Vikipēdija

Kirilo Budanovs

Kirilo Budanovs (ukraiņu: Кирило Олексійович Буданов, dzimis 1986. gada 4. janvārī Kijivā) ir ukraiņu militārpersona, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs (kopš 2020. gada 5. augusta),[1] ģenerālleitnants (kopš 2023. gada 7. septembra).[2] Ukrainas varonis (2024).[3]

Kirilo Budanovs
Кирило Буданов
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks
Amatā
2020. gada 5. augustā — pašlaik
Prezidents Volodimirs Zelenskis
Premjerministrs Deniss Šmihaļs
Priekštecis Vasiļs Burba
Dzimšanas dati 1986. gada 4. janvārī (38 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kijiva, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tautība ukrainis
Dzīvesbiedrs(-e) Marianna Budanova
Profesija militārpersona
Augstskola Odesas Militārā akadēmija
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe ģenerālleitnants
Armija Ukrainas bruņotie spēki
Militārās operācijas Krievijas—Ukrainas karš:
* Karš Donbasā
* Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
Apbalvojumi Ukrainas varonis
"Cīņas nopelnu krusts"
Ordenis "Par drosmi"
Medaļa "Tēvijas aizstāvis"
Dienesta laiks: 2007 — pašlaik

2022. gada oktobrī viņš, saskaņā ar mediju aptauju, iekļuva 25 ietekmīgāko Ukrainas militārpersonu sarakstā.[4]

Biogrāfija labot šo sadaļu

Militāro izglītību ieguvis Odesas Militārās akadēmijas Sauszemes spēku institūtā (2007), pēc tam dienējis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes speciālajās vienībās.[4]

Krievijas-Ukrainas karš labot šo sadaļu

Kopš 2014. gada viņš piedalās Krievijas—Ukrainas karā[5] un vairākas reizes ticis ievainots. 2018.—2020. gadā viņš veicis īpašus uzdevumus, par kuriem informācija ir klasificēta.[4]

2020. gada vidū viņš kļuva par Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta departamenta direktora vietnieku un drīz vien vadīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galveno izlūkošanas pārvaldi, Karagūstekņu ārstēšanas un izlūkošanas koordinācijas štābu un komiteju Ukrainas prezidenta pakļautībā.

2022. gada septembrī Budanovs piedalījās lielākajā gūstekņu apmaiņas operācijā starp Ukrainu un Krieviju, kad mājās atgriezās 215 ukraiņu aizstāvji, tostarp vairāk nekā 100 pulka "Azov" karavīru un komandieru.[4]

2022. gada oktobrī viņš kādā intervijā prognozēja uzvaru pār Krieviju līdz 2023. gada vasarai, kam sekos Federācijas sabrukums.[6]

Atentāta mēģinājums labot šo sadaļu

2019. gada 4. aprīlī Budanova automašīnu Chevrolet Evanda uzspridzināja kāds Krievijas pilsonis ar dokumentiem uz Alekseja Lomaka vārda, kurš uzstādīja mīnu, taču tā priekšlaicīgi detonēja. Uzbrucējs un sabotāžas grupa, kurai vajadzēja uzspridzināt Ukrainas izlūkdienesta priekšnieku, tika aizturēti.[5][7]

Militārās pakāpes labot šo sadaļu

Balvas un apbalvojumi labot šo sadaļu

  • Ukrainas varoņa tituls ar Zelta Zvaigznes ordeni (2024. gada 8. februāris)[3]
  • "Cīņas nopelnu krusts" (2022. gada 23. augusts) — par ievērojamiem personīgiem nopelniem Ukrainas valsts suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzībā, nesavtīgu kalpošanu Ukrainas tautai, lojalitāti militārajam zvērestam[10][11]
  • Ordenis "Par drosmi" — I, II, III šķ.
  • Medaļa "Tēvijas aizstāvis"
  • Ukrainas Aizsardzības ministrijas apbalvojumi — krūšu zīme "Par militāro varonību", krūšu zīme "Goda zīme", medaļa "Par personīgiem sasniegumiem" II šķ., piemiņas nozīmīte "Par militāro varonību"
  • Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka apbalvojums — krūšu zīme "Antiteroristiskās operācijas dalībnieks"
  • Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās Izlūkošanas pārvaldes veicinošā balva "Par drosmi īpašu uzdevumu veikšanā"

Atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №308/2020 — Офіційне інтернет-представництво Президента України». web.archive.org. 2020-08-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-08-09. Skatīts: 2022-10-29.
  2. ↑ 2,0 2,1 «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №564/2023».
  3. ↑ 3,0 3,1 «Указ Президента України від 8 лютого 2024 року № 57/2024».
  4. ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 «Генерали перемоги. НВ називає 25 найвпливовіших українських військових». nv.ua. Skatīts: 2022-10-29.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Воєнна розвідка України отримала нового очільника | Defense Express». web.archive.org. 2020-09-24. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020-09-24. Skatīts: 2022-10-29.
  6. ↑ «До літа війна має завершитись, далі – розпад РФ, – Буданов». novynarnia.com (ukraiņu). 2022-10-18. Skatīts: 2022-10-29.
  7. ↑ «Крим, Донбас, гібридні війни, дезінформація: новий начальник ГУР назвав завдання на посаді - Новинарня». web.archive.org. 2021-11-20. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-11-20. Skatīts: 2022-10-29.
  8. ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №428/2021 — Офіційне інтернет-представництво Президента України». web.archive.org. 2021-08-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-08-25. Skatīts: 2022-10-29.
  9. ↑ «УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №207/2022 — Офіційне інтернет-представництво Президента України». web.archive.org. 2022-04-03. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-03. Skatīts: 2022-10-29.
  10. ↑ «Указ Президента України від 23 серпня 2022 року № 591/2022 Про нагородження відзнакою Президента України "Хрест бойових заслуг"».
  11. ↑ «Володимир Зеленський вручив високі державні нагороди людям, завдяки яким Україна зберігає свою незалежність».
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kirilo_Budanovs&oldid=4039465"