Atvērt galveno izvēlni
CIP oficiālais zīmogs.

Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu: The Central Intelligence Agency), saīsinājumā CIP (CIA), ir Amerikas Savienoto Valstu valdības institūcija, kuras galvenais uzdevums ir apkopot un analizēt informāciju par citās valstīs notiekošo, par ārvalstu organizācijām un iedzīvotāju darbību. CIP ir nozīmīgākā ASV izlūkošanas aģentūra. CIP ir izveidota 1947. gada 18. septembrī, tās galvenā mītne atrodas ASV galvaspilsētā Vašingtonā, Lenglijā. Pašreizējā CIP vadītāja ir Džīna Haspela[1]. Viņa ir pirmā sieviete ASV vēsturē, kas ieņēma šo amatu.

Sadarbība ar SABLabot

Latvijas Satversmes Aizsardzības Birojs veic plašu sadarbību izlūkošanas, pretizlūkošanas un nacionālās drošības jomās ar NATO biedriem, t.sk. ASV, kā arī veic praktisku pretizlūkošanas darbu kopā ar CIP[2].

CIP arhīvi par spiegu spēlem LatvijāLabot

2017. gadā internetā tika publicēti simtiem tūkstošu atslepenotu Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ziņojumu, ta arī par izlūku aktivitātēm okupētajā Latvijā. Liela interese par Latviju tika saistīta ar to, ka Latvijas teritorija bija ļoti vērtīga kā bāze informācijas vākšanai par pārējo Padomju Savienību. Otrkārt, amerikāņi bijar ieinteresēti saglabāt "pretpadomju fermentu": parādīt vietējiem, ka viņi nav aizmirsti, un palīdzēt mežabrāļiem.

Šie materiāli pavēruši plašu izpētes lauku vēsturniekiem, kas interesējas par Aukstā kara spiegu spēlēm. Latvijas vēsturnieks Zigmārs Turčinskis dažus no tiem vērtē kritiski, jo uzskata, ka Latvijas PSR pretizlūkošanas dienesta dezinformācija tika pasniegta Rietumu izlūkdienestiem un uz kā viņi uzķērās un vairs nevarēja izpīties[3]. Jebkuri aģenti, kas tiek sūtīti iekšā, uzreiz nonāca padomju pretizlūkošanas kontrolē un nevarētu vairs izpīties no viņu melu tīkla, uzskata eksperts.

Līdz 50.gadu sākumam CIP savā darbībā pārsvarā balstījās uz britu koļēģu informāciju. Bet briti nebija īpaši veiksmīgi: aģentus, kurus jau no 40.gadu vidus viņi mēģināja iesūtīt Latvijas PSR, faktiski visus pārvervēja vai labākajā gadījumā piemuļķoja. No 1952.g. amerikāņi sāka infiltrēt aģentus caur Zviedriju[3]. Slepenu aģentu iesūtīšanu amerikāņi pārtrauca 1950.gadu vidū, turpmākajos gados koncentrējoties uz legāliem tūristu, jūrnieku un citu aiz dzelzs priekškara pabijušo iztaujāšanas veidiem.

Izņemot amerikāņus, šobrīd pasaulē laikam neviens tik ļoti savus izlūkdienestu arhīvus nav atvēris.

Programma RedSoxLabot

1949. gadā CIA Padomju Krievijas (SR) nodaļa uzsāka programmu "RedSox", lai iesūtīt PSRS teritorijā nelegālos aģentus.

Kopumā RedSox ietvaros tika veiktas sešas nelegālo aģentu iesūtīšanas operācijas ar kodifikāciju AE, kas apzīmēja PSRS teritoriju — Latvijā (projekti AECOB / ZRLYNCH), Lietuvā (projekti AEGEAN / AECHAMP), Igaunijā (projekti AEROOT / AEBASIN), Ukrainā (projekts AERODYNAMIC), Baltkrievijā (projekts AEQUOR) un Krievijā (projekti AESAURUS / AENOBLE). No iesūtītiem vismaz 85 CIA aģentiem atgriezās tikai trīs, vienu no tiem CIA turēja aizdomās kā dubultaģentu.

No 1951. gada 25. decembra mainījās prioritātes padomju pretizlūkošanā: par galveno pretdarbības virzienu kļuva nevis Lielbritānija, bet ASV.[4]

Programma tika izbeigta 1954. gadā.

AtsaucesLabot

  1. «Par ASV CIP direktori apstiprināta Džīna Haspela». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-02-18.
  2. SAB oficiālā mājas lapa. «STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA», 12.05.2018.
  3. 3,0 3,1 Māra Rozenberga. «Aukstā kara spiegu spēles: ko vēsturniekiem atklāj atslepenotie CIP arhīvi». www.lsm.lv (latviešu), 2017-12-05. Skatīts: 2019-02-18.
  4. Zigmārs Turčinskis. «KGB slepenie arhīvi. Spiegu spēles Latvijā: CIA aģenti PSRS dienestā». www.lsm.lv (latviešu), 2017-12-23. Skatīts: 2019-02-18.