Spīdzināšana
Spīdzināšana ir darbība, kas tiek veikta ar mērķi nodarīt cilvēkam vai citai dzīvai būtnei fiziskas sāpes vai psiholoģiskas ciešanas. Spīdzināšana var tikt veikta, lai sodītu citu, atriebtos, piespiestu cilvēku sniegt informāciju vai atzīšanos vai vienkārši — baudas gūšanas nolūkos (ļaunuma dēļ).
Spīdzināšanu mūsdienās aizliedz starptautisks likums, virknē valstu ir vietējie likumi pret spīdzināšanu. Spīdzināšana ir uzskatāma par cilvēktiesību pārkāpumu un ir noteikta kā nepieļaujama pēc ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. panta. Trešās un ceturtās Ženēvas konvencijas parakstītājvalstis ir oficiāli piekritušas nespīdzināt karagūstekņus. Spīdzināšana ir arī aizliegta īpašā ANO līgumā Konvencija pret spīdzināšanu, ko ir parakstījušas 147 valstis.[1]
Skatīt arīLabot
AtsaucesLabot
- ↑ «United Nations Treaty Collection». UN. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. Novembris. Skatīts: 2010. gada 7. oktobris.
 | Šis ar sabiedrību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |