Centrālā izlūkošanas pārvalde

CIP oficiālais zīmogs.

Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu: The Central Intelligence Agency), saīsinājumā CIP (CIA), ir Amerikas Savienoto Valstu valdības institūcija, kuras galvenais uzdevums ir apkopot un analizēt informāciju par citās valstīs notiekošo, par ārvalstu organizācijām un iedzīvotāju darbību. CIP ir nozīmīgākā ASV izlūkošanas aģentūra. CIP ir izveidota 1947. gada 18. septembrī, tās galvenā mītne atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā, Lenglijā. Pašreizējā CIP vadītāja ir Džīna Haspela[1]. Viņa ir pirmā sieviete ASV vēsturē, kas ieņēma šo amatu.

Sadarbība ar SABLabot

Latvijas Satversmes Aizsardzības Birojs veic plašu sadarbību izlūkošanas, pretizlūkošanas un nacionālās drošības jomās ar NATO biedriem, t.sk. ASV, kā arī veic praktisku pretizlūkošanas darbu kopā ar CIP[2].

CIP arhīvi par spiegu spēlēm LatvijāLabot

2017. gadā internetā tika publicēti simtiem tūkstošu atslepenotu Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ziņojumu, tai skaitā arī par izlūku aktivitātēm okupētajā Latvijā. Lielā interese par Latviju tika saistīta ar to, ka Latvijas teritorija bija ļoti vērtīga kā bāze informācijas vākšanai par pārējo Padomju Savienību. Otrkārt, amerikāņi bijar ieinteresēti saglabāt "pretpadomju fermentu": parādīt vietējiem, ka viņi nav aizmirsti, un palīdzēt mežabrāļiem.

Šie materiāli pavēruši plašu izpētes lauku vēsturniekiem, kas interesējas par Aukstā kara spiegu spēlēm. Latvijas vēsturnieks Zigmārs Turčinskis dažus no tiem vērtē kritiski, jo uzskata, ka Rietumu izlūkdienestiem tika pasniegta Latvijas PSR pretizlūkošanas dienesta dezinformācija, uz kuras viņi uzķērās un vairs nevarēja atbrīvoties.[3] Jebkuri iesūtīti aģenti uzreiz nonāca padomju pretizlūkošanas kontrolē, apgalvoja Turčinskis.

Līdz 1950. gadu sākumam CIP savā darbībā pārsvarā balstījās uz savu britu koļēģu informāciju. Bet briti nebija īpaši veiksmīgi: aģentus, kurus jau no 1940. gadu vidus viņi mēģināja iesūtīt Latvijas PSR, faktiski visus pārvervēja vai labākajā gadījumā piemuļķoja. No 1952.g. amerikāņi sāka infiltrēt aģentus caur Zviedriju.[3] Slepenu aģentu iesūtīšanu amerikāņi pārtrauca 1950.gadu vidū, turpmākajos gados koncentrējoties uz legāliem tūristu, jūrnieku un citu aiz "dzelzs priekškara" pabijušo iztaujāšanas veidiem.

Iesaistītās valstis, izņemot amerikāņus, pagaidām savus izlūkdienestu arhīvus atvērušas ļoti mazā mērā.

Programma RedSoxLabot

1949. gadā CIP Padomju Krievijas (SR) nodaļa uzsāka programmu "RedSox", lai iesūtīt PSRS teritorijā nelegālos aģentus.

Kopumā RedSox ietvaros tika veiktas sešas nelegālo aģentu iesūtīšanas operācijas ar kodifikāciju AE, kas apzīmēja PSRS teritoriju — Latvijā (projekti AECOB / ZRLYNCH), Lietuvā (projekti AEGEAN / AECHAMP), Igaunijā (projekti AEROOT / AEBASIN), Ukrainā (projekts AERODYNAMIC), Baltkrievijā (projekts AEQUOR) un Krievijā (projekti AESAURUS / AENOBLE). No iesūtītiem vismaz 85 CIA aģentiem atgriezās tikai trīs, vienu no tiem CIA turēja aizdomās kā dubultaģentu.

No 1951. gada 25. decembra mainījās prioritātes padomju pretizlūkošanā: par galveno pretdarbības virzienu kļuva nevis Lielbritānija, bet ASV.[4]

Programma tika izbeigta 1954. gadā.

AtsaucesLabot

  1. «Par ASV CIP direktori apstiprināta Džīna Haspela». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-18.
  2. SAB oficiālā mājas lapa. «STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA», 12.05.2018.
  3. 3,0 3,1 Māra Rozenberga. «Aukstā kara spiegu spēles: ko vēsturniekiem atklāj atslepenotie CIP arhīvi». www.lsm.lv (latviešu), 2017-12-05. Skatīts: 2019-02-18.
  4. Zigmārs Turčinskis. «KGB slepenie arhīvi. Spiegu spēles Latvijā: CIA aģenti PSRS dienestā». www.lsm.lv (latviešu), 2017-12-23. Skatīts: 2019-02-18.