Luhanskas apgabals (ukraiņu: Луганська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās austrumos. Robežojas ar Harkivas un Doneckas apgabaliem rietumos, kā arī ar Krievijas Rostovas apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Belgorodas un Voroņežas apgabaliem ziemeļos.

Luhanskas apgabals
Луганська область
—  apgabals  —
Flag of Luhanskas apgabals
Karogs
Coat of arms of Luhanskas apgabals
Ģerbonis
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Luhanska (de iure)
Siverskodonecka (de facto)
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 26 684 km²
Iedzīvotāji (2014)
 - Kopā 2 239 500
 - Blīvums 83,9/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (57,96%)
krievi (39,05%)
Mājaslapa: www.loga.gov.ua
Luhanskas apgabals Vikikrātuvē
 
Polovciešu (kumānu) akmens statuja Luhanskas muzejā (11. gadsimts)

Tagadējā Luhanskas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. 1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Ordas karavadoņa Mamaja valdīšanas laikā (1361–1380) apgabala teritorijā kādu laiku bija hana Abdulaha (Абдуллах-хан, Abdullah Khan ibn Uzbeg Khan, valdīja 1367—1368, 1369—1370) mītnes vieta. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja Donas kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Bohdana Hmeļnicka sacelšanās laikā šajā apgabalā ieradās Polijas-Lietuvas kopvalstij nepakļāvīgie kazaki. Lielā Ziemeļu kara laikā 1707. gadā krievu karaspēks nežēlīgi apspieda Donas kazaku sacelšanos atamana Kondratija Bulavina vadībā. 18. gadsimta vidū vietējie Donas kazaki pakļāvās Zaporižjas Sečas atamanam Kirilam Razumovskim. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. 1752. gadā apgabalā atļāva apmesties serbu ieceļotājiem, kas izveidoja Slāvu Serbiju (Славяносербия), kuru 1775.—1783. gadā iekļāva Krievijas Impērijas Azovas guberņā. No 1754. gada apgabala dienvidu daļa bija iekļauta Jaunkrievijas guberņā (1764—1783, 1796—1802).1795. gadā britu rūpnieks Čārlzs Gaskoins (Gascoigne) pie Vergunkas un Kamennijbrodas kazaku ciemiem nodibināja čuguna rūpnīcu, ko uzskata par Luhanskas pilsētas veidošanās sākumu. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējā Luhanskas apgabala rietumu daļa.

No 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1932. gadā no Dņipropetrovskas apgabala un Harkivas apgabalu daļām izveidoja Doneckas apgabalu. 1938. gadā to sadalīja Staļinas (tagad Doneckas) un Vorošilovgradas (tagad Luhanskas) apgabalos. 1990. gadā Vorošilovgradu pārdēvēja par Luhansku. No 1991. gada Ukrainas sastāvā. Donbasa kara laikā Krievijas specvienību atbalstītie separātisti 2014.—2015. gadā ieņēma Luhanskas apgabala dienvidu daļu, pasludinot starptautiski neatzīto, Krievijas kontrolētas marionešu valdības pārvaldīto "Luhanskas tautas republiku" (LTR). Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā lielākā daļa apgabala nonāca Krievijas armijas okupācijā.

Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001)

labot šo sadaļu
Tautība Skaits[1] %
ukraiņi 1 472 376 57,96 %
krievi 991 825 39,05 %
baltkrievi 20 587 0,81 %
tatāri 8 543 0,34 %
armēņi 6 587 0,26 %
moldāvi 3 252 0,13 %
azerbaidžāņi 3 123 0,12 %
ebreji 2 651 0,10 %
čigāni 2 284 0,09 %
poļi 2 107 0,08 %
citi 26 856 1,06 %
kopā 2 540 191 100,00 %