Ņikopole
Ņikopole (ukraiņu: Нікополь) ir apgabala pakļautības pilsēta Ukrainas dienvidos, Dņipropetrovskas apgabalā. Izvietojusies apgabala dienvidos Kahovkas ūdenskrātuves labajā krastā 122 km no apgabala centra Dnipro. Ņikopoles rajona centrs (rajonā neietilpst). Kopā ar apkārtējām pilsētām un ciematiem (Pokrova un Marhaneca) un ciematiem veido Ņikopoles aglomerāciju (ap 230 000 iedzīvotāju 2001. gadā).
| Ņikopole Нікополь | |||
|---|---|---|---|
 Ņikopoles pilsētas padomes ēka | |||
| |||
.svg)  Ņikopole | |||
 Ņikopole | |||
| Koordinātas: 47°34′38″N 34°21′27″E / 47.57722°N 34.35750°EKoordinātas: 47°34′38″N 34°21′27″E / 47.57722°N 34.35750°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals |
 Dņipropetrovskas apgabals | ||
| Dibināta | 1639 | ||
| Pilsēta | 1915 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 50 km2 | ||
| Augstums | 50 m | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 107 464 | ||
| • blīvums | 2 366,4/km² | ||
| Pasta indekss | 53200—53239 | ||
| Tālruņu kods | +380 5662 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Ņikopole Vikikrātuvē | |||
Par pilsētas pirmsākumiem tiek uzskatīta pie Dņepras 1638. gadā izveidotā kazaku Ņikitinas Seča (Микитинська Січ), kas bija viens no Zaporožjes Sečas karaspēka centriem. 1648. gadā šeit par kazaku atamanu izvēlēja Bohdanu Hmeļnicki. 1667. gadā seču pārdēvēja par Ņikitinskijperevozu (Микитинський Перевіз). 1775. gadā to kā miestu iekļāva Jekaterinoslavas guberņā un pārdēvēja par Slovjansku (Слов'янськ), bet 1782. gadā — par Ņikopoli. 19. gadsimta vidū Ņikopolē parādījās pirmie rūpniecības uzņēmumi. Lielu iespaidu uz pilsētas attīstību atstāja netālo mangāna iegulu atklāšana 1886. gadā un dzelzceļa Krivijriha—Ņikopole—Oleksandrivska izbūve 1903. gadā. Mūsdienās ievērojams rūpniecības (metalurģijas, mašīnbūves) un transporta centrs.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņikopole.