekritusi Vācija, kas iepriekš pret to iebilda, kā iemeslu minot, ka šāds aizliegums nodarītu pārāk lielu kaitējumu tās ekonomikai.

Ukraina vasarā iegūs piekļuvi sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem Lietuvā un Polijā. Tā pavēstījis Ukrainas gāzes transportēšanas sistēmas ģenerāldirektors Serhijs Makohons.

Somija lauzusi līgumu ar Krieviju par jauna atomreaktora būvēšanu Somijā.

Latvijā kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem" un platforma "kurp.es" izveidojušas Ukrainas atbalsta pasākumu kalendāru.

3. maijs

Lielbritānija piešķirs Ukrainai vēl 357 miljonus eiro vērtu militāro palīdzību, tai skaitā radioelektroniskās cīņas līdzekļus un radaru sistēmas.

Dānija kļuvusi par pirmo Ziemeļvalsti, kas no jauna atvērusi vēstniecību Kijivā.

Ukrainas rietumu pilsētā Ļvivā ieradušies ASV diplomāti, kas uz laiku bija pametuši valsti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja pastiprināt sankcijas pret Maskavu. Viņaprāt, nepieciešams bloķēt Krievijas ienākumus no energoresursu pārdošanas un arī visas eksporta un importa operācijas.

4. maijs

Krievijas karaspēks izšāvis vairāk nekā 20 raķešu uz dažādiem Ukrainas reģioniem, un vairākums šo raķešu tika raidītas no Kaspijas jūras reģiona. Apšaudītas sešas dzelzceļa stacijas Ukrainas centrālajā daļā un rietumos. Krievija Ukrainā pirmoreiz ar raķetēm apšaudīja Aizkarpatu apgabalu.

Ukrainas Gaisa spēku lidaparāti diennakts laikā veica desmitiem uzlidojumu. Iznīcinātāju aizsegā triecienaviācijas grupas deva apmēram 10 raķešu un bumbu triecienus pretinieka spēku koncentrācijas vietām, munīcijas noliktavām un dzīvajam spēkam.

Krievijas karaspēks ir izvedis no četriem tā okupētiem Ukrainas apgabaliem apmēram 400 tūkstošus tonnu graudu, kas ir trešdaļa no visām graudu rezervēm šajos apgabalos.

Eiropas Komisija ierosinājusi noteikt jaunas sankcijas Krievijas naftas eksportam saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

5. maijs

Ukrainas bruņotie spēki paziņojuši, ka no Krievijas iebrucējiem tikušas atbrīvotas vairākas apdzīvotās vietas uz Mikolajivas un Hersonas apgabalu robežas.

Kramatorskā gaisa uzlidojumā un apšaudē cietuši vismaz 25 civiliedzīvotāji, tostarp sešiem nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Apšaudītas deviņas dzīvojamās mājas, skola un daudzi civilās infrastruktūras objekti.

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka informēja, ka pēdējā diennaktī caur humānajiem koridoriem no Mariupoles un vairākām citām apdzīvotām vietām evakuēti 344 cilvēki — sievietes, bērni un veci cilvēki.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdzis ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam palīdzēt noorganizēt iedzīvotāju evakuēšanu no rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijas Mariupolē.

6. maijs

Hrihorija Skovorodas memoriālais muzejs Harkivas apgabalā pēc apšaudes 6. maijā

No metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministri piektdien ieradās vizītē Kijivā. Viņi tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu, kā arī apmeklēja karadarbības skarto Irpiņas pilsētu.

7. maijs

Ukrainas bruņotie spēki sekmīgi atvairījuši Krievijas armijas uzbrukumu Izjumas virzienā Harkivas apgabalā. Netālu no Čūsku salas Melnajā jūrā ar bezpilota lidaparāta „Bayraktar” palīdzību ir izdevies iznīcināt Krievijas desanta kuteri un divus zenītraķešu kompleksus „Tor”.

Lai palēninātu Ukrainas pretuzbrukumu ziemeļaustrumos, Krievijas spēki sākuši spridzināt tiltus, vēsta Ukrainas armija.

Krievijas karaspēks uzbrukumā Luhanskas apgabalā iesaistījis privātās militārās kompānijas "Vagner" kaujiniekus un lielu daudzumu militārās tehnikas, cenšoties izlauzties līdz Popasnai, sestdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

Izdevies evakuēt visus civiliedzīvotājus no rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē, apliecināja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par jaunu ASV ieroču paketi Ukrainai 150 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai atsist Krievijas iebrukumu. Palīdzība iekļaus artilērijas ieroču munīciju, pretartilērijas radarus, elektroniskās slāpēšanas iekārtas un rezerves daļas.

8. maijs

Bilohorivkas skola pēc raķešu trieciena

Luhanskas apgabala Bilohorivkas ciema skolā, kur trāpījusi raķete, varētu būt desmitiem bojāgājušo.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba rosināja izveidot speciālu tribunālu, lai sauktu Krievijas vadību pie atbildības par bruņotu iebrukumu.

9. maijs

Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņoja, ka Krievijas karaspēks turpina pastrādāt zvērības pret civiliedzīvotājiem okupētajās teritorijās.

Mariupoles aizstāvji no bataljona "Azov" paziņoja, ka "Azovstaļ" tuvumā turpinās intensīvas cīņas, kurās dzīvību zaudē gan ukraiņu, gan krievu karavīri.

Krievijā, Ukrainā un arī Baltkrievijā tradicionāli tika pieminēta "Uzvaras diena". To svinēja arī Ukrainā. Tiesa, jau astoņus gadus Ukraina cenšas uzvaru Otrajā pasaules karā pieminēt līdzīgi, kā to dara pārējā Eiropā. Pēdējos gados šo svētku galvenais lozungs bija — "Atceramies, uzvaram". Šogad šis sauklis ir — "uzvarējām nacismu, uzvarēsim arī rašismu". Nemainīgs ir palicis arī no Eiropas aizgūtais piemiņas simbols — sarkanā magone.

ASV noteica jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā. Jaunās sankcijas aizliegs ASV grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumiem sniegt pakalpojumus Krievijas klientiem. Tika arī noteiktas sankcijas Krievijas telekompānijām "Pervij kanal", "Rossija 1" un "NTV" un citām.

Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī Baltkrievijai. Londona noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.

10. maijs

Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, tā sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".

Ziņu aģentūra „Reuters” vēstīja, ka ASV Kongress plāno piešķirt Kijivai gandrīz 40 miljardu dolāru vērtu militāro un humāno palīdzību. Tas ir vairāk par Baidena iepriekš pieprasītajiem 33 miljardiem dolāru.

Izdevums Politico vēstīja, ka Eiropas Komisijā apspriež iespēju emitēt jaunus Eiropas Savienības parāda vērtspapīrus, lai palīdzētu Ukrainai segt īstermiņa finansēšanas vajadzības nākamajiem trīs mēnešiem.

Japāna paplašināja sankcijas pret Krieviju. Sankciju sarakstā tika iekļauti 70 uzņēmumi un vairāk nekā 130 personas.

11. maijs

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā norādīja, ka bruņotie spēki pamazām atspiež iebrucējus no Harkivas.

Ukrainas prezidenta biroja pārstāvji vēstīja, ka Ukrainas aizsardzības spēki kopumā atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu jau atsākušas vietējās varas institūcijas.

No kara plosītajām teritorijām turpinās civiliedzīvotāju evakuācija. Līdz šim izglābti 35 000 cilvēku, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

12. maijs

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka valsts aizstāvji Luhanskas apgabalā iznīcina tiltus, lai kavētu Krievijas karaspēka virzību uz priekšu.

Ukrainas speciālisti sākuši atmīnēšanu no Krievijas armijas atbrīvotajās teritorijās. Speciālisti uzskata, ka šis process var ilgt piecus līdz desmit gadus.

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka paziņoja, ka „Azovstaļ” atrodas vēl aptuveni tūkstotis karavīru, no kuriem puse esot smagi ievainoti. Ukrainas valdība ir piedāvāja Krievijai apmainīt ievainotos Mariupoles aizstāvjus pret krievu karagūstekņiem, taču pagaidām Krievija nekādu atbildi nav sniegusi.

„Azovstaļ” teritorijā esošo jūras kājnieku komandieris Serhijs Volina ar sociālā tīkla „Twitter” starpniecību vērsās pie tā īpašnieka Īlona Maska ar lūgumu palīdzēt izvest viņa karavīrus no rūpnīcas un nogādāt uz kādu trešo valsti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ukraiņiem karš ar Krieviju beigsies tikai tad, kad viņi būs atguvuši visas sev piederošās teritorijas.

13. maijs

Bojājumi Voroncova pilij

Doneckas apgabala militārā pārvalde informēja, ka situācija reģionā ir sarežģīta, bet tiek kontrolēta. Ienaidnieks uzbrūk Limanas virzienā, bet visi mēģinājumi forsēt upi un pavirzīties uz priekšu nav bijuši veiksmīgi.

Odesas mērs Genādijs Truhanovs informēja, ka iepriekš īstenotā raķešu trieciena rezultātā bojājumi nodarīti valsts nozīmes arhitektūras piemineklim — Voroncova pilij.

Krievija ir bloķējusi Melnās jūras piekrasti, neļaujot Ukrainai eksportēt miljoniem tonnu graudu.

Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudīja bēgļu kolonnu, kura izbrauca no Hersonas apgabala.

ASV senators no Republikāņu partijas Rends Pols Senātā bloķēja ātru likumprojekta pieņemšanu, kas paredz piešķirt palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Apvienotās Karalistes ārlietu ministre Elizabete Trasa aicināja starptautiskos sabiedrotos noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, līdz tā pilnībā pametīs Ukrainu un piekritīs mieram.

14. maijs

Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas līdz šim ir atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš ir apsūdzēts kara noziegumos par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā. Notiesāšanas gadījumā apsūdzētajam draud mūža ieslodzījums.

Krievija nolēma pārtraukt elektrības eksportu uz Somiju. Šāds lēmums izziņots dienu pēc tam, kad Somija pavēstīja par vēlmi pievienoties NATO.

Eiropas Savienība plānojusi piešķirt vēl 500 miljonus eiro ieroču un cita militārā aprīkojuma piegādēm Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Tādējādi ES kopējais finansiālais atbalsts Ukrainai sasniedzis divus miljardus eiro.

15. maijs

Mariupoles metalurģijas rūpnīcā "Azovstaļ" smagos antisanitāros apstākļos, bez ūdens un pārtikas joprojām atrodas aptuveni 600 ievainoto, pavēstīja Doneckas apgabala policijas pārstāvis, kas pats atrodas krievu ielenktajā rūpnīcā. Tika ziņots, ka Ukraina ved sarunas par 60 cilvēku evakuēšanu no "Azovstaļ", kamēr krievu iebrucēji turpina rūpnīcu apšaudīt no visa veida ieročiem un bombardēt no gaisa.

Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji "Kalush Orchestra" ar dziesmu "Stefania". Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdināja Somijas kolēģi, ka pievienošanās NATO un atteikšanās no Somijas neitrālā statusa būtu "kļūda", jo Somijas drošībai draudu neesot.

Ungārijas jaunā prezidente Katalina Novāka inaugurācijas ceremonijā nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un paziņoja, ka savā pirmajā ārvalstu vizītē dosies uz Poliju, tādējādi nepārprotami norādot, ka vēlas atjaunot labās attiecības ar Varšavu.

16. maijs

Lai izmeklētu Krievijas iebrucēju pastrādātos kara noziegumus, Ukrainā ieradīsies 42 Starptautiskās krimināltiesas izmeklētāji, paziņoja Krimināltiesas galvenais prokurors Karims Hāns.

Ukrainas armija pie Harkivas sasniedza Krievijas robežu.

17. maijs

No aplenktās tērauda rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupoles pilsētā tika evakuēti 264 Ukrainas karavīri.

18. maijs

No Krievijas karaspēka aplenktās rūpnīcas “Azovstaļ” evakuēta vēl viena Ukrainas karavīru grupa. Viņi nogādāti prokrieviski noskaņoto separātistu izveidotajā tā dēvētajā Doneckas tautas republikā.

Francijas prezidents Emanuels Makrons telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solīja palielināt ieroču piegādes Ukrainai.

ASV Valsts departaments izveidoja jaunu nodaļu — "Konflikta observatorija" ("Conflict Observatory"), lai pētītu, dokumentētu un publiskotu Krievijas kara noziegumus Ukrainā.

19. maijs

Ziņots, ka Krievijas armija Donbasā apšaudīja 68 civilos objektus, tai skaitā 43 dzīvojamās ēkas un divas skolas, informēja Ukrainas Apvienoto spēku grupējums. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 15 mierīgie iedzīvotāji, un starp tiem ir divas ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, bet septiņi cilvēki ievainoti.

Ukrainas spēki turpināja aizsardzības operāciju Doneckas un Luhanskas virzienos. Ukrainas raķešu un artilērijas vienības sadarbībā ar aviāciju veica triecienus pa 90 mērķiem, kuros iznīcināti ienaidnieka karavīri un tehnika.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierosināja pagarināt karastāvokļa un vispārējās mobilizācijas termiņu par 90 dienām.

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā pēc trīs mēnešu pārtraukuma atkal tika atvērta ASV vēstniecība.

Lozovas kultūras nams pēc Krievijas raķešu trieciena 20. maijā

20. maijs

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka Ukraina pēc kara tiks veidota kā valsts ar augstu drošības līmeni, izmantojot labākās drošības tehnoloģijas pēc vadošo valstu parauga.

ASV Senāts apstiprināja palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā.

Pēc amerikāņu žurnāla "Time" lasītāju versijas Ukrainas prezidents V. Zelenskis kļuvis par gada ietekmīgāko cilvēku.

21. maijs

Ukrainas prezidents V. Zelenskis uzrunā ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.

22. maijs

Ukrainas un rietumu analītiķu aplēses liecina, ka pēc pusotra vai diviem mēnešiem Ukrainas armija sasniegs savas kaujas gatavības maksimumu, paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

23. maijs

Šveices pilsētā Davosā darbu atsāka Pasaules ekonomikas forums, kurā pulcējās pasaules globālā un biznesa elite. Foruma galvenā tēma — karš Ukrainā.

24. maijs

Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja, ka tuvākajā laikā tiks tiesāti vēl 48 Krievijas karavīri. Kopumā par kara noziegumiem ierosināti 13 tūkstoši lietu.

25. maijs

Krievijas kara Ukrainā dēļ Ungārijā izsludināts ārkārtas stāvoklis.

26. maijs

Ap Severodoneckas pilsētu turpinās sīvas cīņas.

Krievija nolaupījusi ukraiņu bērnus un deportē viņus uz savu teritoriju ar mērķi iznīcināt ukraiņu nāciju, teikts Ukrainas paziņojumā ANO.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā videouzrunā noraidīja dažu Rietumu politiķu mudinājumus Ukrainai teritoriāli piekāpties Krievijai.

27. maijs

Ukrainas pilsētā Severodoneckā, par kuru notiek sīvas kaujas, nogalināti vismaz 1500 cilvēku.

Kopš februāra Krievija ir bloķējusi Ukrainas ostas, neļaujot izvest aptuveni 24 miljonus tonnu kviešu un kukurūzas.

Zelenskis apmeklē Harkivu

28. maijs

Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu, paziņoja Ukrainas kopienu un teritorijas attīstības ministrs Oleksijs Černišovs.

29. maijs

Ukrainas prezidents V. Zelenskis pirmo reizi kopš kara sākuma apmeklēja Harkivu.

30. maijs

Ukrainā Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits vairākus desmitu reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu, intervijā raidorganizācijai BBC paziņoja premjerministrs Deniss Šmihaļs.

31. maijs

Ukrainā Poltavas apgabala tiesa piespriedusi 11 ar pusi gadu cietumsodu diviem Krievijas karavīriem, kuri tika apsūdzēti par apdzīvotu vietu apšaudīšanu.

2022. gada jūnijs

1. jūnijs

ASV nosūtīs Ukrainai modernas raķešu sistēmas, paziņoja prezidents Džo Baidens.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs pauda gatavību piegādāt Ukrainai modernu bruņojumu.

2. jūnijs

Prezidents V. Zelenskis uzrunā Luksemburgas parlamentam pavēstīja, ka Krievijas kontrolē nonākuši 20% Ukrainas teritorijas, kas ir ap 125 000 kvadrātkilometru liela platība.

3. jūnijs

Eiropas Savienība oficiāli apstiprināja sesto sankciju paketi pret Krieviju. Tās aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus.

4. jūnijs

Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni ukraiņu pametuši savas mājas.

5. jūnijs

Krievija veikusi raķešu triecienus pa galvaspilsētu Kijivu, pirmoreiz kopš 28. aprīļa. Tiek domāts, ka raķetes raidītas no lidmašīnām Tu-95 virs Kaspijas jūras.

6. jūnijs

Ukrainā karadarbībā nogalināts Krievijas ģenerālmajors Romāns Kutuzovs, kurš komandēja tā dēvētās Doneckas tautas republikas 1. armijas korpusu.

Mariupolē draud izcelties holeras epidēmija, jo sagrautajā pilsētā valda antisanitāri apstākļi, brīdināja Ukrainas amatpersonas.

7. jūnijs

Prezidents Zelenskis intervijā izdevumam “The Financial Times” sacīja, ka Ukrainas interesēs nav konflikta iesaldēšana.

8. jūnijs

Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks viesojoties Eiropas Parlamentā vēstīja, ka Ukraina ir cienīga jau šomēnes kļūt par Eiropas Savienības kandidātvalsti.

9. jūnijs

Krievijas iebrucēji ieņēmuši lielāko daļu no Severodoneckas pilsētas, kurā kaujas turpinās jau vairākas nedēļas. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa reģiona liktenim.

Doneckas separātistu tiesa piespriedusi nāvessodu diviem Lielbritānijas un vienam Marokas pilsonim, kuri Ukrainas pusē cīnījās pret Krievijas iebrukumu, nonākot krievu spēku gūstā.

10. jūnijs

ANO nosodīja Ukrainas pusē karojošo un gūstā nonākušo ārvalstu karavīru notiesāšanu uz nāvi.

11. jūnijs

Zelenskis mudināja pastiprināt starptautisko spiedienu, lai izbeigtu Krievijas jūras spēku blokādi Melnās jūras ostās, kas ir apturējusi Ukrainas graudu eksportu, draudot izraisīt globālu pārtikas krīzi.

Ukrainā tiek izmeklētas 16 486 krimināllietas par Krievijas karavīru pastrādātiem noziegumiem.

12. jūnijs

Prezidentam Zelenskim tika piešķirta Borisa Ņemcova prēmija.

Severodoneckā pēc Krievijas iebrucēju apšaudēm ķīmiskajā rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks.

13. jūnijs

"Amnesty International" apsūdzējusi Krieviju kara noziegumos.

14. jūnijs

Krievijas agresijas dēļ Ukraina šogad paredzējusi par 40% mazāku graudaugu ražu nekā pagājušogad.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Kijivā tiekas ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Itālijas premjerministru Mario Dragi un Rumānijas prezidentu Klausu Johanisu

15. jūnijs

ASV prezidents Džo Baidens paziņojis par jaunu palīdzības paketi Ukrainai.

Ukraina saņēmusi tikai 10% no prasītā ieroču daudzuma, sacījusi Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.

16. jūnijs

Vācijas kanclers Olafs Šolcs, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjers Mario Dragi ieradušies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai paustu atbalstu Ukrainai.

17. jūnijs

Severodoneckā simtiem mierīgo iedzīvotāju, kuri patvērušies ķīmijas rūpnīcā "Azot", vairs neesot iespējas evakuēties nepārtraukto Krievijas artilērijas apšaužu dēļ.

Krievijas okupētajā Hersonas reģionā tiek pastiprinātas represijas pret vietējiem iedzīvotājiem.

18. jūnijs

Ukrainas bruņotie spēki kopš Krievijas iebrukuma sākuma zaudējuši apmēram 50% savas tehnikas.

19. jūnijs

Ukraina aizliegusi ievest grāmatas no Krievijas un Baltkrievijas.

Lielbritānijas armijas Ģenerālštāba priekšnieks Patriks Sānderss britu karavīriem aicinājis viņus gatavoties jaunam karam Eiropā, ko varētu mēģināt izraisīt Krievija.

20. jūnijs

Ukrainas parlaments ratificējis Stambulas konvenciju.

21. jūnijs

Ukrainas rekonstrukcijai pēc Krievijas iebrukuma varētu būt nepieciešams atbalsts vairāk nekā viena triljona eiro apmērā, prognozējis Eiropas Investīciju bankas prezidents Verners Hoijers.

22. jūnijs

Ukrainā sagrauti 20-30% infrastruktūras, paziņoja Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs.

23. jūnijs

Eiropas Savienības dalībvalstu līderi vienojušies par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai un Moldovai.

24. jūnijs

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņojis, ka Krievijas sāktā kara dēļ bads draud vēl 40-50 miljoniem cilvēku.

ASV nosūtīs Ukrainai bruņojumu vēl par 450 miljoniem dolāru, paziņoja Baltais nams.

25. jūnijs

Krievija pilnībā okupējusi Severodonecku, paziņojis tās mērs Oleksandrs Strjuks.

Tirdzniecības centrs Kremenčukā pēc raķešu trieciena

26. jūnijs

G7 valstu līderi apņēmušies Ukrainai sniegt beztermiņa militāro, finansiālo un humāno atbalstu.

27. jūnijs

Krievijas raķete trāpījusi Kremenčukas pilsētas tirdzniecības centrā, esot vismaz 10 upuri.

Krievija nonākusi tehniskā defolta stāvoklī, jo nav spējusi izpildīt ārējā parāda saistības apmēram 100 miljonu ASV dolāru apmērā.

28. jūnijs

Ukrainas pilsētā Kremenčukā glābēji pabeiguši izpostītā tirdzniecības centra pārmeklēšanu. Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.

29. jūnijs

Gūstekņu apmaiņas rezultātā Ukrainā atgriezušies 144 karavīri.

Zelenskis ierosinājis izslēgt Krieviju no ANO Drošības padomes un apturēt tās dalību ANO Ģenerālajā asamblejā.

Daudzstāvu māja pēc raķešu trieciena Odesas apgabalā

30. jūnijs

Krievija izvedusi savus spēkus no Čūsku salas.

2022. gada jūlijs

1. jūlijs

Krievijas raķešu uzbrukumā Odesas apgabalā nogalināti vairāk nekā 20 cilvēku.

2. jūlijs

Ukrainas zaudējumi lauksaimniecībā varētu sasniegt 20 miljardus dolāru.

Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija uz Ukrainu izšāvusi ap 3000 raķešu.

3. jūlijs

Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku.

4. jūlijs

Konferencē Šveicē tiks vākti līdzekļi Ukrainas atjaunošanai.

Sagrautā Harkivas pedagoģiskā universitāte

Ukraina gatavojas okupētās Hersonas atbrīvošanai.

5. jūlijs

40 valstis apņēmušās palīdzēt Ukrainas atjaunošanā.

6. jūlijs

Krievijas karaspēks 55 reizes apšaudījis Sumu apgabalu Ukrainā.

7. jūlijs

Krievijas raķešu triecienu rezultātā sagrauta Harkivas pedagoģiskā universitāte.

8. jūlijs

Ukrainas kultūras ministrs ierosinājis aizliegt jebkāda veida grāmatu ievešanu no Krievijas.

Krievijas raķešu triecienā sagrautā ēka Časivjaras pilsētā Ukrainā

Rietumu valstu līderi Bali notikušajā G20 sanāksmē atteikušies fotogrāfēties kopā ar Sergeju Lavrovu.

Bijušais NATO spēku komandieris Eiropā pavēstījis, ka Ukrainai ir visas tiesības apšaudīt Krimas tiltu, taču Ukrainas pārstāvji sacīja, ka pagaidām neplāno to darīt.

9. jūlijs

ASV nosūtīs Ukrainai militāro palīdzību vēl par 400 miljoniem dolāru.

10. jūlijs

Krievijas karaspēka raķešu triecienā Doneckas apgabala Časivjaras pilsētā gājuši bojā vismaz 15 cilvēki.

Ukrainā, par spīti karam, sākusies labības pļauja.

11. jūlijs

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzdevis armijai gatavoties valsts dienvidu atbrīvošanai.

Bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa sacīja, ka Krieviju vajadzētu sadalīt un samazināt tās iedzīvotāju skaitu līdz 50 miljoniem, jo tādējādi mazinātos tās draudi pārējai pasaulei.

Ukrainā par bezvēsts pazudušiem tiek uzskatīti 7000 ukraiņu karavīru.

12. jūlijs

Časivjaras pilsētā notikušajā Krievijas raķešu triecienā upuru skaits pieaudzis līdz 33.

Baltais nams pavēstījis, ka Irāna plāno pārdot Krievijai kaujas dronus.

13. jūlijs

Ukraina sekmīgi iznīcinājusi Krievijas munīcijas noliktavas.

Turcijas pilsētā Stambulā norisinājušās sarunas par Ukrainas ostu atbloķēšanu labības eksportam.

14. jūlijs

Sarunās par Ukrainas graudu eksportēšanu pa Melno jūru ir panākts progress.

Raķetes triecienā Vinnicā gāja bojā 26 cilvēki.

Krievija uzsāka "brīvprātīgo mobilizāciju": līdz mēneša beigām 85 federālajos apgabalos, tostarp Krimā un Sevastopolē, bija paredzēts katrā savervēt 400 vīru.

15. jūlijs

Volodimirs Zelenskis mudināja starptautisko sabiedrību atzīt Krievijas Federāciju par teroristisku valsti.

ASV Pārstāvju palāta pieņēma grozījumus, kas paredzēja 100 miljonus dolāru, lai apmācītu ukraiņu pilotus uz ASV iznīcinātājiem. Pārstāvis Ādams Kinzingers sacīja: "Pagājušajā naktī palāta pieņēma manu abu partiju atbalstīto Ukrainas iznīcinātāju pilotu likumu, kas atļauj ukraiņu iznīcinātāju pilotu apmācību ASV. Es aicinu Senātu nodot šo kritisko tiesību aktu prezidentam. Slava Ukrainai!"

Ukraina apgalvoja, ka Krievija izmanto Zaporižjas atomelektrostaciju ieroču uzglabāšanai un kā bāzi, no kuras tos izšaut.

16. jūlijs

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, veicot karaspēka apskati nenosauktā "komandpunktā" Donbasā, pavēlēja karaspēkam palielināt nocietinājumus "visos darbības virzienos" Ukrainā, liekot domāt, ka Krievijas armija, iespējams, pieliek punktu ziņotajai "operacionālajai pauzei" gar frontes līnijām.

17. jūlijs

Apvienotās Karalistes Aizsardzības štāba priekšnieks admirālis sers Tonijs Radakins sacīja, ka pēc viņa prognozēm, Krievijas armija ir zaudējusi 50 000 karavīru, kuri tikuši nogalināti vai ievainoti, kā arī gandrīz 1700 tanku un gandrīz 4000 kaujas mašīnu, kas ir vairāk nekā 30% no Krievijas sauszemes spēku zaudējumiem. Viņš arī norādīja, ka krievu karavīriem ir lielas problēmas ar morāli.

Ukrainas prezidents ierosināja no amata atbrīvot Ukrainas drošības dienesta vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Tika konstatēts, ka līdz 60 abu aģentūru darbinieki ir sadarbojušies ar Krievijas spēkiem.

18. jūlijs

Prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka Ukraina var nodarīt "ievērojamus zaudējumus" Krievijas spēkiem Rietumu ieroču dēļ. Ukrainas bruņoto spēku komandieris Valerijs Zalužnijs sacīja: "Svarīgs faktors, kas veicina mūsu aizsardzības līniju un pozīciju saglabāšanu, ir savlaicīga M142 HIMARS sistēmu ierašanās, kas sniedz precīzus triecienus ienaidnieka kontroles posteņiem, munīcijas un degvielas noliktavām."

19. jūlijs

Ukrainas parlaments nobalsoja par ģenerālprokurores Irinas Venediktovas un Ukrainas drošības dienesta vadītāja Ivana Bakanova atlaišanu, atlaistas arī citas izlūkdienesta amatpersonas, tostarp priekšnieka vietnieks.

Antoņivkas tilts tika bojāts Ukrainas raķešu triecienā.

20. jūlijs

Sīrija oficiāli pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Savā 16. palīdzības paketē ASV valdība paziņoja par papildu HIMARS sistēmu, raķešu un artilērijas šāviņu piegādi Ukrainai.

21. jūlijs

Apvienotās Karalistes aizsardzības ministrs Bens Volless paziņoja, ka Apvienotā Karaliste tuvāko nedēļu laikā nosūtīs "50 000 artilērijas šāviņu, pretbateriju radaru sistēmas un simtiem dronu" un "daudz" artilērijas ieroču. MI6 vadītājs Ričards Mūrs sacīja, ka Krievijas spēja spiegot ir samazināta uz "pusi".

Kompānijas "Metinvest", kurai pieder dzelzs un tērauda rūpnīca "Azovstaļ", izpilddirektors apsūdzēja Krieviju 500 miljonu sterliņu mārciņu vērtā tērauda nozagšanā un izvešanā no Ukrainas, kas eksportēts uz vairākām Āfrikas un Āzijas valstīm. Par daļu no tērauda jau bija samaksājušas Eiropas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste.

22. jūlijs

Krievija un Ukraina parakstīja vienošanos ar ANO un Turcijas starpniecību, lai no Ukrainas Melnās jūras ostākm atsāktu graudu eksportu, ko bloķējusi Krievija.

ASV paziņoja par jaunu palīdzības paketi, kurā ietilpst 580 Phoenix Ghost bezpilota lidaparāti.

Kā vēsta avoti no Ukrainas puses, Ukrainas spēki Hersonas apgabalā pie Visokopiļļas ielenkuši aptuveni 1000 līdz 2000 Krievijas karavīru. Krievija paziņoja par prokrievisko ukraiņu brīvprātīgo vienības izveidi ar nosaukumu "Odesas brigāde".

23. jūlijs

23. jūlijā, nepilnu dienu pēc graudu eksporta līguma parakstīšanas ar Ukrainu, Krievija uz Odesas jūras tirdzniecības ostu palaida raķetes Kaļibr. Pēc Ukrainas teiktā, divas no četrām raķetēm tika pārtvertas.

24. jūlijs

Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka triecienā Dņipro pilsētai iznīcinājusi 100 HIMARS raķetes. Reuters neguva apstiprinājumu šim apgalvojumam.

25. jūlijs

Slovākija apsver iespēju nodot Ukrainai 11 savas MiG-29 lidmašīnas, ja tā apmaiņā varēs saņemt rezerves lidmašīnas no NATO.

26. jūlijs

Tiek ziņots, ka Krievijas spēki ieņēma Vuhlehirskas spēkstaciju, otro lielāko spēkstaciju Ukrainā, tuvojoties Bahmutai. Ukraina šo informāciju apstiprināja nākamajā dienā.

Ukraina saņēmusi sešas britu pretgaisa raķešu palaišanas iekārtas Stormer HVM.

Ukraina apgalvo, ka ar HIMARS raķetēm atkal uzbrukusi Antoņivkas tiltam.

ASV ir gatavas ārstēt ievainotos Ukrainas karavīrus viņu Landštūlas reģionālajā medicīnas centrā Vācijā. Šī ir pirmā reize, kad šāda ārstēšana ir atļauta Ukrainas karavīriem militārajās, nevis civilajās slimnīcās.

27. jūlijs

Antoņivkas tilts tiek slēgts civiliedzīvotājiem. Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis sacīja, ka viņu mērķis nav iznīcināt tiltu. Kā ziņo BBC, Rietumu amatpersonas tiltu raksturoja kā pilnīgi neizmantojamu.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs paziņoja, ka notiek masveida Krievijas spēku pārdislocēšana uz Hersonas apgabalu.

Saskaņā ar ASV kongresmenes Elisas Slotkinas teikto, kura strādā ASV Pārstāvju palātas Bruņoto spēku komitejā, demokrāti un republikāņi atbalsta tāla darbības rādiusa ATACMS raķešu nosūtīšanu Ukrainai.

28. jūlijs

Doneckā karojošie ukraiņu karavīri un virsnieki piedāvājuši pierādījumus par ievērojamu Krievijas artilērijas apšaudes samazināšanos. Vairākas bijušo rietumvalstu karavīru grupas ir nodrošinājušas neformālu pamata apmācību Ukrainas jauniesauktajiem.

29. jūlijs

Oleņivkas cietumā notika sprādziens, kurā, pēc Krievijas propagandas mediju ziņām, tika nogalināti 40 sagūstītie Ukrainas karagūstekņi un 75 ievainoti. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka triecienu veikusi Krievija, lai slēptu Ukrainas karagūstekņu spīdzināšanu un nogalināšanu. Pašlaik tiek apgalvots, ka nogalināti vairāk nekā 50 Ukrainas karagūstekņi, tostarp Mariupolē sagūstītie Azovas pulka karavīri. Krievija apgalvoja, ka cietumam trāpīja HIMARS raķetes, un piedāvāja raķetes fragmentus kā pierādījumu. Ukraina lūdza ANO un Sarkano Krustu veikt izmeklēšanu. Sarkanais Krusts lūdzis Krievijas amatpersonām piekļuvi Oleņivkas cietuma nometnei, taču atbilde nav saņemta.

Krievijas spēki ir uzbūvējuši pontonu tiltu zem Antoņivkas tilta virsbūves, lai palīdzētu to pasargāt no raķešu uzbrukumiem, pa to tiek veikta gan civilā, gan militārā satiksme.

30. jūlijs

Saskaņā ar Odesas reģionālās valsts pārvaldes galvenā runasvīra Serhija Bratčuka teikto, ukraiņu HIMARS raķete iznīcināja Krievijas vilcienu, kas naktī uz 30. jūliju bija ieradies stacijā Hersonas apgabala Briļivkā no Krimas. Raķete iznīcināja 40 automašīnas, nogalināja 80 un ievainoja 200 krievu karavīrus.

31. jūlijs

Krievija ir apsūdzējusi Ukrainu bezpilota lidaparāta triecienā Melnās jūras flotes štābam Sevastopolē, ievainojot piecus cilvēkus un atceļot Krievijas Jūras spēku dienas svinības. Drons ir aprakstīts kā pašdarināts, un tajā bija mazjaudas sprādzienbīstama ierīce.

2022. gada augusts

1. augusts

Pirmais kuģis ar graudiem ir atstājis Odesu saskaņā ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgto vienošanos starp Ukrainu un Krieviju par pārtikas eksportu no Ukrainas. Pēc Turcijas teiktā, kuģis dosies uz Libānu.

ASV ir paziņojušas par 17. palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir 550 miljoni USD, tostarp 75 000 155 mm artilērijas šāviņi un vairāk HIMARS munīcijas.

2. augusts

Pirmais kuģis ar Ukrainas graudiem ir ieradies Turcijā, un saskaņā ar Ukrainas valdības teikto sekos vēl vairāk. Vēlāk tajā pašā nedēļā no Čornomorskas un Odesas ieradās trīs kuģi, kas piekrauti ar Ukrainas kukurūzu, aptuveni 58 000 tonnu daudzumā, un vēl četri graudu kuģi izgāja no Ukrainas ostām ceļā uz Turciju.

Krievijas Augstākā tiesa Azovas pulku ir atzinusi par teroristu grupējumu. Tas ļauj Azovas pulka cīnītājiem piemērot bargākus sodus. Kareivjiem draud līdz 10 gadu cietumsods, virsniekiem līdz 20 gadiem cietumā.

3. augusts

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi paziņojis, ka Krievijas okupācijas apstākļos Zaporižjas atomelektrostacijā valda haoss.

4. augusts

Ziemeļmaķedonija paziņoja, ka dāvinās Ukrainai četras Su-25 lidmašīnas, kuras Ukraina Ziemeļmaķedonijai pārdeva 2001. gadā.

5. augusts

ASV valdība gatavo jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai aptuveni 1 miljarda dolāru vērtībā.

6. augusts

Vitālijs Gura, Krievijas atbalstīto kolaborantu Kahovkas rajona priekšnieka vietnieks, tika sašauts un vēlāk nomira.

8. augusts

Pentagons ir apstiprinājis, ka Ukrainai nezināmā datumā ir piegādātas raķetes AGM-88 HARM pēc atlūzu atrašanas netālu no krievu pozīcijām.

ASV Aizsardzības departaments paziņoja par 18. militārās palīdzības paketi Ukrainai.

9. augusts

Krievijas spēku Saki militārajā bāzē Novofedorivkā, Krimā, ir dzirdēti aptuveni 12 sprādzieni. Bāze atrodas aptuveni 220 kilometru attālumā no Ukrainas spēku pozīcijām. Ukraina apgalvoja, ka iznīcinātas vismaz 9 Krievijas lidmašīnas, neapstiprinot sprādzienu avotu.

10. augusts

Prezidents Zelenskis sacīja, ka "šis Krievijas karš... sākās ar Krimu un jābeidzas ar Krimu — ar tās atbrīvošanu". Iepriekš viņš bija teicis, ka pieņems pamieru ar Krieviju, ja viņi atgriezīsies savās 24. februāra pozīcijās.

11. augusts

Okupētā Zaporižjas apgabala kolaborantu administrācija izvirzījusi 30 dienu ierosinājumu sarīkot referendumu par tās "pievienošanos Krievijai", kas tikšot rīkots 11. septembrī, ja vien ierosinājums netiks atsaukts.

12. augusts

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs ir lūdzis izveidot demilitarizētu zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju pēc tam, kad nesen notika apšaude, kas skāra radioaktīvo materiālu uzglabāšanas vietu.

13. augusts

Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists sacīja, ka viņa valsts ir gatava tiešai ieroču ražošanai Ukrainas vajadzībām.

14. augusts

Ukraina apgalvoja, ka krievu komandieri Hersonas pilsētā atkāpušies no rietumiem uz Dņepras upes austrumu krastu, atstājot Krievijas spēkus Hersonā izolācijā.

15. augusts

Ukraina apgalvoja, ka ar HIMARS raķeti uzbrukusi bāzei, kas tika izmantota kā PMK "Wagner" štābs. Ukrainas Luhanskas gubernators Serhijs Haidajs sacīja, ka vietu atklājis kāds Krievijas žurnālists.

16. augusts

Ir ziņots par sprādzieniem ieroču noliktavā Maiskē, Džankojas rajonā, Krimas ziemeļos. Cietuši divi cilvēki. Krievijas amatpersonas apgalvo, ka tas noticis ugunsgrēka dēļ. Kāda Ukrainas amatpersona sacīja, ka sprādzieni bija "demilitarizācija darbībā". Pēc Ukrainas amatpersonas teiktā, sprādzienus sarīkojusi elitāra Ukrainas militārā vienība.

17. augusts

Krievijas raķete trāpīja trīsstāvu dzīvojamai ēkai Harkivā, nogalinot 12 un ievainojot 20 cilvēkus, tostarp vismaz vienu bērnu. Ēka tika pilnībā iznīcināta.

18. augusts

Ukraina apgalvo, ka ir veikusi triecienu Nova Kahovkai, izmantojot HIMARS raķeti, nogalinot 12 un ievainojot 10 krievu.

19. augusts

ASV valdība ir paziņojusi par savu 19. militārās palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir aptuveni 775 miljoni ASV dolāru.

20. augusts

Krievija apgalvoja, ka Ukraina veikusi bezpilota lidaparāta uzbrukumu Krievijas Melnās jūras flotes štābam Krievijas okupētajā Krimā.

Krievijā netālu no Maskavas sprāgstot automašīnai, gājusi bojā galēji labējā filozofa un "krievu pasaules" ideologa Aleksandra Dugina meita Darja Dugina

23. augusts

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo ir paziņojis par 3,85 miljonu C$ dažādām apmācību programmām, tostarp Ukrainas policijai un neatliekamās palīdzības dienestiem.

24. augusts

Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons apmeklējis Ukrainu trešo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Džonsons paziņoja par militārās palīdzības paketi 54 miljonu sterliņu mārciņu apmērā Ukrainai, tajā iekļaujot bezpilota gaisa sistēmas un prettanku munīciju.

ASV Aizsardzības departaments ir paziņojis par savu 20. militārās palīdzības paketi Ukrainai, kuras vērtība ir 3 miljardi ASV dolāru.

Krievijas raķešu uzbrukumā dzelzceļa stacijai Čaplinē, Dņipropetrovskas apgabalā, tika nogalināti 25 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 80 ievainoti.

25. augusts

Putins ir devis rīkojumu līdz gada beigām iesaukt 137 000 karavīru priekš kara Ukrainā, lai gan nav skaidrs, vai šie karavīri tiks iesaukti vai būs brīvprātīgie.

26. augusts

3:30 pēc vietējā laika Ukrainas spēki ar 10 HIMARS raķetēm uzbruka viesnīcai "Donbas" Luhanskas apgabala Kadijivkas pilsētā, ziņo Krievijas propagandisti. Ukraina ziņo, ka viesnīca tika izmantota kā kazarma un tajā nogalināti 200 desantnieki.

27. augusts

Krievija ir bloķējusi Kodolieroču neizplatīšanas līguma projektu, kas tiek pārskatīts reizi piecos gados, saistībā ar sadaļu, kas attiecas uz Ukrainu.

28. augusts

ASV paziņoja par HIMARS sistēmu un GMLRS raķešu ražošanas palielināšanu, lai palīdzētu Ukrainai.

29. augusts

Ukraina ir sākusi pretuzbrukumu dienvidos. Ukrainas valdība paziņoja, ka tās spēki ir pārrāvuši Krievijas pirmo aizsardzības līniju netālu no Hersonas, savukārt Ukrainas armija arī apgalvoja, ka ir veikusi triecienu Krievijas militārajai bāzei Hersonas apgabalā. Ukraina apgalvo, ka no kaujas lauku pametuši daudzi Krievijas desantnieki.

30. augusts

Ukraina apgalvo, ka izmantojusi no koka izgatavotus HIMARS sistēmu mānekļus. Tas varētu izskaidrot Krievijas apgalvojumus par vairāku HIMARS sistēmu iznīcināšanu.

31. augusts

Krievija izveda savus iznīcinātājus no Krimas, lai aizsargātos pret turpmāku apšaudīšanu.

Krievija uz trim dienām ir apturējusi gāzes piegādi Vācijai caur Nord Stream 1, lai "veiktu remontdarbus".

2022. gada septembris

1. septembris

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektori ieradās Zaporižjas atomelektrostacijā.

2. septembris

Ukraina Dņipropetrovskas apgabala austrumos arestējusi sievieti. Viņa tika apsūdzēta par sava vīra vienības un citas militāras informācijas nosūtīšanu Krievijas spēkiem, kas pēc tam tika izmantota Krievijas militārās darbības labā.

3. septembris

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas teikto, kopš 29. augusta Ukrainas spēki ir guvuši lielus panākumus Krievijas komandieru pieļauto kļūdu un Krievijas spēku loģistikas problēmu dēļ.

4. septembris

Pēc vairāku mēnešu neizmantošanas, Ukraina tagad atkal izmanto Bayraktar TB2 bezpilota lidaparātus. Pēc tam, kad pēdējos divos mēnešos nav neviena jauna nofilmēta Bayraktar video, Ukraina atkal ir sākusi publicēt šos materiālus tiešsaistē. Tas ir saistīts ar HARM raķešu izmantošanu un to ietekmi uz Krievijas spēku pretgaisa aizsardzību.

6. septembris

Berdjanskā krievu ieceltais kolaborants Artjoms Bardins tika nopietni ievainots bumbas sprādzienā.

7. septembris

ASV vēlas dubultot savu 155 mm šāviņu ražošanu, jo ir jāpapildina ASV krājumi, kā arī jānodrošina Ukrainas vajadzības. Pentagons vēlas palielināt katru mēnesi uzbūvēto HIMARS sistēmu skaitu līdz 12.

9. septembris

Ukrainas spēki atguva daļu Harkivas apgabala.

10. septembris

Lielā pretuzbrukuma laikā Ukrainas spēki atkaroja Kupjansku un Izjumu. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas teikto, Krievijas spēku aizsardzība Harkivas apgabalā, tika "paņemta uz pārsteigumu". Jau vēlā pēcpusdienā tika ziņots, ka Ukrainas karavīri sasniedza Lisičanskas robežas Luhanskas apgabalā. Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukraina ir atkarojusi 2000 kvadrātkilometru.

11. septembris

Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja karti, kurā apstiprināts, ka Krievijas spēki Harkivas apgabalā ir atkāpušies uz Oskilas upes austrumu krastu. Tika apstiprināts, ka apdzīvotās vietas Kozača Lopaņa, Vovčanska un Lipci atrodas Ukrainas spēku kontrolē. Vēlā pēcpusdienā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja par oficiālu Krievijas spēku izvešanu no gandrīz visa Harkivas apgabala, norādot, ka notiek "karaspēka samazināšanas un pārvietošanas operācija".

12. septembris

Ukraina apgalvoja, ka tā ir sasniegusi Krievijas—Ukrainas robežu. Zelenskis sacīja, ka Ukrainas spēki ir atguvuši no Krievijas kopumā 6000 kvadrātkilometru lielu teritoriju gan dienvidos, gan austrumos.

Trīsdesmit pieci Krievijas pašvaldību deputāti parakstīja petīciju ar aicinājumu Putinam atkāpties.

13. septembris

No Hersonas frontes tika ziņots, ka Krievijas spēki ir atkāpušies no Kiseļivkas, apdzīvotas vietas 15 km no Hersonas. Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka frontes līnija Hersonas reģionā ir pavirzījusies uz priekšu par 12 km un ka ir atgūti 500 kvadrātkilometri, tostarp 13 apdzīvotās vietas.

14. septembris

Krievijas spēki izšāva astoņas raķetes uz Karačuņivskas ūdenskrātuves dambja, izraisot plašus plūdus Krivijrihā un ūdens līmeņa paaugstināšanos Inhulecas upē par 2,5 metriem.

15. septembris

ASV paziņoja par 600 miljonu dolāru palīdzības paketi Ukrainai, tostarp papildu HIMARS munīciju, "desmitiem tūkstošu" 105 mm artilērijas šāviņu, tūkstoš 155 mm šāviņu, pretdronu sistēmas, ziemas ekipējumu un nakts redzamības ierīces.

16. septembris

Krievijas BM-21 raķetes un smagā artilērija apšaudīja Ņikopoli, ievainojot vienu cilvēku un sabojājot 11 daudzstāvu ēkas, bērnudārzu, skolu, gāzes krāsnis un elektrības līnijas.

17. septembris

Krievijas bruņoto spēku raķešu uzbrukumā dzīvojamām ēkām Čuhujivas pilsētā tika nogalināti divi cilvēki.

18. septembris

Katrīna, Velsas princese svētdien Bakingemas pilī tikās ar Ukrainas pirmo lēdiju Olenu Zelensku.

19. septembris

Ukrainas Sauszemes spēki, virzoties uz Lisičansku, atguva Bilohorivkas ciemu Luhanskas apgabalā.

Krievijas raķete trāpīja Dienvidukrainas AES pievārtē, sabojājot ēkas un blakus esošo hidroelektrostaciju. Kodolreaktori netika bojāti.

20. septembris

Krievijas ieceltās pašpasludināto Doneckas un Luhanskas tautas republiku amatpersonas 23.-27. septembrī izsludināja referendumus, lai apstiprinātu to pievienošanu Krievijai. Līdzīgus referendumus Krievijas okupācijas amatpersonas izsludināja arī Hersonā un Zaporižjā.

21. septembris

Saūda Arābijas Ārlietu ministrija ziņoja, ka Krievija pēc Muhameda bin Salmana starpniecības atbrīvojusi desmit ārvalstu karagūstekņus. Kā ziņots, darījuma ietvaros tika atbrīvots Viktors Medvedčuks.

Pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana starpniecības gūstekņu apmaiņā ar Krieviju ir atbrīvots rekordliels skaits — 215 Ukrainas karavīru, tostarp karavīri, kas vadīja tēraudlietuves "Azovstaļ" aizsardzību Mariupolē. Zelenskis paziņoja, ka saskaņā ar vienošanos pieci no atbrīvotajiem gūstekņiem paliks Turcijā drošos, bet komfortablos apstākļos līdz kara beigām.

23. septembris

Krievijas okupētajos reģionos notika referendumi par pievienošanos Krievijai. ASV prezidents Džo Baidens un Vācijas kanclers Olafs Šolcs tos nosauca par nelikumīgiem..

Izjumā, Harkivas apgabalā, tika pabeigta masu apbedījumu ekshumācija. Kopumā tika atrasti 436 līķi, no kuriem trīsdesmit bija atrastas spīdzināšanas pēdas.

Ukrainas bruņotie spēki atjaunoja kontroli pār apdzīvoto vietu Jackivka, Doneckas apgabalā. Šī apdzīvotā vieta atrodas uz austrumiem no Oskilas upes, kas darbojas kā frontes līnija lielā austrumu frontes daļā.

26. septembris

Apvienotā Karaliste ieviesa jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar Krievijas organizētajiem pseidoreferendumiem okupētajās Ukrainas teritorijās. Sankciju sarakstā ir iekļautas 92 fiziskas un juridiskas personas, tostarp 33 Krievijas amatpersonas, kas nosūtītas uz okupētajām Ukrainas teritorijām, kā arī 55 Krievijas valstij piederošu uzņēmumu vadītāji.

27. septembris

Facebook izdzēsa vairāk nekā 1600 Krievijas propagandas kontu.

Ukrainas bruņotie spēki atguva Kupjanskas-Vuzlovijas ciematu Harkivas apgabalā. 27. septembrī līdz pat 6 % Harkivas apgabala teritorijas joprojām bija okupēta.

28. septembris

Ukrainas policija ir reģistrējusi vismaz 582 kara noziegumus, ko Krievija pastrādājusi agrāk okupētajās Harkivas apgabala teritorijās..

ASV paziņoja par 1,1 miljarda ASV dolāru palīdzības paketi Ukrainai.

29. septembris

Somija paziņoja, ka pusnaktī slēgs savas robežas Krievijas pilsoņiem. Somijas valdība uzskatīja, ka Krievijas mobilizācija un strauji pieaugošais tūristu skaits, kas ierodas Somijā un ceļo caur šo valsti, apdraud Somijas starptautisko stāvokli un attiecības.

Ukraina pilnībā ieņēma Kupjansku. Krievijas karavīri ieņēma pozīcijas Oskilas upes austrumu krastā, kas tek cauri pilsētai. Līdz pozīciju ieņemšanai notika apšaudes.

30. septembris

Vismaz trīsdesmit civiliedzīvotāji gāja bojā un vairāki desmiti tika ievainoti Zaporižjā, kad Krievijas raķete trāpīja humānās palīdzības konvojam.

Putins teica runu tā dēvētajā "parakstīšanas ceremonijā", kas bija paredzēta, lai atzīmētu Krievijas veikto Ukrainas dienvidaustrumu aneksiju. Runā Putins paziņoja par pretenzijām uz Donecku, Luhansku, Hersonu un Zaporižji, sakot, ka tie tagad ir "četri jauni Krievijas Federācijas reģioni". Atbildot uz to, Zelenskis lūdza NATO piešķirt Ukrainai dalību militārajā aliansē.

2022. gada oktobris

1. oktobris

Ukrainas karavīri pie ieejas Limanas pilsētā pacēla Ukrainas karogu. Vēlāk, pēcpusdienā, Krievija apstiprināja, ka ir zaudējusi kontroli pār Limanu.

Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas karavīri atguvuši Jampiļas pilsētu netālu no Limanas.

Kijiva paziņoja, ka Krievijas triecienā Harkivai gājuši bojā 24 cilvēki, no kuriem 13 bija bērni.

2. oktobris

Ukraiņu bruņutehnikas ofensīva izlauzās cauri krievu aizsardzības līnijām dienvidos, ieņemot vairākus ciemus gar Dņepras upi. Tas bija lielākais Ukrainas iebrukums dienvidos kopš kara sākuma.

3. oktobris

Tika ziņots, ka Krievijas spēki ir aizbēguši no vairākām apdzīvotām vietām Harkivas apgabalā un ka Ukraina ir atguvusi kontroli pār šīm apdzīvotajām vietām, tādējādi faktiski izbeidzot Krievijas okupāciju lielākajā daļā Harkivas apgabala.

4. oktobris

Saskaņā ar Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu teikto, kopš Krievija ir izsludinājusi "daļējo mobilizāciju", militārajā dienestā ir iesaukti vairāk nekā 200 000 cilvēku.

ASV paziņoja par jaunu pasākumu kopumu Ukrainai 625 miljonu ASV dolāru apmērā. Tās arī nosūtīja vēl 4 raķešu artilērijas sistēmas HIMARS.

5. oktobris

Okupantu ieceltais Hersonas apgabala vadītāja vietnieks Kirils Stremousovs paziņoja, ka Krievijas spēki pārgrupējas, lai dotu atbildes triecienu Ukrainas karaspēkam; viņš piebilda, ka Ukrainas virzīšanās ir "apturēta" un tāpēc Ukrainas armijai "nav iespējams" izlauzties uz Hersonas pilsētu.

6. oktobris

Ukrainas varas iestādes atrada divus masu kapus atbrīvotajā Limanā.

Krievijas spēki izšāva septiņas raķetes uz daudzdzīvokļu ēkām Zaporižjā, nogalinot vismaz trīs cilvēkus un ievainojot divpadsmit citus. Līdz 9. oktobrim upuru skaits pieauga līdz 17 (tostarp viens bērns).

7. oktobris

Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka pēdējo 24 stundu laikā ir notriekti 20 droni.

8. oktobris

Sprādziena rezultātā uz Krimas tilta nodega un daļēji sabruka tā daļa, kā rezultātā gāja bojā vismaz 3 cilvēki.

9. oktobris

Krievijas bruņotie spēki izšāva sešas raķetes uz daudzdzīvokļu namu Zaporižjā, kā rezultātā 13 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 89 tika ievainoti.

10. oktobris

Krievija veica masveida raķešu triecienu visā Ukrainas teritorijā, tostarp galvaspilsētā Kijivā, nogalinot vismaz 23 civiliedzīvotājus un vairāk nekā 100 ievainojot.

12. oktobris

ANO Ģenerālā asambleja ar lielu balsu vairākumu pieņēma Rezolūciju ES-11/4, aicinot valstis neatzīt četrus Ukrainas reģionus, uz kuriem Krievija ir izvirzījusi savas pretenzijas pēc tā dēvētajiem referendumiem, kas notika pagājušā mēneša beigās, un pieprasot, lai Maskava mainītu savu "nelikumīgās aneksijas" mēģinājumu. 143 dalībvalstis balsoja "par", bet 35 dalībvalstis, īpaši Ķīna un Indija, atturējās. Pret rezolūciju balsoja tikai Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Nikaragva, Krievija un Sīrija.

13. oktobris

Krievijas spēki izšāva astoņas raķetes uz Mikolajivu, trāpot piecstāvu dzīvojamai ēkai. Viens no upuriem bija 11 gadus vecs zēns.

Ukrainas MiG-29 kļuva par pirmo pilotējamo lidmašīnu, kuru kaujas laikā notrieca drons. Pilots apgalvoja, ka ar savu lielgabalu iznīcinājis dronu Shahed-136, un sprādziena rezultātā lidmašīna tika notriekta, bet pilots hospitalizēts.

15. oktobris

Pēc tam, kad divi šāvēji atklāja uguni uz brīvprātīgo grupu Krievijas militārajā poligonā Solotos, Belgorodas apgabalā, netālu no robežas ar Ukrainu, tika nogalināti vienpadsmit cilvēki un vēl 15 tika ievainoti. Abi uzbrucēji tika nogalināti incidenta laikā.

17. oktobris

Ukrainas amatpersonas apgalvoja, ka atradušas vairāku bezpilota lidaparāta-kamikadzes HESA Shahed 136 atlūzas, kas uzbruka Kijivai, izraisot trīs līdz četrus sprādzienus un nogalinot vismaz četrus cilvēkus, kā paziņoja pilsētas mērs Vitālijs Kličko. Vēl četri cilvēki tika nogalināti Sumos. Tas notika pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka nav vajadzības turpināt "liela mēroga" triecienus Ukrainai. Saskaņā ar Reuters žurnālista teikto uz dažiem droniem bija uzraksts "Par Belgorodu". Mikolajivas mērs Oleksandrs Senkevičs sacīja, ka pēc dronu uzbrukuma aizdegušās saulespuķu eļļas tvertnes. Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka ir pārtvēruši 37 dronus.

18. oktobris

Ukrainai un Krievijai apmainoties ar gūstekņiem, tika atbrīvotas 108 sievietes, tostarp 97 militārpersonas un 37 no "Azovstaļ" evakuētās sievietes.

Ukraina atzina Ičkērijas Čečenu Republiku par "teritoriju, ko uz laiku okupējusi Krievija".

19. oktobris

Sergejs Surovikins sacīja, ka civiliedzīvotāji tiek pārvietoti no Hersonas, gatavojoties Ukrainas ofensīvai uzbrukumam pilsētai. Šķiet, ka tā ir vērsta uz 50 līdz 60 tūkstošiem civiliedzīvotāju. Ukraina ir aicinājusi iedzīvotājus ignorēt Krievijas rīcību.

22. oktobris

Visā Ukrainā tika ziņots par elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, jo Krievijas gaisa triecieni visā valstī skāra svarīgus infrastruktūras un enerģētikas objektus.

23. oktobris

ASV ir noraidījušas Krievijas bažas par to, ka Ukraina varētu izmantot netīro bumbu. Divas nedēļas vēlāk ANO kodolinspektori paziņoja, ka Ukrainā nav atraduši nekādus pierādījumus par netīro bumbu.

24. oktobris

Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju par 165 kravas kuģu aizkavēšanu, kas dodas no Turcijas uz Ukrainu.

26. oktobris

Krievija sāka vervēt Afganistānas Nacionālās Armijas komandantu korpusa karavīrus, ASV jūras spēku SEAL vienību un Britu bruņoto spēku apmācītos karavīrus.

Krievijas raķešu triecienā Dņipro tika nogalināti divi cilvēki, tostarp grūtniece.

Krievijas spēki ir deportējuši aptuveni 70 000 Ukrainas civiliedzīvotāju no Dņepras labā krasta, daļu no viņiem — uz Krievijas dienvidiem.

27. oktobris

Tiek apgalvots, ka Vladimirs Putins ir uzraudzījis Krievijas stratēģisko kodolspēku mācības.

Pēc militārās cenzūras ieviešanas, okupētā Zaporižjas apgabala varas iestādes pavēlēja pārbaudīt vietējo iedzīvotāju tālruņus.

28. oktobris

Dienvidkoreja noliedza, ka būtu sūtījusi ieročus Ukrainai, pēc Putina izteikumiem, ka šāds solis "sagrautu attiecības".

Eiropas Savienība iecēla Polijas ģenerāli Pjotru Triteku (Piotr Trytek) par Ukrainas karaspēka apmācības misijas vadītāju.

29. oktobris

Krievijas okupētajai Sevastopoles jūras spēku bāzei uzbruka bezpilota jūras droni un lidaparāti. Viens no videoierakstos redzamajiem bojātajiem kuģiem bija Admiral Makarov, Krievijas Melnās jūras flotes jaunais flagmanis pēc kuģa Moskva nogrimšanas.

31. oktobris

Krievijas bruņotie spēki izšāva vairāk nekā 50 raķetes uz enerģētikas infrastruktūru Kijivā un citos apgabalos, piemēram, Harkivā, Zaporižjā, Čerkasos un Kirovohradā. Triecienos tika ievainoti 3 cilvēki. Viena Ukrainas notriektā raķete nokrita Moldovas ciematā Naslavčā, neradot upurus, bet izsitot dažu māju logus. Moldova pavēlēja kādam vārdā nenosauktam Krievijas vēstniecības darbiniekam pamest valsti, padarot viņu par persona non grata.

2022. gada novembris

1. novembris

Krievija paziņoja par daļējās mobilizācijas pabeigšanu.

3. novembris

ASV paziņoja, ka Ziemeļkoreja slepeni piegādā artilēriju Krievijai.

Apmainoties ar gūstekņiem, 107 Ukrainas karavīri tika nogādāti atpakaļ Ukrainā.

Krievijas apšaudes dēļ Zaporižjas atomelektrostacija darbojas ar rezerves ģeneratoriem.

4. novembris

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Ukroboronprom sāks ražot 152 un 122 mm lādiņus saviem padomju laika ieročiem.

5. novembris

Atmīnēšana Harkivas apgabalā

Putins ir parakstījis dekrētu, kas ļauj par smagiem noziegumiem notiesātus cilvēkus mobilizēt Krievijas armijā. Šis dekrēts neattiecas uz cilvēkiem, kas notiesāti par dzimumnoziegumiem, kuros iesaistīti nepilngadīgie, un noziegumiem pret valsti, piemēram, valsts nodevību, spiegošanu vai terorismu — šādus cilvēkus joprojām nevar mobilizēt. Tas varētu ļaut mobilizēt "simtiem tūkstošu" cilvēku.

9. novembris

Ukrainas spēki ienāca Sņihurivkā. Krievijas spēki paziņoja par atkāpšanos no Hersonas pilsētas un atkāpšanos uz Dņepras austrumu krastu.

Okupantu ieceltais Hersonas apgabala vadītāja vietnieks Kirils Stremousovs gāja bojā autoavārijā netālu no Heņičeskas.

10. novembris

Vairākas ASV amatpersonas paziņoja par 400 miljonu ASV dolāru militāro palīdzību Ukrainai, tostarp munīciju raķešu sistēmām HIMARS, mīnmetējus un raķetes pretgaisa pretraķešu sistēmai Hawk un pirmo reizi arī pretgaisa aizsardzības sistēmai Avenger.

11. novembris

Ukrainas armija ar nelielām kaujām iegāja Hersonas pilsētā, bet frontes līnija pārvirzījās uz Dņepras krastu.