Luhanskas apgabals

Luhanskas apgabals
	Luhanskas apgabals
	Луганська область
	— apgabals —
; Karogs	; Ģerbonis
Centrs	Luhanska (de iure); Severodonecka (de facto)
Administratīvais iedalījums	32
	Platība
- Kopā	26 684 km²
	Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	2 239 500
- Blīvums	83,9/km²
- Etniskais sastāvs	ukraiņi (57,96%); krievi (39,05%)
	Mājaslapa: www.loga.gov.ua
	Luhanskas apgabals Vikikrātuvē

Luhanskas apgabals (ukraiņu: Луганська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem tās austrumos. Robežojas ar Harkivas un Doneckas apgabaliem rietumos, kā arī ar Krievijas Rostovas apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Belgorodas un Voroņežas apgabaliem ziemeļos.

Vēsture

Polovciešu (kumānu) akmens statuja Luhanskas muzejā (11. gadsimts)

Tagadējā Luhanskas apgabala teritoriju līdz 13. gadsimtam apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši), kas 9. gadsimtā atradās Hazāru kaganāta pakļautībā. 1223. gadā Kaujā pie Kalkas upes Mongoļu impērijas karaspēks sakāva apvienoto polovciešu un Kijivas Krievzemes karaspēku un pēc 1240. gada šīs apgabals nokļuva Zelta Ordas pārvaldībā. Ordas karavadoņa Mamaja valdīšanas laikā (1361–1380) apgabala teritorijā kādu laiku bija hana Abdulaha (Абдуллах-хан, Abdullah Khan ibn Uzbeg Khan, valdīja 1367—1368, 1369—1370) mītnes vieta. Zelta Ordas sabrukuma periodā ap 1449. gadu šeit dzīvojošās stepju klejotāju ciltis atzina Krimas hanu virsvadību. Vēlāk šajā apgabalā no Maskavijas, Lietuvas dižkunigaitijas, vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts ieceļoja Donas kazaki, kas izveidoja robežzonu ar Krimas hana kontrolētajām zemēm.

Bohdana Hmeļnicka sacelšanās laikā šajā apgabalā ieradās Polijas-Lietuvas kopvalstij nepakļāvīgie kazaki. Lielā Ziemeļu kara laikā 1707. gadā krievu karaspēks nežēlīgi apspieda Donas kazaku sacelšanos atamana Kondratija Bulavina vadībā. 18. gadsimta vidū vietējie Donas kazaki pakļāvās Zaporižjas Sečas atamanam Kirilam Razumovskim. Pirms Krievu—turku kara (1735—1739) 1734. gadā krievu karaspēks okupēja Zaporižjas Seču. 1752. gadā apgabalā atļāva apmesties serbu ieceļotājiem, kas izveidoja Slāvu Serbiju (Славяносербия), kuru 1775.—1783. gadā iekļāva Krievijas Impērijas Azovas guberņā. No 1754. gada apgabala dienvidu daļa bija iekļauta Jaunkrievijas guberņā (1764—1783, 1796—1802).1795. gadā britu rūpnieks Čārlzs Gaskoins (Gascoigne) pie Vergunkas un Kamennijbrodas kazaku ciemiem nodibināja čuguna rūpnīcu, ko uzskata par Luhanskas pilsētas veidošanās sākumu. 1802. gadā Jaunkrievijas guberņu sadalīja Nikolajevas, Taurijas un Jekaterinoslavas guberņā, kurā tolaik ietilpa tagadējā Luhanskas apgabala rietumu daļa.

No 1921. gada šī teritorija nonāca Ukrainas PSR, 1932. gadā no Dņipropetrovskas apgabala un Harkivas apgabalu daļām izveidoja Doneckas apgabalu. 1938. gadā to sadalīja Staļinas (tagad Doneckas) un Vorošilovgradas (tagad Luhanskas) apgabalos. 1990. gadā Vorošilovgradu pārdēvēja par Luhansku. No 1991. gada Ukrainas sastāvā. Donbasa kara laikā Krievijas specvienību atbalstītie separātisti 2014.—2015. gadā ieņēma Luhanskas apgabala dienvidu daļu, pasludinot starptautiski neatzīto, Krievijas kontrolētas marionešu valdības pārvaldīto "Luhanskas tautas republiku" (LTR). Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā lielākā daļa apgabala nonāca Krievijas armijas okupācijā.

Zelta Ordas karavadoņu ulusi Ukrainas dienvidos (13. gadsimta otrā puse)

Iedzīvotāju etniskā struktūra (2001)


Tautība	Skaits^[1]	%
ukraiņi	1 472 376	57,96 %
krievi	991 825	39,05 %
baltkrievi	20 587	0,81 %
tatāri	8 543	0,34 %
armēņi	6 587	0,26 %
moldāvi	3 252	0,13 %
azerbaidžāņi	3 123	0,12 %
ebreji	2 651	0,10 %
čigāni	2 284	0,09 %
poļi	2 107	0,08 %
citi	26 856	1,06 %
kopā	2 540 191	100,00 %