Ņikopole

Ņikopole (ukraiņu: Нікополь) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidos, Dnipropetrovskas apgabalā. Izvietojusies apgabala dienvidos Kahovkas ūdenskrātuves labajā krastā 122 km no apgabala centra Dnipro. Ņikopoles rajona centrs (rajonā neietilpst). Kopā ar apkārtējām pilsētām un ciematiem (Pokrova un Marhaneca) un ciematiem veido Ņikopoles aglomerāciju (ap 230 000 iedzīvotāju 2001. gadā).

Ņikopole Нікополь
Ņikopoles pilsētas padomes ēka
Karogs Ģerbonis
Ņikopole Ņikopole Ukrainas kartē
Ņikopole Ņikopole Dnipropetrovskas apgabala kartē
Koordinātas: 47°34′38″N 34°21′27″E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Dnipropetrovskas apgabals
Dibināta	1639
Pilsēta	1915
Platība
• Kopējā	50 km2
Augstums	50 m
Iedzīvotāji (2013)
• kopā	118 322
• blīvums	2 366,4/km²
Pasta indekss	53200—53239
Tālruņu kods	+380 5662
Mājaslapa	www.adm.nikopol.net
Ņikopole Vikikrātuvē

Par pilsētas pirmsākumiem tiek uzskatīta pie Dņepras 1638. gadā izveidotā kazaku Ņikitinas Seča (Микитинська Січ), kas bija viens no Zaporožjes Sečas karaspēka centriem. 1648. gadā šeit par kazaku atamanu izvēlēja Bogdanu Hmeļņicki. 1667. gadā seču pārdēvēja par Ņikitinskijperevozu (Микитинський Перевіз). 1775. gadā to kā miestu iekļāva Jekaterinoslavas guberņā un pārdēvēja par Slovjansku (Слов'янськ), bet 1782. gadā — par Ņikopoli. 19. gadsimta vidū Ņikopolē parādījās pirmie rūpniecības uzņēmumi. Lielu iespaidu uz pilsētas attīstību atstāja netālo mangāna iegulu atklāšana 1886. gadā un dzelzceļa Krivijriha—Ņikopole—Oleksandrivska izbūve 1903. gadā. Mūsdienās ievērojams rūpniecības (metalurģijas, mašīnbūves) un transporta centrs.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņikopole.