Spīdzināšana
Spīdzināšana ir darbība, kas tiek veikta ar mērķi nodarīt cilvēkam vai citai dzīvai būtnei fiziskas sāpes vai psiholoģiskas ciešanas. Spīdzināšana var tikt veikta, lai sodītu citu, atriebtos, piespiestu cilvēku sniegt informāciju vai atzīšanos vai vienkārši — baudas gūšanas nolūkos (ļaunuma dēļ).
Spīdzināšanu mūsdienās aizliedz starptautisks likums, virknē valstu ir vietējie likumi pret spīdzināšanu. Spīdzināšana ir uzskatāma par cilvēktiesību pārkāpumu un ir noteikta kā nepieļaujama pēc ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. panta. Trešās un ceturtās Ženēvas konvencijas parakstītājvalstis ir oficiāli piekritušas nespīdzināt karagūstekņus. Spīdzināšana ir arī aizliegta īpašā ANO līgumā Konvencija pret spīdzināšanu, ko ir parakstījušas 147 valstis.[1]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «United Nations Treaty Collection». UN. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. Novembris. Skatīts: 2010. gada 7. oktobris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Spīdzināšana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Stanfordas Filozofijas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |