Vikipēdija

Centrālā izlūkošanas pārvalde

Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu: The Central Intelligence Agency), saīsinājumā CIP (CIA), ir Amerikas Savienoto Valstu valdības institūcija, kuras galvenais uzdevums ir apkopot un analizēt informāciju par citās valstīs notiekošo, par ārvalstu organizācijām un iedzīvotāju darbību. CIP ir nozīmīgākā ASV izlūkošanas aģentūra. CIP ir izveidota 1947. gada 18. septembrī, tās galvenā mītne atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā, Lenglijā. Pašreizējā CIP vadītāja ir Džīna Haspela.[6] Viņa ir pirmā sieviete ASV vēsturē, kas ieņēma šo amatu.

Centrālā izlūkošanas pārvalde
Centrālās izlūkošanas pārvaldes zīmogs
Centrālās izlūkošanas pārvaldes karogs

Džordža Buša izlūkošanas centrs
Lenglija, Virdžīnija, ASV
Aģentūras pārskats
Izveidota 1947. gada 18. septembrī
Priekštece
Veids Neatkarīgā aģentūra (daļa no ASV Izlūkdienestu apvienības)
Galvenā mītne Džordža Buša izlūkošanas centrs
Lenglija, Virdžīnija, ASV
38°57′07″N 77°08′46″W / 38.95194°N 77.14611°W / 38.95194; -77.14611Koordinātas: 38°57′07″N 77°08′46″W / 38.95194°N 77.14611°W / 38.95194; -77.14611
Moto (Oficiālais): The Work of a Nation. The Center of Intelligence.
(Neoficiālais): And ye shall know the truth and the truth shall make you free.[2]
Darbinieki 21 575 (aptuveni)
Gada budžets $15 miljardi (2013)[3][4][5]
Iestādes vadītājs(-i)
Mājaslapa cia.gov

Sadarbība ar SAB

labot šo sadaļu

Latvijas Satversmes Aizsardzības Birojs veic plašu sadarbību izlūkošanas, pretizlūkošanas un nacionālās drošības jomās ar NATO biedriem, t.sk. ASV, kā arī veic praktisku pretizlūkošanas darbu kopā ar CIP.[7]

CIP arhīvi par spiegu spēlēm Latvijā

labot šo sadaļu

2017. gadā internetā tika publicēti simtiem tūkstošu atslepenotu Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ziņojumu, tai skaitā arī par izlūku aktivitātēm okupētajā Latvijā. Lielā interese par Latviju tika saistīta ar to, ka Latvijas teritorija bija ļoti vērtīga kā bāze informācijas vākšanai par pārējo Padomju Savienību. Otrkārt, amerikāņi bija ieinteresēti saglabāt "pretpadomju fermentu": parādīt vietējiem, ka viņi nav aizmirsti, un palīdzēt mežabrāļiem.

Šie materiāli pavēruši plašu izpētes lauku vēsturniekiem, kas interesējas par Aukstā kara spiegu spēlēm. Latvijas vēsturnieks Zigmārs Turčinskis dažus no tiem vērtē kritiski, jo uzskata, ka Rietumu izlūkdienestiem tika pasniegta Latvijas PSR pretizlūkošanas dienesta dezinformācija, uz kuras viņi uzķērās un vairs nevarēja atbrīvoties.[8] Jebkuri iesūtīti aģenti uzreiz nonāca padomju pretizlūkošanas kontrolē, apgalvoja Turčinskis.

Līdz 1950. gadu sākumam CIP savā darbībā pārsvarā balstījās uz savu britu koļēģu informāciju. Bet briti nebija īpaši veiksmīgi: aģentus, kurus jau no 1940. gadu vidus viņi mēģināja iesūtīt Latvijas PSR, faktiski visus pārvervēja vai labākajā gadījumā piemuļķoja. No 1952.g. amerikāņi sāka infiltrēt aģentus caur Zviedriju.[8] Slepenu aģentu iesūtīšanu amerikāņi pārtrauca 1950. gadu vidū, turpmākajos gados koncentrējoties uz legāliem tūristu, jūrnieku un citu aiz "dzelzs priekškara" pabijušo iztaujāšanas veidiem.

Iesaistītās valstis, izņemot amerikāņus, pagaidām savus izlūkdienestu arhīvus atvērušas ļoti mazā mērā.

Programma RedSox

labot šo sadaļu

1949. gadā CIP Padomju Krievijas (SR) nodaļa uzsāka programmu "RedSox", lai iesūtīt PSRS teritorijā nelegālos aģentus.

Kopumā RedSox ietvaros tika veiktas sešas nelegālo aģentu iesūtīšanas operācijas ar kodifikāciju AE, kas apzīmēja PSRS teritoriju — Latvijā (projekti AECOB / ZRLYNCH), Lietuvā (projekti AEGEAN / AECHAMP), Igaunijā (projekti AEROOT / AEBASIN), Ukrainā (projekts AERODYNAMIC), Baltkrievijā (projekts AEQUOR) un Krievijā (projekti AESAURUS / AENOBLE). No iesūtītiem vismaz 85 CIA aģentiem atgriezās tikai trīs, vienu no tiem CIA turēja aizdomās kā dubultaģentu.

No 1951. gada 25. decembra mainījās prioritātes padomju pretizlūkošanā: par galveno pretdarbības virzienu kļuva nevis Lielbritānija, bet ASV.[9]

Programma tika izbeigta 1954. gadā.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «History of the CIA». Central Intelligence Agency. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. jūnijs. Skatīts: 2014. gada 28. marts.
  2. ↑ «CIA Observes 50th Anniversary of Original Headquarters Building Cornerstone Laying». Central Intelligence Agency. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 24. marts. Skatīts: 2012. gada 18. septembris.
  3. ↑ Barton Gellman, Greg Miller. «U.S. spy network's successes, failures and objectives detailed in 'black budget' summary». The Washington Post, 2013. gada 29. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 1. septembris. Skatīts: 2013. gada 29. augusts.
  4. ↑ Dave Kopel. «CIA Budget: An Unnecessary Secret». Cato Institute, 1997. gada 28. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. februāris. Skatīts: 2007. gada 15. aprīlis.
  5. ↑ «Cloak Over the CIA Budget». The Washington Post. 1999. gada 29. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. septembris. Skatīts: 2008. gada 4. jūlijs – caur Federation of American Scientists.
  6. ↑ «Par ASV CIP direktori apstiprināta Džīna Haspela». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-18.
  7. ↑ SAB oficiālā mājas lapa. «STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA», 12.05.2018.
  8. ↑ 8,0 8,1 Māra Rozenberga. «Aukstā kara spiegu spēles: ko vēsturniekiem atklāj atslepenotie CIP arhīvi». www.lsm.lv (latviešu), 2017-12-05. Skatīts: 2019-02-18.
  9. ↑ Zigmārs Turčinskis. «KGB slepenie arhīvi. Spiegu spēles Latvijā: CIA aģenti PSRS dienestā». www.lsm.lv (latviešu), 2017-12-23. Skatīts: 2019-02-18.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Centrālā_izlūkošanas_pārvalde&oldid=4194663"